Eksperts: Krievija mēģinājumus ietekmēt baltiešus var izmantot Rietumeiropas pārliecināšanai par sankciju atcelšanu
Krievija savus mēģinājumus ietekmēt baltiešus Eiropas Savienības (ES) noteikto sankciju jautājumā var izmantot Rietumeiropas pārliecināšanai par to atcelšanu, tā Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) publikāciju apkopojumā "Latvijas ārējā un drošības politika. Gadagrāmata 2017" norādījis Austrumu politikas pētījumu centra izpilddirektors Andis Kudors.
Kudors savā rakstā atgādinājis par neoficiālo ministru tikšanos ar Krievijas vicepremjeru Arkādiju Dvorkoviču pagājušā gada augustā. Tolaik Dvorkovičs ieradās Rīgā neoficiālā vizītē un tikās gan ar Rīgas mēru Nilu Ušakovu (S), gan arī ar trim Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) biedriem - finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu, satiksmes ministru Uldi Auguli un zemkopības ministru Jāni Dūklavu.
Austrumu politikas pētījumu centra izpilddirektors arī vērsis uzmanību uz faktu, ka Dvorkovičs ir Krievijas premjerministra Dmitrija Medvedeva atbalstīts politiķis, kurš 2012.gadā kļuva par premjera vietnieku. Lai arī formāli šī pozīcija varas hierarhijā ir ļoti augstu, vērtējot pēc neformālajiem - reālajiem Krievijas elites kritērijiem, Dvorkovičs neatrodas pašā Krievijas varas Olimpā.
"Tomēr nevajadzētu arī novērtēt viņu pārāk zemu - Dvorkovičs ir Medvedeva uzticības persona un simbolizē Krievijas elites jauno paaudzi, kurai kopā ar Medvedevu ir jāizskatās modernai, tādai, kura var veicināt Krievijas jauniešu lojalitāti valsts varai un kaut nedaudz dotu cerības par Krievijas nākotni liberāli noskaņotajiem," norādījis eksperts.
Viņa vērtējumā minētā tikšanās iezīmējusi divas lietas. Pirmā - Latvijā turpinās ārpolitikas decentralizācijas mēģinājumi. Lai gan atbilstoši normatīvajiem aktiem Latvijas ārpolitikā koordinējošā loma pieder Ārlietu ministrijai, ir atsevišķi politiķi un politiskie spēki, kuri vēlas īstenot starpvalstu attiecības pēc saviem ieskatiem. Kudors gan norādījis, ka šāda tendence nepastāv tikai Latvijā, tomēr attiecībās ar Krieviju šāda prakse nav pieņemama.
Kopš ES sankciju uzsākšanas pret Krievijas amatpersonām un uzņēmumiem, Latvijas Ārlietu ministrija ir atbildīgā valsts institūcija, kam jāseko, lai Latvijā netiktu pārkāpts sankciju režīms. Slepena "sarunāšana" starpvalstu sakaros, kas tik ļoti tīk Krievijas pusei, ir bīstama prakse Latvijai, skaidrojis eksperts, norādot, ka tieši attiecību veidošanā ar Krieviju Latvijas pusei ir jācenšas uzturēt caurspīdīgumu, lai šauru biznesa interešu dēļ netiek "sarunāts" kaut kas, kas var kaitēt Latvijas valsts interesēm.
"Savu - alternatīvu - pieeju attiecībās ar Krieviju veido arī Ušakovs, kurš jau kopš 2009.gada ir centies veidot ciešas attiecības ar Maskavu. Ja Rīga šādās attiecībās pārstāv tikai sevi, tad Maskava oficiāli ir iesaistīta arī Krievijas ārvalstīs dzīvojošo tautiešu politikas īstenošanā, kas ir oficiālās valsts ārpolitikas daļa," spriež Kudors.
Viņš arī atgādināja, ka vēl pagājušajā gadā Ušakovs sacīja, ka cer uz ES sankciju pret Krieviju atcelšanu. "Ušakovs apgrūtina koordinētas ārpolitikas īstenošanu attiecībās ar Krieviju, kura ir izaicinājusi pastāvošo starptautisko kārtību, 2014.gadā anektējot Krimu," savā rakstā norādījis eksperts.
Kā otru tendenci, ko iezīmēja Dvorkoviča viesošanās Rīgā, Kudors norādīja, ka tas bija Krievijas mēģinājums atrast tās vaļīgās vietas ES kopējā ārpolitikā, kas ļautu mazināt sankciju slodzi Krievijai par tās agresiju Ukrainā. "Latvija, protams, nenosaka galveno toni ES ārpolitikas lēmumos, tomēr tā spēj ietekmēt kopējo noskaņojumu Briselē tādos jautājumos kā Austrumu partnerība un attiecības ar Krieviju," viņš klāstīja.
Viņa ieskatā ietekmēt baltiešus šajos jautājumos nozīmētu ietekmēt tos, kuri līdz šim visstingrāk ir iestājušies par solidaritāti ar Ukrainu un stingru nostāju pret Krieviju.
"Ja Krievijai izdotos pārliecināt visas Baltijas valstis vai vismaz Latviju, ka sankcijas ir jāatceļ, tad to varētu izmantot, lai pārliecinātu arī Rietumeiropu - "sak’, ja pat dusmīgie baltieši domā, ka jāatceļ, tad ir jāpārdomā arī Rietumeiropā". Tas, protams, līdz šim nav izdevies, bet līdzīga "taustīšanās" no Krievijas puses notiek arī citur," viņš rezumēja.
LĀI publikācijas mērķis ir sniegt izvērtējumu un izpratni par Latvijas ārējās un drošības politikas izaicinājumiem 2017.gadā. Autori analizē 2016.gada notikumus un lēmumus, cenšoties iezīmēt Latvijas ārējās un drošības politikas scenārijus un rekomendācijas šim gadam. Grāmatā paustie autoru viedokļi neatspoguļo LĀI, Saeimas, Ārlietu ministrijas vai Frīdriha Eberta fonda nostāju.
LETA / Foto: Evija Trifanova/LETA
