Brīvdienu ceļvedis. Septiņas lietas, kas jāpiedzīvo 23. un 24. februārī

Savukārt tie, kuri brīvdienas grib pavadīt tautiskāk un amatieriskāk var svinet Meteņus Turaidā vai sākt apmeklēt amatierfestivālu „Rīga spēlē teātri”. Nerātnāk noskaņotie dosies uz erotikas festivālu Ķīpsalā. Pikantas noskaņas varēs saredzēt arī vienā otrā galvaspilsētas izstādes zālē. Tāpat izstāžu zālēs varēs sastapt arī klasisko, ezoterisko un moderno mākslu.

Sestdien, 23. februārī, pulksten 20.00 Rīgā, koncertzālē „Palladium”, uzstāsies virtuozais britu popmūzikas hameleons Patriks Volfs, kurš pie mums viesosies sava sestā studijas albuma „Sundark and Riverlight” akustiskās koncerttūres ietvaros.

Viens no mūsdienu britu popmūzikas talantīgākajiem un harizmātiskākajiem mūziķiem Patriks Volfs ir pazīstams ar tādiem skaņdarbiem kā „The City”, „House”, „Tristan” un daudziem citiem. Savā muzikālajā daiļradē viņš graciozi apvieno romantiska folka, tehno popa, alterntīvā roka un elektro mūzikas elementus.

Dubultalbumā „Sundark and Riverlight” Patriks Volfs apkopo savus un klausītāju iecienītākos skaņdarbus akustiskā formātā, vienlaicīgi saglabājot to oriģinalitāti un šarmu. Albumā iekļautās dziesmas atspoguļo komponista izjūtu spektru – no dūmakaini emocionālām pirmās daļas „Sundark” melodijām, līdz pat cerīgajām un gaišajām „Riverlight” kompozīcijām.

Katrs Patrika Volfa koncerts ir unikāls un neatkārtojams – mākslinieka priekšnesumos izteikti jūtama viņa ciešā saikne ar mūziku. Uzaugot radošā ģimenē, viņš sācis muzicēt jau divpadsmit gadu vecumā, kā rezultātā komponists brīvi pārvalda klavieres, arfu, vijoli un ukuleli. Apburošā balss, daudzveidīgie dziesmu stāsti un maģiskā gaisotne pavada katru Patrika Volfa koncertu.

Biļešu cenas: Ls 22 – 25 („Biļešu servisa” tīklā). Sīkāk internetā: www.palladium.lv.

Patriks Vulfs: „The City”

Meteņdiena Turaidā iesāksies ar maskoto čigānu, budēļu un ķekatnieku satikšanos, lielīšanos un precību izrādi, svētku turpinājumā tiks meklēta Laimes poga, dzīts Metenis, lielīti lini un sava dzimtā sēta, kā arī ēsti pašu cepti slokatņi – pildīti plāceņi un uz ugunskura vārīta gardā Meteņa miežu putra. Tiks arī no dārziem projām dzīti kurmji un griezta riņķa lēze – karuselis uz dīķa, lai izdotos labs gads un rudenī būtu bagāta raža. Ikviens, dodoties uz gaisa tramvajiņu Siguldā, lai brauktu uz Turaidas muzejrezervātu, aicināts apvilkt masku vai pārģērbties no puiša par meitu vai otrādi un svinēt kopā tradicionālos latviešu gadskārtu svētkus, tādējādi uzturot dzīvas latviskās tradīcijas, gūstot prieku un spēku un apzinoties savu piederību Latvijai.

Jāatgādina, ka maskošanās mērķis svētkos ir palīdzēt sev un līdzcilvēkiem, iejūtoties citos tēlos, spēles gaitā atbrīvojoties no visa ļaunā un nevajadzīgā, aizsargāt savu māju no slimībām, ļauniem gariem un nelaimēm. Sīkāk internetā: www.turaida-muzejs.lv .

Rīgas kinoteātris „Splendid Palace” šonedēļ sācis izrādīt tikko Berlīnes kinofestivālā godalgotās Jāņa Norda spēlfilmu „Mammu, es tevi mīlu”. Filma ir ieguvusi 63. starptautiskā Berlīnes kinofestivāla žūrijas balvu un tā pašlaik filmai ir pievērsta starptautisko kino festivālu uzmanība, un filmas dalība ir apstiprināta jau vairākos citos nozīmīgos kinofestivālos.

Sestdien un svētdien, 23. un 24. februārī, filmu demonstrēs pulksten 16.30 un 18.30. Nākamās nedēļas pirmajās darba dienās seansi notiks pulksten 18.30. Biļešu cena: Ls 3 (studentiem un pensionāriem – Ls 2,5). Sīkāk internetā: www.splendidpalace.lv.

„Mammu, es Tevi mīlu” reklāmas rullītis

Meitene vārdā Salome, kas ar savu deju kļūst par vienu no mūžīgajiem mākslas darbiem, iedvesmojusi neskaitāmus rakstniekus, dzejniekus, māksliniekus un komponistus: viņu iemūžinājuši Stefans Malarmē, Heinrihs Heine, Gistavs Flobērs, Ticiāns, Pīters Pauls Rubenss, Džovanni Batista Tjepolo, Gistavs Moro, Obrijs Bērdslijs, Gustavs Klimts, Rihards Štrauss. Un savā ģeniālajā drāmā un skaistākajā jebkad sarakstītajā lugā „Salome" (1891) – arī Oskars Vailds.

 „Mīlestības noslēpums ir lielāks nekā nāves noslēpums," saka Salome dažus mirkļus pirms nāves. Mīlestības iznīcinošā kaislība var tikt piepildīta vienīgi nāvē. Atrisinājums nāk kā lavīna, noslēgums ir pārsteidzošs un satricinošs. „Salome" ir kā smagas, apdullinošas smaržas, kā biezs, salds, lipīgs vīns - vai varbūt asinis?

Jauniestudējuma režisore - Laura Groza – Ķibere. Lomās: Kristīne Nevarauska (Salome), Juris Bartkevičs (Hērods Antipa), Vita Vārpiņa (Hērodija), Dainis Grūbe (Johanaans, pravietis), Gints Grāvelis (Jauns sīrietis), Artūrs Dīcis (Hērodijas pāžs), Mārtiņš Počs (Tigellins), Pēteris Gaudiņš (Pirmais sargu zaldāts) un Pēteris Liepiņš (Otrais sargu zaldāts).

Līdz 14 gadiem lugu skatīties neiesaka. Biļešu cenas: Ls 7 – 8 („Biļešu paradīzes” tīklā). Nākamās izrādes: 5. un 21. martā pulksten 18.00. Sīkāk internetā: www.dailesteatris.lv.

Sestdien, 23. februārī, pulksten 16.00 notiks „Sarunas pirms pirmizrādes”, kuru tēma ir atbilstoši gaidāmajai pirmizrādei - „Skaistums kā reliģija jeb kāda ir maksa par vienu deju?”. „Sarunās pirms pirmizrādes” piedalīsies filozofs Ilmārs Šlāpins, mākslinieks Miķelis Fišers un filozofijas un reliģisko ideju vēstures pasniedzējs Valdis Svirskis. Sarunas vadīs Dailes teātra literārā padomniece Evita Mamaja. Ar ieejas biļeti uz „Sarunām pirms pirmizrādes” (cena - Ls 3) Dailes teātris aicina noskatīties arī izrādes „Salome” ģenerālmēģinājumu Dailes teātra Mazajā zālē pulksten 14.00 vai 18.00.

5. Amatierteātru festivāls „Rīga spēlē teātri”

Sestdien, 23. februārī, sākas ikgadējais amatierteātru festivāls „Rīga spēlē teātri”, kas šogad risināsies līdz 14. aprīlim. Festivāla 26 amatierteātru iestudējumos skatītājiem tiks piedāvāts plašs bezmaksas izrāžu klāsts, kuru formas un satura daudzveidība ļaus katram atrast sev tīkamāko. Repertuārā būs gan bērnu izrādes, gan izrādes jauniešiem un pieaugušajiem, gan koncertuzvedumi, gan deju un kustību, kā arī pantomīmas mākslas izrādes.

Festivāla prioritāte šajā gadā ir latviešu oriģināldramaturģija, jo šogad atzīmējamas vairāku latviešu dižgaru – dzejnieku Imanta Ziedoņa un Ojāra Vācieša, dramaturgu Rūdolfa Blaumaņa un Mārtiņā Zīverta jubilejas. Festivālā piedalīsies Rīgas kultūras centru amatieru teātri, bērnu un jauniešu studijas, kā arī studentu teātri un kopskaitā tajā savu māksliniecisko meistarību demonstrēs vairāk nekā 300 aktieru. Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, šogad festivāla izrādes būs skatāmas tikai nedēļu nogalēs. Piedāvājot izrāžu iestudējumus skatītājiem, vienlaikus teātri cīnīsies par festivāla galveno ceļojošo balvu „Lielais Toms”, kuru piešķirs par gada veiksmīgāko un interesantāko iestudējumu žūrijas vērtējumā.

Festivāla izrādes notiks vairākās vietās: Rīgas kultūras centros, Rīgas Tehniskās universitātes Studentu klubā, Latvijas Kultūras akadēmijas Latvijas Kultūras koledžā, Neatkarīgajā teātrī „Kabata”, Latvijas Nedzirdīgo savienības kultūras centrā „Rītausma” un citviet. Izrādes būs latviešu un krievu valodā. Izrāžu programma un norises vietas pieejamas interneta vietnē: www.kultura.riga.lv . Ja ne šajās brīvdienās, tad nākamajās gan varēsiet atrast sev interesējošu izrādi, viena no otra no kurām nemaz neatpaliek no akadēmisko teātru snieguma.

Sestdien, 23. februārī, pirmās festivāla lugas varēs redzēt kultūras centrā „Imanta” (Anniņmuižas bulvārī 29) * pulksten 12.00 Bērnu un jauniešu teātris „Horizonts” izrādīs savai 20 gadu jubilejai veltītu koncertizrādi visu paaudžu skatītājiem „Vēstures lappuses” (krievu valodā); * pulksten 14.30 Rīgas 88. vidusskolas teātris „Straņņiki” pēc Aleksandra  Puškina darbu  motīviem izrādīs lugu „Dzīres mēra laikā” (krievu valodā); * pulksten 16.30 „Mistēriju” pēc Kārļa Skalbes pasaku „Kaķīša dzirnavas” un „Ziemeļmeita” motīviem izrādīs dziedošā Vītolu ģimene un jauniešu radošās apvienības „Opā – opā” dalībnieki.

Ķīpsalas izstāžu hallē šajā nedēļas nogalē notiek Baltijā vienīgais erotikas festivāls „Erots”, kurš svin jau savu 15. jubileju. Ķīpsalā erotikas cienītāji brīvā atmosfērā varēs apmeklēt intīmpreču izstādi, baudīt košo un daudzveidīgo šovprogrammu dažādām gaumēm un izjūtām, kā arī vērot jauna, starptautiska deju konkursa finālu. Drosmīgākajiem apmeklētājiem būs iespēja iesaistīties dažādās aktivitātēs un konkursos, lai sasniegtu miesīgās baudas virsotnes. Pieaugušo filmu cienītājiem Ķīpsalā būs arī erotiskais kino.

„Erotā” varēs baudīt pārsteigumiem pilnus slavenu pornozvaigžņu priekšnesumus, latviešu un ārzemju mākslinieku šovprogrammas, sieviešu un vīriešu striptīzšovus, modes skates, kā arī ekstrēmākus priekšnesumus uz SM skatuves asāku izjūtu cienītājiem. Festivāla apmeklētājus priecēs gan blondā ungāru skaistule Yasmine Gold, gan ugunīgais Jamaikas seksa vēstnieks Marks, gan austriešu mākslinieki Marcello Bravo un Hally Thomas, kas apmeklētājus aizrauj ne tikai ar pārsteidzošu akrobātisku meistarību, gan arī erotiskais teātris „Night Parterre” no Maskavas. Arī ikviens apmeklētājs varēs „iekosties” erotikas pipariņā, piedaloties konkursos un citās aktivitātēs. Savukārt tie, kas vēlēsies mierīgāku atpūtu, varēs izmantot atpūtas zonu ar erotisko kinoteātri.

Erotiskās industrijas uzņēmumi un asociācijas izstādē piedāvās plašu erotiskās produkcijas klāstu – jaunākos sasniegumus farmakoloģijā, erotisku veļu, tērpus un dažādus seksa palīglīdzekļus. Tāpat uzņēmumi piedāvās erotiska satura filmas, tetovēšanas, pīrsinga un masāžas pakalpojumus, dažādu interešu iepazīšanās klubus un daudz ko citu.

Uzmanību: ieeja tikai no 18. gadu vecuma! Biļešu cenas: Ls 8 („Biļešu servisa” tīklā). Festivāla „Erots” darba laiks: piektdien, 22. februārī, no pulksten 18.00 līdz 03.00; sestdien, 23. februārī, no pulksten 18.00 līdz 04.00. Sīkāk internetā: www.erots.lv.

Melnādainais striptīzdejotājs Kenzo būs „Erota 2013” viesmākslinieks

* Izstāžu zālē „Arsenāls” (Torņa ielā 1, Vecrīgā) līdz 28. martam ir skatāma mākslinieka Henrija Preisa personālizstāde „Artefakti”. Ekspozīciju veido Henrija Preisa jaunākās gleznas un telpisks objekts. Tās ir sakrālās ģeometrijas kompozīcijas, kurās redzama Kabalas, mandalu, arhitektūras, brīvmūrnieku heraldikas simbolisko sistēmu izmantošana.

* Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā (Skārņu ielā 10/20, Vecīgā) līdz 17. martam ir skatāma ceļojošā izstāde „Harijs Seidlers: arhitektūra, māksla un dizains (Austrālija) / Harry Seidler: Architecture, Art and Collaborative Design (Australia)”, veltīta slavenākā 20. gadsimta Austrālijas arhitekta Harija Seidlera (1923 - 2006) 90. dzimšanas dienas atcerei.

* Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā (Pils laukumā 3, Rīgas pilī) līdz 10. martam ir apskatāma Rīgas Kultūras un tautas mākslas centrs „Ritums” Tautas lietišķās mākslas studiju „Auseklis”, „Cēre”, „Cilnis”, „Gundega”, „Rīdze” un „Vasa” amatnieku darbi izstādē „Aijā, manu lielu pūru”. Izstādes ekspozīcija veltīta visu studiju 40 gadu jubilejai. Studiju meistari izstādes apmeklētājiem piedāvā aplūkot tautas mākslas dažādību metālkalumos, rotu izgatavošanā, rokdarbos, tajā skaitā adījumos, pinumos, tamborējumos, mezglojumos, izšuvumos, audumos, tapošanas darbos, kā arī zīda apgleznošanā, batikošanā, filcēšanā un tekstilmākslā. Sīkāk internetā: www.ritums.lv .

* Dāres izstāžu kamerzālē (Aldaru iela 12/14, Vecrīga) skatāma pikantās mākslinieces Andželas Strupules - Smalkās izstāde „Ielavīšanās dvēselē”. Izstāde tiek prezentēta vārdiem: „Kas gan īsti ir mīlestība un tās spēks? Vai tas ir spēks kas rada un ceļ, vai reizēm arī izposta? Tas ir mūžīgais jautājums, kas nodarbinājis cilvēku prātus jau gadsimtiem ilgi, bet, vai jelkad mēs nonāksim pie pareizās un vienīgās atbildes?

Visticamāk, ka atbilde būs atkarīga no katra cilvēka Dvēseles stāvokļa. Arī māksliniece Andžela Strupule - Smalkā ir centusies rast atbildi un mūžseno mistēriju. Un atbildi viņa jau radusi, paužot savu viedokli pikantajās un „sulīgajās” gleznās - caur ziediem!” Sīkāk internetā: www.dare.lv .

* Līdz 1.martam Berga bazāra galerijā „Arte” ir skatāma mazpazīstamā Vācijas latvieša Osvalda Rožkalna izstāde „Atgriešanās”. Osvalds Rožkalns dzimis 1910. gadā Rīgā. Bērnību pavadījis Penzas pilsētā, Krievijā, kur, Jēkaba Kazāka rosināts, gūst interesi par gleznošanu. 1920. gadā Rožkalnu ģimene atgriežas Latvijā. Osvalds Rožkalns apgūst

glezniecību pie profesora Jāņa Roberta Tillberga un strādā Vācu teātrī, vēlāk Nacionālajā Operā kā dekorators - skatuves mākslinieks. 1944. gadā viņš tiek iesaukts un pēc kara dodas bēgļu gaitās. 1962. gadā Osvalds Rožkalns sāk strādāt Vircburgas pilsētas teātrī par dekoratoru un kostīmu mākslinieku. Mākslinieks mirst 1989. gadā. Savas daiļrades sākumā viņš gleznoja klusās dabas un ainavas, brieduma posmā figurālās kompozīcijas. Eļļas, temperas, guašas, akvareļa darinātajos darbos raksturīgs kubisma formu deformējums, kolorīts ar lielu baltās krāsas pārsvaru. Sīkāk internetā: www.bergabazars.lv.