Pašvaldības: valdība jautājumu par ārkārtas situāciju plūdu teritorijām skatīja pēc likuma burta, nevis pēc būtības
Jautājumu par ārkārtas situācijas izsludināšanu plūdu skartajās teritorijās valdība vakar skatījusi vien pēc likuma burta, nevis pēc būtības, atzina aptaujāto pašvaldību vadītāji.
"Vakardienas debates bija tikai par juridiskiem terminiem - pēc sausa likuma burta, nevis vadoties pēc tā ārprāta, kas pašlaik notiek uz vietas attiecīgajās pašvaldībās. Mēs gaidījām valdības atzinumu, ka situācija ir kritiska un ārkārtēja. Neredzu, kāds kaitējums valstij būtu cēlies, ja ārkārtas situācija būtu izsludināta, toties pašvaldībai būtu cerības iespējami ātri sakārtot visus postījumus," sacīja Ogres novada pašvaldības vadītājs Edvīns Bartkevičs.
Viņš arī atzina, ka vienīgais pozitīvais lēmums vakardienas valdības sēdē bija atļauja bez iepirkuma konkursa iepirkt, piemēram, sūkņus. "To arī nekavējoties darīsim. Uzskaitām katru latu, kas rodas plūdu sakarā, jo nespēsim visu nosegt no saviem līdzekļiem. Izdevumi būs lieli," sacīja Bartkevičs.
Savukārt Pļaviņu novada pašvaldības vadītājas vietnieks Ainārs Arnītis norādīja, ka pašvaldībai vispār nav naudas, lai minētos sūkņus iegādātos. "Kur lai ņemam naudu, lai varētu sapirkt visus nepieciešamos sūkņus, ja valdība to nepiešķir? Pilsētā apstājusies kanalizācija, appludināti pagrabi, vakar elektrības nebija veikalā "Top!", cilvēki cīnās ar plūdiem, kā nu var, bet valdībai viss vienalga, - tikai likuma burts un cauri," sacīja Arnītis.
Arī viņš norādīja, ka patlaban pašvaldība uzskaita visus izdevumus saistībā ar plūdu novēršanu un cer uz atbildīgās ministrijas atbalstu mēģinājumos sarežģītajā situācijā panākt iespējami lielāku finansiālu atbalstu no valsts.
Arī Daugavpils novada pašvaldības vadītāja Janīna Jalinska atzina, ka novada ļaudis ir "dziļi sarūgtināti par valdības lēmumu".
"Esam ļoti sarūgtināti. Tas ir šausmīgi, ka valdība nespēj saprast, ko dzīvē nozīmē plūdi vairāku dienu garumā. Mums pašlaik neder nekādi sūkņi, jo ūdens ir 7,57 metru augstumā. Vienkārši atliek gaidīt, kad tas kritīsies. Tikai tad applūdušajos dārziņos un saimniecībās varēs aicināt glābējus sūknēt ūdeni. Tikmēr bija vajadzīgs valsts atbalsts naudas piešķīruma veidā," sacīja Jalinska.
Viņa norādīja, ka izdevumi patlaban tiek aprēķināti, bet tie būšot ievērojami.
"Cilvēkus evakuējām gan ar laivām, gan traktoriem un tas viss maksā. Patlaban vēl 144 cilvēki palikuši savās applūdušajās mājās un izskatās, ka nāksies evakuēt arī viņus, jo nav ne jausmas, kas notiks tuvākajā diennaktī," sacīja pašvaldības vadītāja.
Tikmēr Daugavpils pilsētas domes vadītāja Žanna Kulakova jau iepriekš aģentūrai LETA atzina, ka valdības lēmums vērtējams negatīvi, kā arī norādīja uz visai haotisko atbildīgo dienestu darbību.
"Slikti, ka nav piešķirts ārkārtas stāvoklis. Mums ir ļoti lieli zaudējumi - applūdušas zemes, ceļi, sabojāta infrastruktūra - tas viss būs jāatjauno. Noteikti nāksies pieprasīt līdzekļus valdībai, paši netiksim galā. Manuprāt, vajadzētu veidot kādu komisiju, kas turpmāk koordinētu visas darbības, kas tiek veiktas visai haotiski. Piemēram, ledus tika spridzināts nesaskaņoti - te pie mums Daugavā, te Pļaviņās, bet būtībā lielas jēgas no tādas nesaskaņotas rīcības nebija," sacīja Kulakova.
Jau ziņots, ka vairākas pašvaldības lūdza valdību izsludināt ārkārtas situāciju plūdu skartajās teritorijās, taču valdība nolēma pagaidām to neizsludināt. Ārkārtas situāciju pavasara plūdu radīto draudu dēļ lūdza izsludināt Daugavpils pilsētas un novada pašvaldības, Ogres novada pašvaldība, Pļaviņu novada pašvaldība un Ilūkstes pašvaldība.
Pašvaldībām ārkārtas stāvokli esot bijis nepieciešams izsludināt, lai varētu izmantot līdzekļus iepirkumiem ātrā veidā bez Publisko iepirkumu likuma piemērošanas.
Par turpmāko rīcību plānots lemt pirmdien Krīzes vadības padomes sēdē, un, ja situācija līdz pirmdienai būs mainījusies, tikšot pieņemti attiecīgi lēmumi.
