Tiesībsargs: valdībai vairāk jāskaidro iedzīvotājiem, kādi ir eiro plusi un mīnusi

"Manuprāt, ir informācijas plaisa, kaut kas līdz sabiedrībai nenonāk. Ja mēs runājam par demokrātisku sabiedrību, kur augstākā vara pieder pilsoņiem, tad pilsoniskā iesaistīšanās, līdzdalība un viedoklis ir ārkārtīgi svarīgs. Ja viedokļi ir atšķirīgi no valdošās varas, tad valdošajai varai ir jāsniedz pietiekami skaidra, nesagrozīta informācija, lai visa sabiedrība saprot," komentējot iniciatīvas par referendumu vai tautas aptauju saistībā ar pievienošanos eirozonai, intervijas laikā Latvijas Televīzijā otrdien uzsvēra Jansons.

Viņš atzina, ka juridiski Latvijas pilsoņi atbalstījuši eiro jau balsojot par iestāšanos Eiropas Savienībā, taču ir pagājis ilgs laiks un apstākļi mainījušies.

"Ja mēs runājam par juridisko dimensiju, jā, protams, kad bija referendums par pievienošanos Eiropas Savienībai, tad tika lemts arī par to [iestāšanos eirozonā]. Bet ir pagājis ilgs laiks, ir mainījušies daudz būtiski apstākļi, pats galvenais, kas nav noticis no varas puses - nav izskaidrots pietiekami detalizēti, kas ir tie plusi un mīnusi, ar ko ir jārēķinās sabiedrībai. Ja šobrīd kādas amatpersonas eiro pielīdzina kuģim, kas ir pilns ar labumiem, tad, manuprāt, ir svarīgi, lai visa sabiedrība saprot, kas tad ir tie labumi. jo pretējā gadījumā tiek teikts, ka mēs zinām, kur tas kuģis iet, bet jūs par to uzzināsiet pēc tam. Manuprāt, tas nav pareizi," sprieda Jansons.

Nesen salīdzinājumu ar kuģi, kurā var iegūt visādus labumus, minēja Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Tāpat jau vēstīts, ka Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris izteicies, ka Latvijā vienkāršāk būtu sarīkot plebiscītu jeb konsultatīvo referendumu par eiro ieviešanu Latvijā. Tam nebūtu juridiska spēka kā referendumam, bet tas ļautu noskaidrot tautas viedokli.

Viņš arī atzina, ja referendums par to notiktu šodien, viņš balsotu pret. "Man kā Latvijas pilsonim gribētos paust savu viedokli referendumā, vai es gribu, lai mana valsts, mana tauta pāriet uz šo valūtu, vai nē. Man pašam nav pārliecības, ka tā eirozona ir tas pozitīvais moments, jo šobrīd es redzu pietiekami daudz negatīvo momentu tur. Savukārt kā jurists es pat domāju, ka, arī ieņemot konkrētu amatu, man ir zināms pienākums vērst uzmanību, kur es jūtu, kur var būt problēmas," iepriekš TV3 raidījumam "Nekā personīga" sacīja Kūtris.

Ārlietu ministrijā (ĀM) aģentūru BNS informēja, ka atbilstoši līgumam par pievienošanos ES katra jaunā dalībvalsts ir apņēmusies ieviest eiro. Līgums gan nenosaka laiku, kad tam jānotiek.

"Eiro šajās valstīs tiks ieviests, kad būs izpildīti noteiktie kritēriji, un Latvijas valdība to ir apņēmusies izdarīt 2014.gadā. Latvijas pilsoņi, nobalsojot par iestāju ES, būtībā jau ir pauduši atbalstu eiro ieviešanai," aģentūrai BNS iepriekš pastāstīja ministrijas preses pārstāvis Jānis Sīlis.

Pievienošanās līguma sastāvdaļa ir akts par desmit valstu, kuru vidū ir arī Latvija, pievienošanās nosacījumiem un pielāgojumiem līgumos, kas ir ES pamatā. Šā akta 4.pants nosaka perspektīvu pilnai dalībai Ekonomikas un monetārajā savienībā (EMS), attiecinot to uz visām jaunajām dalībvalstīm, un paredzot, ka pilnā apmērā tās pievienosies EMS pēc tam, kad ES Padome nolems par to atbilstību nosacījumiem eiro ieviešanai.

ĀM  pauž, ka 2003.gada 20.septembra tautas balsojumā paustais atbalsts ES līgumam ļāva Latvijas Bankai – galvenajai monetārās politikas īstenotājai valstī – sākt īstenot rīcības plānu eiro ieviešanai.