Rīgas operas festivāls izrādīs "Nībelunga gredzena" ciklu un citus spilgtus iestudējumus
16.Rīgas operas festivāls, kas notiks no 4.jūnija līdz 16.jūnijam, svinot vācu komponista Riharda Vāgnera 200 gadu jubileju, pēc vairāk nekā 100 gadiem Rīgā atkal izrādīs visu operas tetraloģiju "Nībelunga gredzens", kā arī papildus tam tiks demonstrēti aizvadītās sezonas spilgtākie iestudējumi.
Latvijas Nacionālās operas (LNO) direktors Andrejs Žagars žurnālistiem stāstīja, ka LNO jau 16 gadus savu sezonu noslēdz ar Rīgas operas festivālu, kura piedāvāto programmu labajos gados apmeklēja līdz 70% ārvalstu tūristu.
Šis gads ir zīmīgs ar to, ka 200 gadu jubileju svin arī komponists Džuzepe Verdi. Ņemot vērā to, ka gan finanšu, gan māksliniecisko resursu ziņā darbs pie "Nībelunga gredzena" bija ietilpīgs, LNO nebija iespējas radīt jaunu Verdi operas iestudējumu, tā vietā festivālā šī komponista jubileja tiks pieminēta ar diviem Galā koncertiem.
Verdi mūzikas Galā koncerti tiek veidoti sadarbībā ar diriģentu Andri Pogu, un programmā būs apvienotas Verdi operu spožākās pērles, stāstīja Žagars.
Festivāla noslēguma koncerti notiks divās daļās, un kā solisti tajā piedalīsies ārvalstu viesi Olga Pudova, Oļesja Petrova, Vorens Moks, Murats Karahans, Binbina Vana, kā arī latviešu spožie operdziedātāji Egils Siliņš, Liene Kinča, Jānis Apeinis un Rihards Mačanovskis.
Bez "Nībelunga gredzena" cikla izrādīšanas, kas kopumā veido mūziku 15 stundu garumā, kā sezonas spilgtākos iestudējumus opera festivālā piedāvās Gaetāno Doniceti operu "Lucia di Lammermoor", Džakomo Pučīni operu "Toska" un Andra Dzenīša radītās operas "Dauka" koncertuzvedumu.
Tomēr nopietnākais mākslinieciskais projekts ir "Nībelunga gredzens", kuru 2006.gadā ar iestudējumu "Reinas zelts" sāka veidot režisors Stēfans Herheims un diriģents Andris Nelsons. Gadu gaitā iestudētas visas četras operas daļas, un festivāla laikā tās diriģēs diriģents Korneliuss Meisters.
Līdz šim vienīgo reizi grandiozais cikls Rīgā iestudēts 1902.gadā.
"Nībelunga gredzens" nebija tikai ambiciozs projekts, ar kuru opera gribēja atzīmēt Vāgnera jubileju. Festivāls un "Nībelunga gredzens" dod kultūrpolitisku investīciju nākotnē. Ja agrāk vietējie skatītāji neizprata Vāgneru, tad tagad komponista mūziku izprot jau vairāk, atzīstot, ka tā ir iedarbīga un spēcīga, stāstīja LNO direktors.
Diriģents Meisters savukārt minēja, ka mēģinājumos ir pavadījis daudz laika, taču viņa uzstādījums ir nelikt solistiem pārāk daudz strādāt, lai nenogurdinātu.
Sava veida pārbaudījums iestudējumā "Dievu mijkrēslis" ir solistei Lienei Kinčai, kurai šajā operā jāatveido trīs dažādas lomas. Soliste gan žurnālistiem pauda, ka dziedāšanas materiāls lomām nav tik liels, tādēļ spēj apvienot visas trīs lomas, taču lielāks darbs ir ģērbējām un grimētājām.
Viņa stāstīja, ka pirmo reizi ar Vāgneru saskārās pirms sešiem gadiem, kad Nelsons piedāvāja lomu "Reinas zeltā". "Toreiz biju jauna dziedātāja un balss vēl tikai attīstījās, taču Nelsons teica, ka es varētu kļūt par vācu mūzikas un Vāgnera izpildītāju. Gadiem ejot un attīstoties balsij, esmu sapratusi, ka tas tiešām ir man domāts. Mana tuvākā nākotne, gan ne Latvijā, ir saistīta ar Vāgnera operām," sacīja Kinča.
Dziedātāja arī bilda, ka lomu izpildīšanā Vāgnera operā ir jābūt racionālam, jo pretējā gadījumā fiziskais tēls netiks galā ar emocionālo slodzi.
Savukārt Žagars norādīja, ka ar šo neapstāsies Vāgnera darbu iestudēšana LNO. Nākamajā sezonā opera jau izrādīs komponista operu "Rienci", un 2015.gadā operas repertuārā atgriezīsies gan "Valkīra", gan "Zigfrīds".
Rīgas operas festivālu kopš 1998.gada rīko LNO, un laika gaitā tas kļuvis par vienu no būtiskākajiem notikumiem Latvijas mūzikas dzīvē. Lai arī visas biļetes uz "Nībelunga gredzena" izrādēm jau ir izpārdotas, uz pārējiem festivāla pasākumiem tās var iegādāties LNO kasēs un "Biļešu paradīzes" tirdzniecības vietās.
LETA/ Foto: Ieva Lūka/ LETA
