Iedvesmojoties no Almadovara filmām, Žagars Krievijā iestudē operu "Duenja"
Permas Akadēmiskajā operas un baleta teātrī ceturtdien, 28.martā, pirmizrādi piedzīvos Sergeja Prokofjeva komiskā opera "Duenja", kuru Krievijā iestudējis Latvijas Nacionālās operas (LNO) direktors Andrejs Žagars.
Jauniestudējuma veidošanā no Latvijas piedalījusies arī scenogrāfe Katrīna Neiburga un kostīmu māksliniece Kristīne Pasternaka, savukārt gaismu mākslinieks ir Kevins Vins-Džonss, bet iestudējuma muzikālais vadītājs un diriģents ir Valērijs Platonovs, aģentūru LETA informēja LNO sabiedrisko attiecību vadītāja Ieviņa Ancena.
"Duenja", kas latviešu klausītājiem vairāk pazīstama ar nosaukumu "Laulības klosterī", ir dzīvespriecīgākā no Prokofjeva operām. Tas ir pikants un virtuozi būvēts stāsts par pārģērbšanos un slepenu bēgšanu mīlestības vārdā. Operas dramaturģiskajam pamatam Prokofjevs ņēmis britu dramaturga un politiķa Ričarda Brinslija Šeridana (1751-1816) lugu "Duenja", kuras asprātīgumu lieliski papildina fakts, ka pašam lugas autoram slepena nolaupīšana nebūt nebija sveša no personīgās pieredzes.
"Duenja" ir pirmā Prokofjeva opera, kas iestudēta LNO, - Rīgā tā tika iestudēta 1960.gadā.
Šī Prokofjeva opera ir neticami daudzpusīga, formā pilnīga, dzirkstoša un dejiska - īsts komiskās operas ideāls. Operas sižets, muzikālā dramaturģija un notikumi Žagaru mudinājuši tās darbību no 18.gadsimta pārcelt uz 20.gadsimta 70.gadu Spāniju.
"Ilgi domāju, kura būtu Spānijas garam atbilstošākā pilsēta un kurš - zīmīgākais vēsturiskais periods, kas turklāt neļautu mums nogrimt vēsturisko kostīmu jūrā un neīstā manierīgumā. Rezultātā izvēlējāmies 20.gadsimta 70.gadu Sevilju, kad Spānijā krita Franko režīms, radot spēcīgu impulsu mākslas attīstībai. Uzplaukst kino, jauni vārdi ienāk literatūrā, glezniecībā, skatuves mākslā, rokrokā iet kultūras un seksuālā revolūcija, ļaudis jūtas atbrīvoti un līksmi. Tāpēc arī galveno varoni Duenju esam veidojuši kā reālu sievieti - simpātisku un sievišķīgu, kura līdzšinējo dzīvi veltījusi citiem, bet beidzot izlēmusi, ka pienācis laiks padomāt pašai par sevi," stāstīja jauniestudējuma režisors.
Par vienu no spēcīgākajiem iedvesmas avotiem iestudējuma tapšanā Žagaram kalpojusi Pedro Almodovara filmu estētika. Saskaņā ar Žagara ieceri arī mākslinieces Pasternakas veidotie kostīmi ir krāšņi un reālistiski. Lai katram personāžam radītu individuālu tēlu ar pārdomātu vēstījumu, tērpu māksliniece apmeklējusi neskaitāmus tirdziņus, komisijas un lietoto apģērbu veikalus gan Rīgā, gan Viļņā un Permā, lai atrastu lietas ar vēsturi. Savukārt Neiburgas veidotā košā un izteiksmīgā scenogrāfija vienlaikus ir ērti transformējama vairākos spēles laukumos.
LETA/ Publicitātes foto