Klimovičs: no patriota par musulmani un tad - Dziesmu svētku nīdēju
Kādreizējais Latvijas patriots, producents Roberts Klimovičs, kļūstot par musulmani, ienīst arī Dziesmu svētkus un latviešus salīdzina ar degradējušos tautu, ko savulaik redzējis Kubā.
Sabiedrība

Klimovičs: no patriota par musulmani un tad - Dziesmu svētku nīdēju

Jauns.lv

Savulaik labi pazīstams kā Latvijas patriots, producents un dokumentālo filmu autors Roberts Klimovičs pretēji saviļņojumam un svinīgumam, ko izjuta daudzi Dziesmu un deju svētku dalībnieki, Mežaparkā notiekošo salīdzināja ar Kubas degradējušo tautu, kas dejo salsu, dzer cukurniedru šņabi un „kniebjas” ar jebkuru par padsmit eiro.

Klimovičs: no patriota par musulmani un tad - Dzie...

Tieši tik skarbiem un kliedzošiem salīdzinājumiem Klimovičs apsaucis Dziesmu svētkus un to dalībniekus. Viņš savā sociālo mediju kontā raksta „Savulaik, kad pabiju Kubā, iepazinu pilnīgi degradējušos tautu, kura smaidot "laimīga" izcili dejoja salsu un kaismīgi dziedot Komandante Chegevara uzdzēra cukurniedru šņabi, kniebās ar jebkuru interesentu par padsmit eiro, bet, kad skurbulis izdzisa meklēja iespēju kaut kā nodrošināt savu vēderu ar barību. Valsts, kurā tauta ir tikai tāpēc, ka nevar no tās aizlaisties - daudziem šķiet jauka un priecīga. Biju viens no retajiem Kubas tūristiem, kurš uz to visu noraudzījās skaidrām acīm. Varbūt tāpēc uzjunda pretīgs riebums, un vēlme ātrāk pamest šo netīrību. Šajās dienās man Latvija atgādina Kubu, bet latvieši dziedošos un dejojošos kubiešus. Kāpēc tā? - Varbūt, tāpēc, ka esmu viens no nedaudzajiem, kurš šeit dzīvo skaidrā? Varbūt tāpēc, ka aiz vaimanām un kaislību smaidiem redzu apslēpto tautiešu izmisumu, bezcerību un atvainojumu? Varbūt.. Tieši tāpēc es nedziedu līdzi korim, jo koris ir akls un redz tikai to, kas tam priekšā - diriģenta zizli. Paldies par viedokļu un jūtu apmaiņu, un par sapratni. Paldies..”

Paši svētku dalībnieki jūsmīgi bija visas nedēļas garumā  arī pēc  noslēguma koncerta pozitīvs pacilājums valdīja dalībniekos un apmeklētājos par to liecina pozitīvās atsauksmes medijos, sociālo tīklu kontos un Mežaparka estrādē agrā rītausmā koncertam noslēdzoties.

Portāls Kasjauns.lv jau rakstījis, ka līdz šim Roberts Klimovičs bija pazīstams kā savas zemes patriots un vēsturiski dokumentālo raidījumu producents. Viņš atpazīstams kļuva ne tikai ar to, ka viens no pirmajiem publiski atzinās, ka bijis atkarīgs no narkotikām, bet arī ar dalību dažādos TV projektos. Roberts trīs sezonas vadīja TV šovu Mīl, nemīl, tad izzināja noslēpumus raidījumu sērijā Leģendu mednieki, ir idejas autors un producents dokumentālai filmai Ļaujiet man runāt! par latviešu aviatoru Herbertu Cukuru. Tagad Roberts Klimovičs no TV ekrāniem pazudis, turklāt ir pilnībā mainījis savus dzīves uzskatus. Viņš ir musulmanis jeb, kā pats sevi lūdz saukt, pirms dažiem mēnešiem intervijā ar Kas Jauns, muslims, paskaidrojot, ka „muslims” cēlies no arābu vārda „muslim”, kas nozīmē ‘padevīgais Dievam, dievbijīgais’, bet vārds „musulmanis” cēlies no krievu valodas. Viņš  no radošās vides nekur tālu nav aizgājis un tagad darbojas kino un video producēšanas kompānijā, iztiku pelnot ar reklāmas video un dažādu pasākumu filmēšanu.

Roberts intervijā atklāja, ka uzskata, ka „Dzīve ir laicīga padarīšana. Vari darīt jebko un būt nelaimīgs. Bet, ja esi laimīgs, tad citādāk skaties uz notiekošo. Nevajag skriet notikumiem pa priekšu, lai sevi pierādītu citur. Man ir laba sajūta arī tāpat. Kā mans garīgais skolotājs reiz teica — dzīvē jāpieņem viss, kas nāk viegli. Nav jēgas tam, kā dara mani laikabiedri, — skrien pēc naudas, cīnās par katru latu, taču, kaut arī turīguma ziņā viņi pārspēj citus, ātri izdziest. Daudzi no viņiem ir jau zem zemes, bet līdzi neko nav paņēmuši. Manas dzīves ritums šodien ir koncentrēties uz pavisam ko citu. Viss šeit ir laicīgs, viss plūst un mainās, visam pienāk gals. Tāpēc nav racionāli tērēt savu laiku, par kaut ko cīnoties. Labāk būt mierīgam, laimīgam un par materiālām lietām neiespringt.”

Dziesmu un deju svētku noslēgums

Dziesmu un deju svētku noslēgums

Alīna Rumjanceva, Kasjauns.lv/ Foto: Rojs Maizītis, Evija Trifanova/LETA