Toreiz deputātus nēsāja uz rokām. VIDEO
Neatkarības deklarācijas pieņemšana 1990. gada 4. maijā bija viens no emocionālākajiem un pacilājošākajiem brīžiem mūsu valsts nesenajā vēsturē. Toreiz tauta vistiešākajā nozīmē nēsāja deputātus uz rokām un ar aizkustinājuma asarām acīs kāri tvēra katru viņu izteikto vārdu.
Neatkarības deklarācija tika pieņemta darbadienas pēcpusdienā, bet agrā vakarpusē Daugavas krastmalā jau uz tautas manifestāciju pulcējās desmitiem tūkstošu cilvēku, paužot gribu turpmāk dzīvot neatkarīgā valstī.
Tiem, kuriem todien bija brīvdienā, visu dienu pavadīja pie parlamenta ēkās, klausoties kā Latvijas PSR Augstākā Padome atbrīvojas no trīs burtu kombinācijas – PSR (padomju sociālistiskā republika). Savukārt tie rīdzinieki, kuriem bija jāstrādā, pēc darba ar ieslēgtiem „Selgas” radioaparātiem rokās devās uz tuvāko tramvaja vai autobusa pieturu, lai dotos uz manifestāciju Daugavas krastmalā. Protams, vispārējā sajūsmā nepiedalījās okupācijas varas līdzskrējēji un pārliecinātie komunisti, bet tie bija absolūtais mazākums.
Vēsturiskajos video kadros varam redzēt, kā sajūsminātā tauta pie toreizējās Augstākās Padomes ēkas sagaida deputātus, kuri balsoja par neatkarības atjaunošanu. Viņus visus tauta apbēra ar ziediem un pat nēsāja uz rokām. Sevišķi tika sveikts Mavriks Vulfsons, kurš toreiz pirmais oficiāli un publiski atļāvās pateikt, ka Latviju okupēja PSRS. Protams, pirms viņa to bija teikuši arī desmitiem cilvēktiesību aizstāvji un disidenti, bet tas nebija izraisījis tik lielu rezonansi. Vulfsonu no parlamenta ēkas līdz Daugavas krastmalai tauta vārdā tiešā nozīmē aiznesa uz rokām.
Pēdējos 23 gados ir mainījušies gan paši deputāti, gan tautas noskaņojums, bet, ja nebūtu 4. maija deklarācijas, pašreiz nebūtu neatkarīgas Latvijas valsts. Kasjauns.lv piedāvā ielūkoties vēsturiskajos videokadros par noskaņojumu, kāds 1990. gada 4. maijā valdīja Vecrīgā.
