Augstākās izglītības padomi turpinās vadīt Jānis Vētra
Neskatoties uz izglītības ministra Roberta Ķīļa veltīto kritiku un pārmetumiem par augstākās izglītības kvalitātes pētījuma viltošanu, jaunieceltās Augstākās izglītības padomes (AIP) locekļi šodien priekšsēdētāja amatā atkārtoti vienbalsīgi ievēlēja Jāni Vētru.
Nobalsošanā piedalījās desmit AIP locekļi. Uz sēdi nebija ieradies studentu pārstāvis Edvards Ratnieks un izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis.
Vētra AIP vada kopš 2009.gada un tajā tika deleģēts no Latvijas Rektoru padomes. Pirms sēšanās padomes priekšsēdētāja krēslā, Vētra bija Rīgas Stradiņa universitātes rektors. Šajā amatā viņš bija no 1992.gada līdz 2007.gadam. Savulaik Vētra ir bijis arī deputāts 7.Saeimā.
Atbilstoši "Augstskolu likumā" minētajam AIP locekļi saņem atalgojumu uz darba līguma pamata, turklāt priekšsēdētāja darbs AIP ir viņa pamatdarbs un viņš vienlaikus nedrīkst ieņemt citu vadošu amatu.
Augstskolu likumā noteikts, ka AIP priekšsēdētāju un viņa vietnieku aizklāti ievēlē padome 14 dienu laikā pēc iepriekšējā priekšsēdētāja un viņa vietnieka pilnvaru laika izbeigšanās. Iepriekšējās AIP locekļu pilnvaras beidzās jau 22.decembrī.
Kā ziņots, Saeima 20.decembra sēdē jauno AIP apstiprināja nepilnā sastāvā, liedzot padomē darboties studentu virzītajam Edvardam Ratniekam. Lai arī Izglītības ministrijai bija iebildumi pret visiem atkārtoti virzītajiem kandidātiem, pārējie parlamentā guva atbalstu. Tādējādi jaunajā AIP darbosies četri iepriekšējās padomes locekļi - no Latvijas Zinātņu akadēmijas deleģētais pārstāvis bijušais akadēmijas prezidents Juris Ekmanis, no Latvijas Rektoru padomes - pašreizējais AIP vadītājs Vētra, no Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras - tās viceprezidents Aigars Rostovskis, bet no Latvijas Koledžu asociācijas - atkārtoti deleģētais Rīgas Tehniskās koledžas direktors Jānis Rozenblats.
Kā galvenos argumentus pret šiem cilvēkiem IZM minēja to, ka nav izstrādāta augstākās izglītības un augstskolu attīstības koncepcija, nav izstrādāti priekšlikumi par augstskolu struktūras maiņu valstī. Tāpat AIP tikai daļēji pilda Augstskolu likumā noteikto pienākumu, kas paredz, ka visi padomes pieņemtie lēmumi ir pieejami jebkurai ieinteresētajai personai. Vēl viens no iemesliem esot aizdomas par iespējamu datu viltošanu un/vai manipulāciju ar datiem AIP īstenotajā Eiropas Sociālā fonda (ESF) projektā "Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai".
Izglītības un zinātnes ministrs Ķīlis par galveno vaininieks uzskata Vētru. Savukārt pats Vētra noliedza, ka AIP būtu viltojusi ekspertu vērtējuma datus par Latvijas augstskolu studiju programmu kvalitāti, un izskanējušo informāciju uzskata par nepatiesu. Ministrija ir nolīgusi auditorfirmu "Deloitte", lai tā veiktu Augstākās izglītības padomes (AIP) īstenotā Eiropas Sociālā fonda projekta "Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai" norises likumības un kvalitātes auditu. Plānots, ka rezultāti būs janvāra vidū.
Padomē ir arī jauni locekļi. Latvijas Mākslas augstskolu asociācijas deleģētais pārstāvis Latvijas Mākslas akadēmijas Senāta priekšsēdētājs un asociētais profesors Andris Teikmanis, Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas - tās prezidente un Ogres 1.vidusskolas direktore Ineta Tamane, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) - speciāliste augstākās izglītības un zinātnes jautājumos Ilze Trapenciere, Latvijas Augstskolu profesoru asociācijas - Banku augstskolas profesore Tatjana Volkova, Latvijas Darba devēju konfederācijas - Latvijas Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācijas (MASOC) valdes priekšsēdētājs Vilnis Rantiņš, bet no Privāto augstskolu asociācijas - Privāto augstskolu asociācijas valdes priekšsēdētājs, SIA "Sociālo tehnoloģiju augstskola" rektors profesors Juris Zaķis.
LETA
