Turpina kavēties IZM iecerētais audits Augstākās izglītības padomē

Kā informē AIP sekretariāts, sanāksmē piedalījās SIA "Deloitte Latvia" pārstāvji Raimonda Kulberga vadībā, AIP pārstāvji padomes priekšsēdētāja Jāņa Vētras vadībā un IZM pārstāvji - Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta vecākais eksperts Anatolijs Melnis, Struktūrfondu un starptautisko finanšu instrumentu departamenta direktora vietniece struktūrfondu vērtēšanas un uzraudzības jomā Santa Feifere un šī departamenta juriskonsults Eduards Duhanovskis.

"Sanāksmes gaitā tika konstatēts, ka IZM līdz sanāksmes sākumam nav iepazīstinājusi AIP ar izziņotās Eiropas Sociālā fonda projekta "Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai" pārbaudes (audita) darba uzdevumu, kāds ir dots SIA "Deloitte Latvia". Līdz ar to arī nav zināms SIA "Deloitte Latvia" pārstāvju mandāts darbībām AIP," uzsver AIP, norādot, ka ministrijas pārstāvji atzinuši, ka arī viņu rīcībā nav un viņi nevar dalībniekus iepazīstināt ar plānotā audita darba uzdevumu.

AIP akcentē, ka IZM joprojām nav pieprasījusi nevienu dokumentu vai kādu informāciju AIP izziņotā audita īstenošanai. Sanāksmes noslēgumā tika nolemts, ka nākamo tikšanos ar auditorfirmas pārstāvjiem ir lietderīgi rīkot pēc tam, kad IZM būs iepazīstinājusi AIP ar izziņotā audita darba uzdevumu un "Deloitte Latvia" mandātu tajā.

Kā ziņoja LETA, auditorfirma "Deloitte" par 19 890 latiem veiks AIP īstenotā Eiropas Sociālā fonda projekta "Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai" norises likumības un kvalitātes auditu. Plānots, ka audits noslēgsies 15.janvārī un tā rezultātā Izglītības un zinātnes ministrija iegūs atzinumu, kurā būs konstatētie fakti un ieteikumi.

Ķīļa padomniece komunikācijas jautājumos Inita Blačforda iepriekš atklāja, ka AIP kavē auditorfirmai "Deloitte" veikt auditu, atsakoties izsniegt pieprasīto informāciju. Ministrija AIP izsūtīja vēstuli darīt zināmus ministrijai laikus, kad auditors varētu ierasties un saņemt nepieciešamo informāciju audita sākšanai. Pastāv iespēja, ka audits netiks paveikts iepriekš noteiktajā termiņā. "Tā kā šī informācijas piekļuve ir liegta, tad, visticamāk, iepriekš plānotajā termiņā šo auditu paveikt nebūs iespējams, taču ministrija dara visu iespējamo, lai mēs varam paveikt to, velti nekavējoties," iepriekš sacīja Blačforda.

Kā liecina ministrijas sarakste ar AIP, tad uz ministrijas lūgumu nodrošināt piekļuvi informācijai, kas auditorfirmas pārstāvjiem būs nepieciešama audita veikšanai, no padomes tika saņemts atteikums ar norādi, ka saskaņā ar MK noteikumiem pārbaudes projekta īstenošanas vietā veic sadarbības iestāde vai atbildīgā iestāde, tādējādi pārbaudi var ierosināt Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA), nevis ministrija.

IZM gan vērš uzmanību uz to, ka VIAA atrodas ministrijas pārraudzībā, tādējādi tai ir tiesisks pamats piedalīties projekta uzraudzībā un kontrolē. Attiecībā uz dokumentiem un informāciju, kas AIP jānodrošina pārbaudes veikšanai, ministrija uzskata, ka padomei ir jānodrošina visi nepieciešamie dokumenti un informācija, kas tiek pieprasīti, lai varētu veikt vispusīgu, objektīvu un kvalitatīvu pārbaudi.

Ministrija aicināja AIP sniegt arī informāciju par Latvijas un ārvalstu ekspertiem, kas piedalījās projektā, vēloties iegūt tādus datus kā eksperta vārds, uzvārds, darba vieta, kontakttālrunis un e-pasts. Savukārt AIP šādu informāciju atteicās izsniegt, apelējot pie fizisko personu datu aizsardzības. Atsaucoties uz Fizisko personu datu aizsardzības likumu, padome lūdz ministriju norādīt tiesisko pamatu tās pieprasīto datu apstrādei. AIP gan norāda, ka nepieciešamā informācija par ekspertiem ir sagatavota iesniegšanai IZM, taču padome vēlas sagaidīt detalizētu informāciju par saraksta izmantošanu.

"Manuprāt, ministrijai vajadzētu ļoti precīzi formulēt, ja viņi kaut ko no Augstākās izglītības padomes pieprasa, vismaz saistībā ar šo projektu. Tam ir jābūt skaidri formulētam - kas, kāpēc un kādā nolūkā tiek pieprasīts, jo šī kaut kādas informācijas pieprasīšana bez argumentācijas, un pēc tam apvainojumi, ka mēs kaut ko nedodam, ir tāda nenopietna rīcība," uz pārmetumiem atbildēja Vētra.

Kā ziņots, Ķīlis ir paziņojis, ka AIP varētu būt pašrocīgi labojusi un tādējādi viltojusi ārzemju ekspertu veikto augstskolu studiju programmu novērtējumu. Savukārt AIP vadītājs Jānis Vētra noliedz, ka AIP būtu viltojusi ekspertu vērtējuma datus par Latvijas augstskolu studiju programmu kvalitāti, un izskanējušo informāciju uzskata par nepatiesu.

Ķīlis arī ir izteicies, ka pastāv nopietna varbūtība, ka saistībā ar iespējamo datu viltošanu būs jāatdod AIP īstenotajā Eiropas Sociālā fonda projektā "Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai" ieguldītie līdzekļi - aptuveni viens miljons latu.

LETA