Studiju kvalitātes izvērtējums veikts nekvalitatīvi un neatbilst starptautiskajai praksei
Augstākās izglītības padomes (AIP) piesaistītie eksperti apšauba padomes gala rezultātus par Latvijas augstskolu studiju programmu kvalitātes izvērtējumu, jo tie nekad iepriekš nebija piedalījušies tik nepārdomātā projektā, līdz ar to Latvijā veikto izvērtējumu nevarot uzskatīt par starptautiski pieņemamu veidu, kā noteikt studiju kvalitāti, šodien vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".
Lai palīdzētu Latvijai veikt augstākās izglītības reformas, Eiropas Sociālais fonds piešķīra 1 miljonu latu. Mērķis bija nodrošināt, lai mūsu augstākā izglītība būtu kvalitatīva, efektīva, starptautiski konkurētspējīga, atbilstu tautsaimniecības vajadzībām un lietderīgi izmantotu sistēmā ieguldīto naudu.
Iepriekšējā valdība, kurā Izglītības un zinātnes ministriju vadīja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) virzītais Rolands Broks, par atbildīgo darba veikšanai izraudzīja Saeimas iecelto Augstākās izglītības padomi, ko vada Jānis Vētra. Padome savukārt projekta īstenošanu uzticēja ZZS biedrei un bijušajai AIP priekšsēdētājai, izglītības un zinātnes ministrei Baibai Rivžai.
Piemēram, viena no ļoti atzītām ārvalstu ekspertēm - Lielbritānijas pārstāve Džiliana Hiltone, kura vadīja ekspertu komisiju, kas vērtēja pedagoģijas programmas, raidījumam atzina, ka Latvijā pieredzētais noteikti neatbilst starptautiski pieņemtai praksei.
Viņa atzina, ka persona, kura piespiedusi ekspertiem studiju programmas novērtēt bijusi Rivža, lai gan projekta vadītāja ekspertiem esot teikusi, ka tas ir tikai pilotprojekts. "Tas, kas bija izdarīts, bija ļoti slikti sagatavots. Ja bija vēlme aplūkot visas valsts programmas tādā jomā kā izglītība, kur to ir ļoti daudz, tad sagatavošanās, priekšizpēte, kurai jābūt, lai tālāk vērtētu katru gadījumu - nebija. Mēs mocījāmies ar zināšanu trūkumu, informācijas trūkumu, pat ar pareiziem programmu nosaukumiem, kas mainījās ikreiz, kad saņēmām dokumentus," stāstīja Hiltone.
Savukārt izvērtējumam piesaistītā eksperte no Latvijas - Laura Valtere stāstīja, ka nav pārliecināta, vai ministrijā no AIP iesniegti tieši tie dati par kuriem eksperti parakstījušies, līdz ar to, vai tie ir patiesie rezultāti kā eksperti novērtēja studiju programmas.
"Šobrīd ekspertiem ir ziņas, ka datos, kas iesniegti ministrijai, nav bijis ekspertu parakstu, tāpēc tiek pieļauts, ka ministrijai iesniegti citi dati. Es pati esmu gājusi uz Augstākās izglītības padomi un lūgusi skaidrojumu, kāpēc konkrētas studiju programmas ievietotas 3.grupā, lai gan pēc ekspertu vērtējuma tai ir jābūt pirmajā. Pagaidām uz saviem jautājumiem atbildes no padomes neesmu saņēmusi," sacīja Valtere.
Jau ziņots, ka izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis, balstoties uz Augstākās izglītības padomes veikto studiju programmu izvērtējumu un IZM veikto pārvērtējumu, bija iecerējis budžeta finansējumu piešķirt kvalitatīvajām augstskolu studiju programmām.
Patlaban izvērtējumu izmantošana budžeta vietu pārdalē ir apturēta, jo pastāv aizdomas, ka AIP izvērtējuma dati ir viltoti.
LETA, Foto: Dāvis Gūtmanis/LETA
