Eiropas digitālā bibliotēka "Europeana" sākusi Eiropas mēroga 1989.gada liecību vākšanu

Savos atmiņu stāstos par Baltijas ceļa akciju īpaši aicināti dalīties Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāji, informēja sabiedrisko attiecību speciāliste Sanita Ozoliņa.

Projekts "Europeana 1989" svinīgi tika atklāts 8.jūnijā Varšavā ar publiskām debatēm un kolekcijas pirmo digitālo materiālu apkopošanu. Atklāšanā piedalījās Eiropas partnervalstu projekta īpašie vēstnieki. Latviju atklāšanas pasākumā pārstāvēja Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks un "Europeana 1989" projekta Latvijas vēstniece, politiķe un žurnāliste Sarmīte Ēlerte.

Lietuvas projekta vēstnieka lomu uzņēmies viens no Lietuvas neatkarības kustības līderiem Vītauts Landsberģis, savukārt Igauniju pārstāv Igaunijas neatkarības kustības līderis un politiķis Tunne Kelams, Čehiju - tulkotājs un viens no "Samta revolūcijas" aktīvistiem Petrs Januška, Vāciju - publicists un cilvēktiesību aizstāvis Volfgangs Templins, Ungāriju - bijušais disidents un cilvēktiesību aktīvists Laszlo Rajks, Poliju - rakstnieks, publicists un politiķis, pirmais nekomunistiskais premjers Austrumu blokā pēc Otrā pasaules kara Tadeušs Mazoveckis, kā arī fotožurnālists Kriss Nīdentals, kurš dokumentējis gan dzīvi aiz dzelzs priekškara, gan tā krišanas laikā.

Debašu noslēgumā projekta vēstnieki klātesošos iepazīstināja ar saviem atmiņu stāstiem un līdzpaņemtajām piemiņas lietām, tādejādi aizsākot 1989.gada liecību vākšanas dienas. Atnestās piemiņas lietas bija ļoti dažādas, sākot ar brošūrām un rotaļu lācīti līdz pat šim brīdim lielākajam digitalizētajam objektam - 80.gados Polijā ražotai "Polonez" automašīnai. Projekta Latvijas vēstnieces Ēlertes līdzpaņemtā atmiņu liecība bija radioaparāts "Abava" - lieta, ko neatkarības laikā teju katrs Latvijas iedzīvotājs nēsāja sev līdzi, lai sekotu straujajai notikumu attīstībai. Radioaparāts tika nofotografēts un tā attēls augšupielādēts "Europeana 1989" tīmekļa vietnē "www.europeana1989.eu".

"Divi miljoni cilvēku no visām Baltijas valstīm sadevās rokās uz 15 minūtēm, lai miermīlīgi parādītu pasaulei, ka neatkarība ir nepieciešama visās valstīs. Man tas bija ļoti emocionāls notikums. Domāju, ka tie, kas piedalījās Baltijas ceļā, šo notikumu atminēsies visu mūžu," akcentēja Ēlerte.

Baltijas valstu kontekstā "Europeana 1989" mērķis ir elektroniski atainot vēsturiskos Baltijas ceļa notikumus projekta digitālajā kartē. Sākot no šodienas, Baltijas iedzīvotāji ir aicināti iesaistīties, pievienojot savus atmiņu stāstus, fotogrāfijas, video vai skaņas ierakstus, un atzīmēt kartē to vietu, kur stāvējuši 1989.gada 23.augusta Baltijas ceļa laikā.

Liecību apkopošanas dienas Rīgā norisināsies no 22.augusta līdz 24.augustam Esplanādes parkā iepretim Raiņa piemineklim, nodibinājuma "Rīga 2014" atvērtajā birojā "Esplanāde 2014".

22.augustā nodibinājuma "Rīga 2014" teltī Esplanādē vienlaikus norisināsies arī projekta "Europeana Newspapers" informācijas diena, kas vērsīs uzmanību uz tādu nozīmīgu digitālās bibliotēkas satura segmentu kā laikraksti un žurnāli.

2014.gadā pasaule svinēs ievērojamā 1989.gada 25.gadadienu, kad tika sagrauti mūri un robežas un Eiropas ļaudis atkal kļuva vienoti. "Europeana 1989" projekta mērķis ir radīt spilgtu un pilnīgu ainu par revolucionārajiem notikumiem Eiropā, aicinot katras projektā iesaistītās valsts iedzīvotājus dalīties ar saviem stāstiem, fotogrāfijām, video un skaņas ierakstiem. Projekta rezultātā tiks izveidots lielisks arhīvs, kuru varēs izmantot pētniecības, mācību vai izklaides nolūkos.

"Europeana" nodrošina piekļuvi 23 miljoniem digitalizētu grāmatu, filmu, gleznu, muzeja objektu un arhīva dokumentu no aptuveni 2200 satura veidotājiem visā Eiropā, tajā skaitā arī materiāliem no Latvijas. Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) drīzumā piedāvās vēl papildus 500 000 lapaspuses digitalizētu laikrakstu gan "Europeana", gan LNB laikrakstu bibliotēkā "www.periodika.lv" lasītājiem.

LETA/ Publicitātes foto