Pastaiga pa jumtiem un mākoņiem. Rīga no putna lidojuma
Pilsētas bruģis, kafejnīcu skatlogi, puķu pārdevēji, namu mūri un ielu laternas – klejojumi pa Rīgas ielām ir tik pazīstami un mīļi. Tomēr pilsēta ir cita, kad skatāmies uz to no putna lidojuma. Tad var pa īstam sajust pilsētas ritmu, Rīgas jūras līča sāļumu un galvenās artērijas Daugavas pulsu. Mēs devāmies nelielā izpētes ekskursijā, lai noskaidrotu, kurp doties, ja romantiskos, izklaidējošos vai kādos citos nolūkos vēlaties uz Rīgu – topošo Eiropas kultūras galvaspilsētu – paskatīties no augšas.
Tuvāk debesīm
Lai gan Rīgas panorāmu rotā vairāku dievnamu torņi, ikdienā skatu laukumu piedāvā vien augstākais no tiem – Sv. Pētera baznīcas tornis. 73 metru augstumā mūs uzvizina liftnieks Andžejs, kurš sen jau vairs neskaita, cik reižu dienā jāpārvietojas augšup un lejup. Te Rīga izplešas uz visām pusēm kā glaunas madāmas brunči. Vecrīgas dakstiņu jumti pret baltiem mākoņiem, varenā Daugavas straume pret saulē uzkarsušo asfaltu, bāli pelēkās augstceltnes pret dārzu un parku zaļo kuplumu, un, kur tad vēl madāmas Rīgas mazā pikantērija – kājāmgājēju acīm slēptās privātās jumtu terases.
Un skaņa... Nerimstoša ostas duna, Vecrīgas būvstrādnieku skaļāka sasaukšanās, saksofons no Rātslaukuma un automašīnu nervozais skaņu kokteilis no Akmens tilta. Šis pilsētas orķestris nomierina, Rīga dzīvo.
Sv. Pētera baznīcas tornis vasarā apmeklētājiem atvērts līdz plkst. 18.30. Pirmdienās – slēgts. Ieejas maksa – 5 lati.
Jumta terase vai vismaz stiklots augšējais stāvs ir katras lielpilsētas ēkas sapnis un ekstravaganta rota. Rīgā publiski pieejami ir augšējie stāvi viesnīcās „Albert Hotel” un „Hotel Islande”, un nedrīkst aizmirst arī jau kopš padomju gadiem slavas apvīto viesnīcas „Latvija” (tagad „Raddison Blu Hotel Latvija”) 26. stāvu.
Mūsu nelielā Rīgas skatu ekspedīcija apstājas pie iepirkumu centra „Galleria Rīga”, lai uz septiņus stāvus augstās ēkas jumta vismaz ar acīm un domām izbaudītu pastaigu pa pilsētas jumtiem. Te nebūs gluži skats no augšas, bet Karlsona lidojuma cienīgas ainiņas ar visdažādāko brūni pelēki sarkanīgo toņu jumtu kūkumiem, skursteņiem un bēniņu lodziņiem.
Uz jumta terases darbojas restorāns, bet prom jūs neviens neraidīs, ja gribēsit tikai pamāt Brīvības pieminekļa Mildai un iemūžināt mirkli virs Rīgas jumtiem fotouzņēmumā.
Ieeja bez maksas.
Jā, tas ir Televīzijas tornis, kas vasaras karstumā „pastiepjas” par četriem centimetriem, bet ziemā atkal sarūk, turklāt nemanāmi šūpojas. Pats ceļojums uz Zaķusalu vien ir ko vērts – nopļautas zāles smarža un aizmugurē paliekošais Salu tilts liek mānīgi domāt, ka aiz muguras paliek arī lielpilsēta. Savukārt Televīzijas torņa iekštelpu interjers jau pats par sei ir vērtība un liek ticēt laika mašīnas eksistencei.
„Te viss ir vēl oriģināls kopš celšanas laika astoņdesmitajos gados,” smej mūsu pavadošā gide. Par to liecina gan reiz tik šikās tumši brūnās flīzes, gan pārgalvīgajiem astoņdesmitajiem raksturīgi gaismas ķermeņi un mēbeles un sava laika lepnums – pirmie pakešu logi valstī.
Jebkurā gadījumā šī ir augstākā vieta, kur paskatīties uz Rīgu no putna lidojuma – pats tornis ir augstākais Eiropas Savienībā – 368 metri –, bet apmeklētāju skatu laukums atrodas 98 metru augstumā. Jāņem gan vērā, ka vērienīgā panorāma vērojama caur ne pārāk spodriem stikliem, toties labi redzama ne tikai pati galvaspilsēta ar visām tās priekšpilsētām, bet arī Rīgas HES, osta, TEC 2 slaidais tornis un labā laikā, vērīgi ieskatoties, pat mazs punktiņš tālumā – Siguldas kamaniņu trase.
Televīzijas tornis vasaras sezonā atvērts līdz plkst. 20.00. Ieejas maksa – 2,60 lati, skolēniem un senioriem lētāk. Ekskursijas grupām jāpiesaka iepriekš.
Salīdzinoši nesen publikai atvērts ir Zinātņu akadēmijas jeb tautā sauktā „Kolhoznieku nama” skatu laukums ēkas 17. stāvā – pompozās Staļina laikā celtās ēkas pašas spicītes pakājē. Pēc nelielas domu apmaiņas ar dežuranti par velosipēdu novietošanu ēkas vestibilā (labāk ar velosipēdu tur tomēr nebraukt), dodamies uz visai plašo skatu laukumu. Tur skatam paveras atkal cits Rīgas leņķis – ar Centrāltirgus rosību, vilciena vagonu virknēm uz Dzelzs tilta un Maskavas forštates koka namu jumtiem.
Labā ziņa ir arī tā, – šī vieta ir atvērta līdz pat plkst. 22.00, tāpēc jo īpaši ieteicama romantisku saulrieta skatu meklētājiem. Turklāt, kad esi samaksājis savus divarpus latus, neviens līdz pat darba laika beigām pulkstenī neskatās un neseko, tāpēc vari kaut stundu meditēt, bučoties vai malkot līdzpaņemto dzirkstošo dzērienu.
Zinātņu akadēmijas skatu laukums atvērts līdz plkst. 22.00. Ieejas maksa – 2,50 lati.
Topošās Latvijas Nacionālās bibliotēkas jeb Gaismas pils pati virsotne jau no 2014. gada būs vēl viena vieta, kur uz Rīgu paskatīties visā tās godībā. No Daugavas kreisā krasta pavērsies skats ar Vecrīgas torņiem priekšplānā un pilsētas dzīvojamajiem rajoniem līdz pat horizontam.
