Par Latvijas ietekmīgāko domātāju atzīts režisors Alvis Hermanis

Domātāju līderu topā iekļauti 15 cilvēki:

1. režisors Alvis Hermanis,

2. jurists Aivars Endziņš,

3. sociālantropologs un politiķis Roberts Ķīlis,

4. politologs Ivars Ījabs,

5. mācītājs Juris Rubenis,

6. filozofs Uldis Tīrons,

7. Latvijas Universitātes rektors Mārcis Auziņš,

8. politoloģe Vita Matīsa,

9. teologs Juris Cālītis,

10. ekspolitiķe Vaira Vīķe-Freiberga,

11. katoļu arhibīskaps Zbigņevs Stankēvičs,

12. akadēmiķis Jānis Stradiņš,

13. mākslas vēsturnieks Imants Lancmanis,

14. komponists Pēteris Vasks,

15. sociālantropologs Klāvs Sedlenieks.

Interneta žurnāla aptaujā piedalījušies 1300 balsotāji, tomēr izdevums atzīst, ka tā ir tikai "Satori" lasītāju aptauja un nav uzskatāma par sabiedrības viedokli pārstāvošu.

"Lai arī Latvijā nav izteiktas tradīcijas runāt no publiskā intelektuāļa pozīcijām, ir iespējams nosaukt pietiekami daudzus cilvēkus, kuriem šāds statuss varētu būt piemērojams. Tiesa, par "ietekmīgu domātāju" nevar saukt jebkuru, kurš savas domas pauž regulāri un publiski pat tad, ja šīs domas atstāj nepārprotamu ietekmi uz sabiedrību. Tāpēc mēs neiekļāvām kandidātu sarakstā žurnālistus un politiskos komentētājus, kam regulāra viedokļa paušana ir algots darbs. Arī balsotāju vērtējums liecina, ka lielāka autoritāte ir to cilvēku domām, kuru tiešā profesija vai pamatnodarbošanās ir saistīta ar ko citu - zinātni, pasniedzēja darbu, mākslu," sacīja Šlāpins.

"Lai kādu no viedokļu līderiem uzskatītu par ietekmīgu, viņam nebūt nav jābūt biežam un uzmācīgam plašsaziņas līdzekļu viesim. Svarīgāka ir politiskā neitralitāte un viedokļa personiskais, neieinteresētais raksturs. Publiskā intelektuāļa pozīcijai ir raksturīga spēja paskatīties uz sabiedrībā notiekošajiem procesiem no malas, saglabāt savrupu un patstāvīgu domas disciplīnu," turpināja Šlāpins, "gandrīz neviens no pirmajā desmitniekā iekļuvušajiem nav "neapstrīdama" autoritāte vai "visas tautas mīlulis". Visi šie cilvēki ir pretrunīgi un strīdīgi domātāji, kas ar vieglu rokas kustību vai vienu neuzmanīgu izteikumu var sašķelt sabiedrību divās savstarpēji naidīgās grupās. Kas visdrīzāk liecina par to, ka tie nav lētas popularitātes meklētāji vai uzmanīgi politiskās karjeras kaldinātāji, tāpēc viņu domās ir vērts ieklausīties."