Kura Latvijas amatpersona ir pelnījusi uzslavu par savu darbību?
Nedaudz vairāk nekā 12% iedzīvotāju uzskata, ka neviena Latvijas amatpersona nav pelnījusi uzslavu, liecina jaunākā "DNB Latvijas barometra" rezultāti.
Aptauja rāda, ka latviski ģimenē runājošo vidū skeptiķu ir vairāk - 14% respondentu uzskata, ka nav tādu amatpersonu, kas būtu pelnījušas uzslavu. Savukārt krievvalodīgo vidū tādi bija 10%.
Kopumā 28% aptaujāto nevarēja nosaukt amatpersonu, ko gribētu uzslavēt.
Kā ziņots, visbiežāk uzslavu pelnījuši amatpersonu vidū minēts Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC) - tā domā 21% aptaujāto. Tikmēr citas amatpersonas minētas ievērojami retāk - pēc publicētajiem datiem, 9% aptaujāto uzslavētu bijušo valsts kontrolieri Ingunu Sudrabu, bet Ministru prezidentu Valdi Dombrovski (V) - 8% aptaujāto.
4% uzslavētu Andri Bērziņu, 3% - līdzšinējo Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāju Aivaru Lembergu. Uzslavētāko vidū ir arī izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis, aizejošais satiksmes ministrs Aivis Ronis, Andris Vilks, politiķis, Saeimas deputāts Raivis Dzintars, eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga, eksprezidents un Saeimas deputāts Valdis Zatlers, komponists Raimonds Pauls.
Aptaujas apkopojumā gan nav minēta nosaukto cilvēku nodarbošanās, līdz ar to attiecībā uz izplatītākiem vārdiem un uzvārdiem nav skaidrs, kuru tieši amatpersonu vai pazīstamu cilvēku respondenti domājuši.
Vairāki aptaujātie uzskatījuši, ka uzslavu pelnījis arī Andris Ameriks, Ilze Viņķele, Sandra Kalniete, Solvita Āboltiņa, Žaneta Jaunzeme-Grende, Jānis Urbanovičs, Alfrēds Rubiks, Daniels Pavļuts, Edgars Rinkēvičs, Edmunds Sprūdžs, Imants Parādnieks, Ingrīda Circene, Roberts Zīle, Juris Jansons, Gunārs Upenieks, Andris Ērglis.
Savukārt vienu reizi minēts arī Ainārs Šlesers, Aleksandrs Deinis, Andris Kazinovskis, Anete Jēkabsone, Anna Jegorova, Arnis Krauze, Atis Peičs, Augusts Brigmanis, Didzis Ošenieks, Edmunds Zivtiņš, Ilze Mezīte, Imants Kalniņš, Inga Bērziņa, Ivars Godmanis, Juta Strīķe, Katrīne Pasternaka, Marija Naumova, Māris Štrombergs, Martins Dukurs, Mārtiņš Bondars, Mārtiņš Ozoliņš, Modris Klegeris, Natālija Čehova, Nils Muižnieks, Normunds Šnē, Ojārs Spārītis, Raimonds Munkevics, Sandra Daudziņa, Sanita Megere, Sarmīte Ēlerte, Tatjana Ždanoka, Tomass Dukurs, Uldis Stabulnieks, Velga Vītola, Vija Jablonska, Vitālijs Azarevičs, Vladimirs Maksimovs, Vladimirs Ždanoks, Žanna Kulakova.
Viens aptaujātais uzskatījis, ka viņš pats ir pelnījis uzslavu, cits norādījis, ka to pelnījusi amatpersona, "kura apturēja lielo algu augšanu uz tautas rēķina", bet vēl kāds norādījis: "ziņu portāli pilni ar negatīvām ziņām par visiem politiķiem, viens pats Dombrovskis tikai lielās ar savu veiksmes stāstu, nezinu, vai var tam ticēt".
Iedzīvotāju atbildes šajā jautājumā krasi atšķīrās atkarībā no sarunvalodas ģimenē. Ušakovu uzslavētu 41% aptaujāto, kuru sarunvaloda ģimenē ir krievu, bet latviski runājošo vidū šādu viedokli pauduši vien 7% respondentu. Sudrabu uzslavētu 11% latviski runājošo un 8% krievvalodīgo. Savukārt Dombrovski uzslavētu 12% latviski runājošo, bet krieviski runājošie - tikai 1%.
Šis bija atvērtais jautājums, kur iedzīvotājiem netika piedāvāti atbilžu varianti.
Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra "SKDS" sociālo un politisko projektu direktore Ieva Strode norāda, ka, arī vērtējot ekonomisko un politisko situāciju valstī, ir novērojamas diezgan būtiskas atšķirības starp latviešu un krievu valodā runājošajiem. Latviešu valodā runājošie pašreizējo ekonomisko un politisko situāciju ir novērtējuši daudz atzinīgāk nekā krievu valodā runājošie. To, ka ekonomiskā situācija attīstās pareizā virzienā, norādīja 37% latviešu valodā runājošo, bet krievu valodā runājošo vidū tādi ir 12%. Ar valdības darbu apmierināti ir 34% latviski un 10% krieviski runājošo, pašreizējo ekonomisko situāciju par labu uzskata 8% latviski un 2% krieviski runājošo un uz tendenci tai uzlaboties norādījuši 25% latviski un 12% krievu valodā runājošo.
"Jāpiebilst, ka arī daudzos citos indikatoros ir vērojamas līdzīgas tendences. Tiesa, kā redzams, arī latviešu valodā runājošie situāciju valstī vērtē drīzāk kritiski, līdz ar to diez vai visu var izskaidrot ar Krievijas informatīvo telpu," vērtē Strode.
Pēc Eiropas Politikas centra valdes locekles Raitas Karnītes domām, iedzīvotāju minētās amatpersonas, kuras janvārī būtu pelnījušas uzslavas, liecina, ka sabiedrība vēlas redzēt stingru vadību un padarītus darbus, nevērtējot, vai tie valstij un/vai pašvaldībai ir derīgi vai kaitīgi. "Pārsteidz krievu valodā runājošo šaurā atbalstāmo amatpersonu izvēle, kas var liecināt par viņu kā Latvijas iedzīvotāju atrautību no valsts sadzīves," spriež Karnīte.
Savukārt Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes asociētā profesore Margarita Dunska uzsver, ka arī nākamajos mēnešos vadībā būs patlaban augšgalā esošās amatpersonas.
"DNB Latvijas barometrs" tiek veidots katru mēnesi, un tajā tiek pētītas konkrētā brīža aktuālās norises sabiedrībai nozīmīgā jomā. Vienlaikus sabiedrībai katru reizi tiek uzdots arī pastāvīgo jautājumu kopums, kas mēnesi pa mēnesim atspoguļo iedzīvotāju vispārējā noskaņojuma izmaiņas.
LETA, Foto: shutterstock, Edijs Pālens/LETA
