Tiesa atzīst Kultūras ministrijas autortiesības uz padomju laikos uzņemtajām latviešu filmām

Tāpat tiesa atzina KM tiesības publicēt, atveidot un izplatīt filmas visos iespējamajos veidos, ievērojot darba autoru - darba radītāju - mantiskās un personīgās tiesības, kā arī tika atzītas valsts tiesības saņemt atlīdzību, ja kādu no citu filmām izmanto citas personas, un atzītas tiesības uz neaizskaramību uz filmām, arvien ievērojot darba autoru tiesības.

Papildus tiesa atzina KM tiesības uz filmu oriģinālu vai to kopiju izplatīšanu retranslēt pa kabeļiem, padarīt pieejamu pa vadiem, nomāt, īrēt un publiski patapināt, ievērojot darba autoru personiskās un mantiskās tiesības. Tika atzīts, ka "Rīgas kinostudija", prettiesiski uzdodoties par filmu autortiesību īpašnieku un noslēdzot līgumu ar "Voxell Aps", ir aizskārusi Latvijas valsts blakustiesības uz filmām. Tiesa aizliedza "Rīgas kinostudijai" publicēt, atveidot un izplatīt šīs filmas.

No "Rīgas kinostudijas" par labu KM tika piedzīti zaudējumi 29 517 latu apmērā.

Tiesa atzina arī filmu autoriem neatsavināmās personiskās un mantiskās tiesības uz viņu radītajiem darbiem, tiesības atļaut vai aizliegt darbu izmantošanu, kā arī saņemt atlīdzību par šo filmu izmantošanu, nomas, iekasētās nesējas atlīdzības.

Spriedumu būs iespējams pārsūdzēt 20 dienu laikā no 27.jūnija.

"Rīgas kinostudijas" valdes priekšsēdētājs Armands Liberts pēc sprieduma pasludināšanas pauda viedokli, ka no juridiskā aspekta "tas ir pilnīgi nepamatots", tāpēc tiks pārsūdzēts. Tomēr viņš piebilda, ka gala rezultātā visām trim iesaistītajām pusēm būs savā starpā kaut kādā veidā jāvienojas, jo, kamēr turpinās tiesvedība, nevienam nebūs labuma. Liberts minēja, ka visām pusēm vajadzētu apvienoties īpašā fondā, lai izplatītu filmas.

Atbildētāja - "Rīgas kinostudijas" - pārstāvis tiesā advokāts Egīls Radziņš pērn vasarā atzīmēja, ka visloģiskākais šī strīda risinājums būtu izlīgums. "Rīgas kinostudijas" valdes priekšsēdētājs Liberts piebilda, ka kopš KM prasības iesniegšanas ļoti daudz kas ir mainījies, piemēram, ir likvidēta Dānijā reģistrētā kompānija "Voxell Aps", ar kuru "Rīgas kinostudija" savulaik noslēdza līgumu saistībā ar 973 filmām.

Liberts skaidroja, ka "Rīgas kinostudija" aktīvi strādā, lai definētu visu strīdos par autortiesībām iesaistīto pušu intereses. Piemēram, kinostudija esot ar mieru valstij atļaut nekomerciālos nolūkos izmantot visas padomju laikā veidotās filmas bez jebkādas atlīdzības maksāšanas. "Rīgas kinostudijas" vadītājs pirms gada pauda cerību, ka iesaistītajām pusēm izdosies vienoties par izlīguma nosacījumiem šajā strīdā.

Kā ziņots, KM 2008.gadā vērsās tiesā ar prasību, kā arī lūdza piemērot pagaidu noregulējumu - aizliegumu AS "Rīgas kinostudija" un Dānijā reģistrētam uzņēmumam "Voxell Aps" izplatīt kopumā 973 filmas. Vidzemes priekšpilsētas tiesa noraidīja lūgumu par pagaidu noregulējuma noteikšanu, un šo lēmumu nemainīja arī Rīgas apgabaltiesa, kurā tas tika apstrīdēts. Strīds pēc būtības līdz šim vēl nav izskatīts.

KM prasībā tiesu lūgusi atzīt "Rīgas kinostudijas" līgumu ar "Voxell Aps" par spēkā neesošu un aizliegt veikt turpmākas darbības ar laika posmā no 1964.gada 1.jūnija līdz 1993.gada 14.maijam Rīgas kinostudijā uzņemtajām kinofilmām un televīzijas filmām.

"Rīgas kinostudijas" bijušā valdes priekšsēdētāja Venta Horsta un "Voxell Aps" direktora Torbena Ellerta 2007.gada 1.oktobrī noslēgtais līgums paredz nodot Dānijas sabiedrībai tiesības izplatīt filmas ētera televīzijā, kabeļtelevīzijā, satelīttelevīzijā, kinoteātros un mājas video formātā.

LETA jau ziņoja, ka 2007.gada 31.oktobrī KM nosūtīja vēstuli ģenerālprokuroram ar lūgumu izvērtēt "Rīgas kinostudijas" noslēgto darījumu par Latvijas kinofilmu un televīzijas filmu tiesību nodošanu. KM lūdza izvērtēt, vai "Rīgas kinostudijas" veiktajās darbībās, noslēdzot darījumu par sev nepiederošām tiesībām, nav saskatāmi Krimināllikuma pārkāpumi.

2009.gada februāra sākumā pēc vairāk nekā gadu ilguša procesa Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūra pieņēma lēmumu izbeigt kriminālprocesu pret "Rīgas kinostudiju", atzīstot, ka tās darbībā nav saskatāmi nekādi noziedzīgi nodarījumi attiecībā uz padomju laikā uzņemto filmu autortiesībām.