Pensionāru federācija cer uz 7 līdz 12 latu pielikumu visām pensijām

LPF esot saņēmusi solījumu gan no Saeimas priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas (V), gan premjera Valda Dombrovska (V), gan labklājības ministres Ilzes Viņķeles (V), ka pensiju indeksācija ir iespējama.

Pēc Siliņa vārdiem, LPF ar Labklājības ministrijas (LM) speciālistiem ir apspriedusi iespējamās pensiju indeksācijas tehniskos risinājumus un secināts, ka sociāli vistaisnīgāk būtu par konkrētu summu palielināt visas pensijas. "Ja indeksāciju veic procentos, tad tie, kam pensija ir lielāka, saņems klāt lielāku summu, kam maza, saņems santīmus. LPF nekādā gadījumā nepiekritīs santīmu vai pat lata indeksācijai, un, ja tik tiešām valdība neizšķirsies par nopietnu šā jautājuma risinājumu, tad gan varētu organizēt kādas protesta akcijas," sacījis Siliņš, gan solot, ka "protesta akcijas LPF nav organizējusi un tuvākajā laikā mēģinās neorganizēt".

LPF aprēķinājusi, ka indeksācija varētu būt 7 līdz 12 lati katrai pensijai. Tas "mēnesī prasītu 4-5 miljonus latu, gadā aptuveni 15 miljonus - sociālā budžeta iespējas pilnīgi pieļauj šādu indeksāciju. Pat šobrīd tajā ir atlikums vairāk nekā 200 miljoni latu, un paredzams, ka tuvākajā perspektīvā šis atlikums pieaugs, jo drīz uzsākam pensijas vecuma palielināšanu, un cerēsim, ka pieaugs arī sociālās apdrošināšanas iemaksu summas sakarā ar algu pieaugumu tautsaimniecībā", stāstījis Siliņš.

Jautāts, kādas sliktākā varianta gadījumā varētu būt protesta akcijas, Siliņš stāstījis, ka, piemēram, uzsākot apkures sezonu, pensionāri komunālos maksājumus varētu padarīt "par pēdējās kārtas maksājumiem, atšķirībā no šodienas, kad lielākā daļa pensionāru vispirms nokārto maksājumus par mājokli, siltumu un tad no tā, kas paliek pāri, pērk pārtiku, zāles".

Pensionāri uz parakstu vākšanu, lai prasītu pensiju indeksāciju, aktivizējušies, jo Labklājības ministrijas (LM) koridoros saņēmuši ziņu par to, ka "klusībā LM tiek gatavots lēmums par indeksāciju 2014.gadā par 0,2 vai 0,3%, vai varbūt arī vispār par nulli, jo saskaņā ar likumu indeksācija notiek tikai tad, ja inflācija ir lielāka par 1%". "Tad arī sapratām, ka kaut kas ir jādara, jo 2014.gadā šīs indeksācijas var arī nebūt. 2015.gadā gan, jo, kad beigsies kontrole pār cenām sakarā ar eiro ieviešanu, inflācija kāps, bet 2014.gadā tās var arī nebūt, jo īpaši gada sākumā, pēc kā rēķinās oktobra indeksāciju," teicis Siliņš.

Pensionārus nopietni satraukuši Viņķeles izteikumi par iespējamu pensiju neindeksēšanu "Liepājas metalurga" kraha dēļ. "Nākamajā dienā pēc ministres izteikumiem LPF telefons pārkarsa, saņemot sašutušo pensionāru zvanus. Pensionāri to uztvēruši kā kārtējo mēģinājumu nojaukt pensiju indeksāciju, par ko solīta visos iespējamo līmeņos. Tas ir ļoti nesolīdi, un šādi satricinājumi nenāk par labu ne Viņķeles kundzei kā politiķei, ne pensionāriem, kuriem tāpat pietiek rūpju. Bet pašlaik vēl esam noskaņoti praktiskai darbībai, lai kopā ar LM atrastu veidu, kā izpildīt Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas lēmumu līdz 1.augustam rast risinājumu pensiju indeksēšanai jau šogad. Indeksācija ir apsolīta, par tās atcelšanu nevar būt pat runa, jautājums vienīgi ir par konkrētām summām, mehānismu," piebildis Siliņš.

Siliņš ir optimistisks par Latvijas pensiju sistēmas nākotni un domā, - kamēr vien pastāv Latvijas valsts, nevienam nevajagot uztraukties par to, ka pārstās eksistēt pensiju sistēma. "Esmu pārliecināts, ka šī pensiju sistēma ar gadiem kļūst arvien spējīgāka. Ne velti bez lieliem protestiem notika pensijas vecuma palielināšana, un tas dod jūtamu atbalstu. Jā, ir jāsalabo pensiju likumdošana, kurā iestrādāti ielāpi, kas ir padarījuši šo sistēmu stipri neobjektīvu, piemēram, koeficienti, kā rezultātā, piemēram, tiem, kas aiziet pensijā pēc 2010.gada, pensija būs apmēram par 20-25% mazāka nekā tiem, kas aizgāja pensijā pirms šā gada," sacījis LPF vadītājs.

LETA/Foto: Edijs Pālens/LETA