Andris Bērziņš: izglītības reformu ideja nav jauna, nebija, kas tās īsteno
Izglītības reformu ideja nav jauna, jau 2010. gadā tika apstiprinātas izmaiņas izglītības likumā, taču līdz šim nebija neviena, kas tās īsteno. Pašlaik izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis reāli mēģina kaut ko no tā ieviest, LNT raidījumā "900 sekundes" sacīja Valsts prezidents Andris Bērziņš.
Pēc Bērziņa teiktā, arī iepriekšējais izglītības un zinātnes ministrs Rolands Broks (ZSS) bija tuvu reformu reformu sākumam. "Brokam vajadzēja gadu, lai līdz reformām nonāktu. Arī Ķīlis amatā ir jau gadu un sāk reformas," salīdzināja prezidents.
Kopumā izglītības reformas ideju Bērziņš vērtē atzinīgi, "ideja ir pareiza", bet ideja ir viens, to nekad nav trūcis, tagad ir jāatrod pareizais ceļš to īstenošanai.
Tuvākajā laikā Valsts prezidents ieplānojis vairākas tikšanās ar augstskolu, studentu, uzņēmēju un nozaru pārstāvjiem, lai uzklausītu viedokļus un saprastu situāciju, kāpēc reformām ir tāda pretestība.
Jau ziņots, ka bijušais izglītības un zinātnes ministrs Rolands Broks (ZZS) atbalsta Ķīļa idejas augstākās izglītības sistēmas reformēšanai, taču kā nekorektu vērtē to ieviešanas veidu, - neizpratni rada dialoga trūkums ar nozares pārstāvjiem.
Bijušais ministrs arī uzskata, ka ļoti nopietni ir jāpiestrādā pie augstākās izglītības kvalitātes paaugstināšanas. Studiju programmu izvērtēšana esot uzsākta jau Broka laikā. Bijušais ministrs arī uzsver, ka ir nepieciešams atgriezties pie plāniem modernizēt profesionālās izglītības iestādes - tas neesot darīts 20 gadus.
Kā ziņots, vairākas organizācijas, tajā skaitā vairākas augstskolas, Latvijas Studentu apvienība un Latvijas Rektoru padome prasa Ķīļa demisiju.
Ķīļa demisiju pieprasījušas kopumā sešas augstskolas - Latvijas Kultūras akadēmija, Latvijas Mākslas akadēmija, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija, Latvijas Lauksaimniecības universitātes studenti, Daugavpils Universitāte, kā arī Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas Senāts.
Augstskolu neapmierinātību izraisījis Izglītības un zinātnes ministrijas veiktais alternatīvais augstskolu studiju programmu izvērtējums. Arī Latvijas Rektoru padome uzskata, ka IZM veiktais alternatīvais augstskolu studiju programmu izvērtējums ir prettiesisks un manipulatīvs un var nodarīt grūti novēršamu kaitējumu augstākās izglītības institūciju reputācijai, tāpēc Ķīlim vajadzētu atkāpties no amata.
Savukārt Ķīlis pieļauj, ka Augstākās izglītības padome (AIP) varētu būt pašrocīgi labojusi un tādējādi viltojusi ārzemju ekspertu veikto augstskolu studiju programmu novērtējumu. Politiķis uzskata, ka līdz ar to pārmetumi, kas adresēti viņam par kļūdām IZM veiktajā alternatīvajā studiju programmu izvērtējumā, ir jāadresē AIP un tās vadītājam Jānim Vētram.
AIP vadītājs Vētra noliedz, ka AIP būtu viltojusi ekspertu vērtējuma datus par Latvijas augstskolu studiju programmu kvalitāti, un izskanējušo informāciju uzskata par nepatiesu.
LETA/Foto: Edijs Pālens/LETA
