Dīvainības Rīgas pašvaldības vēlēšanu sarakstos

Šie ir tikai daži rožainās dzīves solījumi, ko mums sagatavojušas partijas, kuras vēlas iekarot Rīgas Rātsnamu. Tos var uzskatīt arī par tukšiem vārdiem vai labi iestudētu teātri. Drīzāk gan par dramatisku izrādi, jo teatrāli muzikāla trupa galvaspilsētas domē var izveidoties labu labā.

Ja Rīgas domē ievēlētu visus sarakstos ierakstītos radošos cilvēkus, tad pašvaldībā varētu izveidot augstas klases māksliniecisko trupu. Tomēr diez vai tas izdosies, jo galvenās lomas gribēs spēlēt skatuves dīvas ar ļoti dažādiem politiskiem uzskatiem, kuras diez vai izdosies uzdabūt uz vienas skatuves dēļiem.

Piemēram, diez vai scenārists un mūziķis, lindermanietis Garijs Poļskis gribēs kopīgu dziesmu izpildīt kopā ar no „Vienotības” startējošo Ievu Akurateri. Jāatgādina, ka Poļskis ievērību izpelnījās 2012. gada Eirovīzijas nacionālās atlases laikā. Toreiz grupa „Mad Show Boys” izpildīja Poļska dziesmu „Music Thief". Tomēr tā neguva panākumus un uz Eirovīziju aizbrauca Anmary. Poļskis saniknojās uz uzrakstīja skarbu vēstuli LTV vadībai, kurā pauda pārmetumus par kritērijiem žūrijas dalībnieku atlasē. Akuraterei droši vien labāk izdotos uzstāties kopā ar vienu no trīs tenoriem – Nauri Puntuli, kura vārds ir atrodams „Visu Latvijai!”-TB/LNNK sarakstā.

Daudz vieglāk uz skatuves būtu uzdabūt uz pašvaldības domi startējošo aktieru plejādi, jo tā kā nekā ir iemācījusies savas jūtas un uzskatus slēpt aiz aktieru maskām. Gan jau tādas ir sarūpētas arī politiskajam teātrim. Rātsnama Tautas teātrī galvenās lomas, pēc visa spriežot, paredzētas Krievu teātra aktrisei Olgai Galljamovai (startē no Vislatvijas Sociāldemokrātu kustības „Par Neatkarīgu Latviju!” un Latvijas kustības „Solidaritāte”), Rūdolfam Plēpim, kurš startē no LSDSP, un pārliecinātajam „zaļajam” Arnim Līcītim.

Trupas kopbildi varētu noknipsēt titulētais fotomākslinieks Gunārs Binde, kurš kandidē no Zaļās partijas saraksta. Jāpiebilst, ka 1933. gadā dzimušais mākslinieks ir viens no vecākajiem deputātu kandidātiem, kuri startē šajās pašvaldību vēlēšanās. Lai visiem bildē un arī aiz kadra esošajiem būtu laba veselība, varētu profesionāli palūgties garīdznieki, kuri startē no „Saskaņas centra” un „Gods kalpot Rīgai” kopsaraksta – baptistu avju gans Ainars Baštiks un luterāņu melnsvārcis Jānis Šmits.

Ušakovam nav atkāpšanās ceļa

Vēl tikai kāda nedēļa jāpagaida, lai uzzinātu, kurus tad šajā kopbildē redzēsim. Tā varētu būt raibu raibā, bet iekļūšanu tajā prognozē tikai kādām četrām no 12 listēm.

Uz 60 deputātu beņķiem galvaspilsētas domē pretendē 612 kandidāti no 12 partijām:

„Saskaņas centra”/„Gods kalpot Rīgai”, partijas „Vienoti Latvijai”, Latvijas Zemnieku savienības, partijas „Alternative”, LSDSP, Vislatvijas Sociāldemokrātu kustības „Par Neatkarīgu Latviju!”/Latvijas kustības „Solidaritāte”, Rīcības partijas, „Vienotības”, Lindernana „Par dzimto valodu!”, „Visu Latvijai”-TB/LNNK, Zaļās partijas un Reformu partijas.

Kā uzvarētājus sevi jau pozicionē Ušakova – Amerika kopveidojums no „Saskaņas centra” un „Gods kalpot Rīgai”. Abiem kungiem nav ne plāna B, ne plāna C. Viņi ir simtprocentīgi pārliecināti, ka Ušakovs galvaspilsētu kūrēs vēl nākamos četrus gadus. Un par to ir pārliecināti ne tikai Rīgā, bet arī Latvijas otrajā lielākajā pilsētā – Daugavpilī, kur pagājušajā nedēļā vietējā krievu laikraksta „Dinaburg Vesti” priekšvēlēšanu specizdevuma pirmo lapu rotāja Ušakova smaidīgais tēls ar uzrakstu „Mēs būsim pirmie!”. Jāteic, ka Daugavpils saskaņieši ekspluatē Ušakova gaišo tēlu, jo tur tagad bieži vien atskan teksti no sērijas: „Cik labi būtu, ja pie mums valdītu tāda pati kārtība kā Rīgā.”

Ušakovs arī kritiku māk pārvērst par uzvaru. Tā, piemēram, nu jau folklorizējusies „Vienotības” līderes Sarmītes Ēlertes nevēlēšanās atbildēt uz Ušakova jautājumu, cik maksā biļete pilsētas sabiedriskajā transportā. Pilsētas mērs paironizēja, ka Ēlerte uzsūtījusi KNABu Satiksmes departamentam, lai uzzinātu, cik tad īsti maksā tramvaja biļete. Savukārt radioklausītāji ir vēl vairāk humoru cienošāki - viņi tiešajā ēterā zvana Latvijas Radio viesiem un uzdod būtisku jautājumu: „Cik maksā biļete Rīgas sabiedriskajā transportā?” Potenciālajiem vēlētājiem uz to izdodas atbildēt labāk nekā Rīgas mēra kandidātiem.

Kareivīgās dāmas

Kandidāti uz Rīgas mēra amatu ir gatavi piedalīties ne tikai vārdu kaujās, bet arī viens otram sist pa zobiem. Tā Reformu partijas līdere Inga Antāne priekšvēlēšanu apmaksātajās reklāmās stāsta, ka ir sajūsmā par industriālā metāla grupu „Rammstein” un ir pārņemta ar boksa treniņiem, „lai uzskrūvētu pietiekamu devu adrenalīna” pirms vēlēšanām. Ja Antāne tiks Rīgas mēra krēslā, tad rīdzinieki dabūs trūkties no sievas, kurai ir riktīgs krampis un pamatīgi uztrenēti muskuļi.

Bet uz domi kandidē arī citas sievas. Piemēram, Daugavpilī ekscentriskā Eiroparlamenta deputāta Aleksandra Mirska dibinātas partijas „Alternative” Rīgas saraksta viena no līderēm ir viņa bijusī sieva Natālija Mirska. Jāteic, ka eirodeputāts ir parūpējies par visām savām mīļotajām sievām un viņa pašreizējā sieva Tatjana Kuvarina-Mirska ir „Alternative” Jūrmalas saraksta līdere. Tātad, ja balsosiet par „Alternative”, balsosiet arī par vienas Latvijas ģimenes biznesu un saticību!

Toties grūti pateikt, vai, balsojot par Zaļo partiju, balsosiet arī par zaļo ideju. Šīs partijas Rīgas saraksta 5. numurs ir bēdīgi slavenais SIA „New Europe” izpilddirektors Jānis Stakens. Viņš pirms pāris gadiem izpelnījās skandalozu slavu, kā Baltezera krastā īstenotā projekta „Pērle” attīstītājs. Zaļie ar biedrības „Par brīvu Lielā Baltezera krastu” vadītāju Artūru Priedi priekšgalā kliedza par „Pērles” neģēlīgo tieksmi cilvēkiem liegt pieeju Baltezeram un sabojāt idillisko ainavu. Tad Priede no Stakena it kā pieprasīja kukuli, lai izbeigtu savas zaļās aktivitātes. Sākās tiesas prāvas, līdz beidzot Priede atteicās no turpmākas cīņas pret „Pērli”, bet šo cīņu turpināt apņēmās Vides aizsardzības klubs, kura prezidents Arvīds Ulme nu kaut kā ar Stakenu iekļuvis vienā priekšvēlēšanu listē.

Rīgas vēlēšanu sarakstos varam atrast daudz bijušo, esošo un nākošo. Bet reizēm runā ne tikai personības, kas ierakstītas vēlēšanu sarakstos, bet arī partiju programmas.

Dīvainā priekšvēlēšanu programmu leksika

Tomēr, lai saprastu vienu otru partijas priekšvēlēšanu programmu, talkā ir jāņem svešvārdu vārdnīca un tad atklājas zili brīnumi. „Saskaņas centrs”, piemēram, Rīgas daudzdzīvokļu namu pagalmos, pēc visa spriežot, grib sabūvēt doktorātus un hospitāļus, jo saskaņieši apsola sākt „pagalmu revitalizācijas programmu”. Revitalizācija ir medicīnas jēdziens, kas nozīmē organisma atveseļošanu. Tiesa gan, Latvijas Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūra treknajos gados šo terminu sāka izmantot, arī apzīmējot dzīvojamo mikrorajonu māju apkārtnes atjaunošanu vai sakārtošanu, bet dažu būvniecības ierēdņu lingvistiskās kaprīzes taču nevar radīt apvērsumu medicīnas leksikas nozarē! Jāteic gan, ka svešvalodas termini visvairāk mudž Reformu partijas programmā. Diez vai ierindas vēlētājs tā uzreiz sapratīs, cik svarīgi ir izveidot „Rotācijas fonu”, lai veiktu ēku siltināšanu, un cik nozīmīgi radošajām tehnoloģijām ir izveidot Fab Lab centru vai galvaspilsētā attīstīt veselības tūrisma klasteri.

Iespējams, to visu saprast varētu palīdzēt Lindermana veidojums „Par dzimto valodu”, kas iestājas ne tikai par krievu valodas ekspansiju, bet arī par angļu valodas izplatību, jo uzskata, ka „Rīgā uz vienlīdzības pamatiem jāfunkcionē trim valodām: latviešu, krievu un angļu valodai.” Tiesa, uz pašvaldības darbiniekiem tas neattiektos, jo tiek atrunāts, ka „visai oficiālajai informācijai, kas nāk no Rīgas domes” jābūt tikai latviešu un krievu valodā. Angļu valodas pieminēšana šajā jomā kaut kur izpalikusi.

Tomēr angļu valoda tā kā būtu jāzina, jo partija „Vienoti Latvijai” paredz, ka Rīga pārvētīsies par ārzemju studentu lielpilsētu. Partija, kas paziņojusi, ka vēlas Latvijas galvaspilsētu pārvērst gluži vai par Rīgas Tehniskās universitātes filiāli, vēlas panākt, lai galvaspilsētā mācītos vismaz 20 000 tūkstoši ārzemju studentu un katrs no viņiem pilsētas attīstībai atvēlētu vismaz 5000 latu ieskaitījumu pilsētas budžetā. Jāteic gan, ka līdz šim Rīgas augstskolām kaut kā nav izdevies ar ārvalsts studentu piesaisti tik lielos apjomos. Piemēram, Rīgas Stradiņa universitātē, kur ir vislielākais ārzemju studentu skaits, pašlaik mācās vien 930 ārzemnieku.

Dziesmu svētki katru gadu, katram sunim savs laukums un vietējā izlējuma benzīns

Bet rīdziniekiem nebūtu jāsatraucas, ka lielais ārzemnieku skaits varētu sagādāt kādas neērtības. Būs jautri un ērti! Rīgā būs bezmaksas sabiedriskais transports, kā to sola Zemnieku savienība, ar kuru ērti visu laiku varēs vizināties Dziesmusvētku dalībnieki un publika, jo Zaļā partija sola Rīgā Dziesmusvētkus rīkot katru gadu.

Tomēr jāuzmanās no LSDSP ievēlēšanas, jo tā melns uz balta pretimnākšanu sola tikai tiem rīdziniekiem, kuri maksās par braukšanu sabiedriskajā transportā. Ja nu viņi nāks pie varas, tad Zemnieku savienības Rīgas līdera – Latvijas galvenā biškopja Armanda Krauzes solītais var izpalikt. Bet nevajag stresot, jo partija „Alternative” taču sola izveidot ne tikai labklājības un pārticības vidi, bet arī „iedzīvotāju garīgās, estētiskās un fiziskās attīstības veicinošu vidi.”

Mazliet stresu gan var sagādāt Rīcības partija, kura sola nikni apkarot Saeimu, ja tā piekritīs latu nomaiņai ar eiro, un uzsākt karadarbību pret „komunālajiem vampīriem”. Viens otrs arī varētu būt neizpratnē par to, kā, kultūras centrus aprīkojot ar bezmaksas internetu, var „pilsētas bibliotēkas tuvināt skolām”.

Bet nav jau ko ķert kreņķi – šajā vasarīgajā laikā neklātos sēdēt bibliotēkās un tēlot grāmatu tārpus, jo, kā zināms, stresu noņem sports. Sociāldemokrātu kustība „Par neatkarīgu Latviju” sportiskās aktivitātes sola papilnam, jo nolēmusi palielināt „integrāciju caur sportu”. Tiesa gan, kā tas jādara, nav minēts. Tomēr tā kā integrācijas, nacionālās identitātes un tolerances problēmas pastāv gluži vai katram rīdziniekam, tad jau tagad laikus būtu jādodas „Arēnu Rīga” vai „Daugavas” stadionu.

Protams, ja līdz šiem sporta arēnām tiksim, jo varētu rasties pārvietošanās problēmas gadījumā, ja naftas urbējiem Baltijas jūras līcī neveiksies un Rīgas Vagonu rūpnīcai radīsies kāda ķeza. „Vienotība” turpmāk galvaspilsētas sabiedrisko transportu nolēmusi komplektēt tikai no Latvijā ražotiem transportlīdzekļiem. Ja kādu tramvaja vāģi „vagonkā” vēl varētu sastellēt un Jelgavā atrast kādu rafiņa pēcteci, tad problēma varētu rasties, ja naftas meklēšana neveiksies, jo „Vienotība” strikti uzstāj uz to, ka pilsētas sabiedriskais transports jāiekurbulē ar vietējo degvielu.

Un kājām arī varētu būt baisi staigāt, jo „Visu Latvijai”/TB-LNNK sola Rīgu pārvērst par suņu pastaigu laukumu būvlaukumu. Tas nozīmē, ka rīdziniekiem turpmāk var nākties lavierēt starp suņu stadioniem, no kuriem visu laiku atskanēs nepārtrauktas vavas, kas vienu otru var nepajokam sabiedēt. Vislatvieši sola katrā Rīgas apkaimē iekārtot suņu pastaigas vietas. Tā kā Rīgā ir 58 apkaimes un tikai viens oficiāls suņu pastaigu laukums Eksporta ielā, tad sāksies masveidīga suņu laukumu izbūve. Bet kā saka - mēs jau esam atbildīgi par tiem, kurus esam pieradinājuši.