Leļļu teātrī top Lindgrēnes populārā stāsta "Ronja - laupītāja meita" skatuves versija
Režisora un aktieru darbs, veidojot šo izrādi, paplašinās ārpus pazīstamajiem paņēmieniem, jo pirmo reizi izrādes lelles veidotas nevis no ierastiem materiāliem, bet gan no metāla un koka, arī to vadīšanas principi ir atšķirīgi.
Sabiedrība

Leļļu teātrī top Lindgrēnes populārā stāsta "Ronja - laupītāja meita" skatuves versija

Jauns.lv

Latvijas Leļļu teātra Lielajā zālē valda īpaša rosība, jo tur patlaban norit mēģinājumi Astrīdas Lindgrēnes populārā stāsta "Ronja - laupītāja meita" skatuves versijai.

Leļļu teātrī top Lindgrēnes populārā stāsta "Ronja...

Iestudējuma procesa pārņemti ir gan aktieri, gan režisors Valdis Pavlovskis, jo "Ronja - laupītāja meita" pirmizrādi piedzīvos jau 8.martā, aģentūru LETA informēja teātra sabiedrisko attiecību vadītāja Anda Dzenīte.

Kā atklāja režisors, jaunā izrāde nebūs nekāds laupītāju gabals. "Jā, tur ir piedzīvojumi, laupītāji, teiksmaini radījumi un briesmas, kuras uzglūn no katra stūra, bet tas, ko gribu parādīt es, ir mīlestības varenais spēks. Tas būs stāsts par attiecībām," skaidroja Pavlovskis.

Lindgrēnes brīnišķīgajā, fantāzijas un piedzīvojumiem apvītajā stāstā "Ronja - laupītāja meita" diviem vadoņu bērniem, Ronjai un Birkam, izdodas samierināt naidīgās un ārēji tik atšķirīgās laupītāju bandu pretrunas, atklāt kādu senu noslēpumu un iepazīt īstu draudzību, kura pārvēršas trauslā un vārdos nenosauktā pirmajā mīlestībā.

"Izlasot darbu pirms trīsdesmit pieciem gadiem, es priecājos par fantastisko mežu klintīm, aizu, upi, laupītāju cietoksni un dēkām, noslēpumainajiem radījumiem un mazāk pievērsu uzmanību pašas Ronjas un Birka attiecībām. Viņu draudzībai, kas īstenībā pārauga par mīlestību. Bet lasot šo darbu jau šodien, kā režisors ieraudzīju, ka arī 21.gadsimta mazo skatītāju varētu savaldzināt ar pavisam vienkāršām attiecībām, ko viņu vecumā paši bērni baidās nosaukt īstajā vārdā, - par pirmo mīlestību," klāstīja režisors.

Režisora un aktieru darbs, veidojot šo izrādi, paplašinās ārpus pazīstamajiem paņēmieniem, jo pirmo reizi izrādes lelles veidotas nevis no ierastiem materiāliem, bet gan no metāla un koka, arī to vadīšanas principi ir atšķirīgi.

Ilzes Vītoliņas radītie leļļu tēli ļaus nesamierināmi cīnīties kokā veidotajiem Matisa bandas laupītājiem ar dzelzī un varā veidotajiem Borkas vīriem. Maskas, kostīmi un dažādu tipu lelles palīdzēs noticēt īstiem brīnumiem un briesmām. Savukārt Kristapa Skultes scenogrāfija aicinās fantazēt un noticēt šai mežonīgajai dabiskajai pasaulei, kurā notiek stāsts un kuru nedrīkst mainīt vai pat iznīcināt nekādu cēlu mērķu, tehnoloģiju vai attīstības vārdā.

Izrādei oriģinālmūziku raksta Kristaps Krievkalns, kura radītās dziesmas tiks atskaņotas uz skatuves un būs papildinātas ar dzīvo instrumentu skanējumu.

Jaunā izrāde būs paredzēta skatītājiem no sešu gadu vecuma.

Lomas atveidos Dana Lāce, Santa Didžus, Lienīte Osipova, Anrijs Sirmais, Miķelis Žideļūns, Artūrs Putniņš un Daumants Švampe.

LETA/ Publicitātes foto