Kultūra

Kad dzimst jauns koris. Saruna ar diriģentu Kasparu Putniņu

Jauns.lv

Šodien, 8. augustā, ar koncertu Siguldas evaņģēliski luteriskajā baznīcā vainagosies tieši pirms nedēļas aizsāktais projekts – oficiāli nodibinātais pirmais TENSO jauniešu kamerkoris, kurā apvienojušies 24 dziedoši jaunieši no divpadsmit Eiropas valstīm. Visu nedēļu viņi intensīvi gatavojās un mācījās vasaras nometnē diriģenta Kaspara Putniņa un citu pasniedzēju vadībā, lai pirmos kopdarba rezultātus atrādītu trijos koncertos – šovakar Siguldā, 9. augustā Rīgas Sv. Jāņa baznīcā un 10. augustā plkst. 17.00 Tallinas Kārļa baznīcā. Lai uzzinātu ko vairāk par šo projektu, uz sarunu aicinājām vienu no projekta „vaininiekiem” – Latvijas Radio kora diriģentu Kasparu Putniņu.

Kad dzimst jauns koris. Saruna ar diriģentu Kaspar...

„TENSO ir Eiropas labāko profesionālo koru sadarbības organizācija, kuras iniciatīva un uzdevums ir veidot labāko jauno Eiropas kordziedāšanas profesionāļu vienību. Man ir liels prieks un gods šīs grupas vēsturi sākt rakstīt tieši Latvijā,” sarunas sākumā jaunā kora tapšanas dienā teic Kaspars Putniņš, un nudien nevar nepamanīt, ka viņa acīs iedegušās dzirkstelītes, gaidot sešu dienu garo darbu, kas norisināsies Siguldas Mākslu skolā „Baltais flīģelis”.

Pirms pāris mēnešiem, kad tika izsludināta pieteikšanās korim, mājaslapa tikusi dienā skatīta vairāk nekā tūkstoš reižu, un, kā teic Kaspars, tas jaunam projektam, par kuru vēl nekas daudz nav zināms, ir labs rādītājs. „Protams, pašu pieteikušos skaits – tie bija sešdesmit cilvēki – varbūt nav pārāk liels, taču viņiem bija jāatbilst visai skarbiem kritērijiem un standartiem. Bet visu pieteikušos kora potenciālo dalībnieku līmenis bija ļoti augsts, un šie divdesmit četri jaunieši patiešām ir labākie!”

Atlasot kora dalībniekus, vērā tikusi ņemta gan tehniskā, gan muzikālā informācija: „Mēs bijām sagatavojuši garu sarakstu ar lietām, kas viņiem bija jāieraksta un pēc tam jāatsūta mums.

Tas, latviski izsakoties, bija tāds kārtīgs „skrīnings”, kas atspoguļoja gan viņu balss kvalitāti, gan spēju orientēties sarežģītā repertuārā, arī spējas muzikāli pilnvērtīgā un skaistā veidā sagatavot dažāda veida skaņdarbus.

Tad, visas sastāvdaļas saliekot kopā, varējām diezgan precīzi saprast, ar ko mums kurā brīdī ir darīšana,” stāsta Kaspars, neslēpjot, – atlases process brīžiem ir bijis ļoti sāpīgs un sarežģīts. „Visi bija labi; mazliet švakākos ar saviem atlases kritērijiem un to apjomu, kas viņiem mājās bija jāizdara, laikam mazliet nobaidījām,” viņš smaida.

Sarunas gaitā Kaspars Putniņš vēl un vēl akcentē – jāatceras, ka esam pilnīgi jauni, un atgādina, ka galvenais reklamētājs muzikālajā pasaulē ir grupas prestižs. „Mums ir tikai informācija par ideju, tādēļ var uzskatīt, ka rezultāts ir patiešām labs.”

Par nedēļu ilgušo vasaras nometni Siguldas Mākslu skolā „Baltais flīģelis” diriģents teic: „Bija nodarbības, kurās darbojāmies gan pa vienam, gan grupās – kā tik vien var iedomāties. Bijām sagatavojuši diezgan precīzu plānu, taču mums bija jābūt spējīgiem ļoti strauji reaģēt uz dažādām situācijām un mainīt mēģinājumu struktūru un plānus. Jo – ļoti daudz kas atklājas procesā.

Uz papīra jau var sarakstīt visu ko, bet process parāda priekšā, kas ir kas.”

Kaspars atgādina, ka lielākā daļa šā kora dalībnieku ir jauni cilvēki, kuri vēl tikai meklē ceļu uz labākajiem kamerkoriem. „Viņi vēlas savu dzīvi saistīt ar profesionālu muzicēšanu ansambļos vai kamerkoros, tādēļ šī nometne bija vieta, kur var iegūt labu pieredzi. Taču daļa no viņiem jau ir darbojušies ļoti labos koros un ansambļos. Piemēram, vienu meiteni – spānieti, kura dzīvo Francijā – sastapu pirms vairākiem gadiem, kad diriģēju vienu izcilu Gentes kori. Aleksandru Kumalu no Baltkrievijas iepazinu pirms vairākiem gadiem Nīderlandē, kur viņš studēja; šobrīd Aleksandrs ir Baltkrievu nacionālās kapelas mākslinieciskais vadītājs. Un viņš vēlas piedalīties šādā nometnē,” diriģents stāsta par saviem koristiem, atklājot, – korī dziedās arī Latvijas pārstāve Krista Audere. „Esmu dzirdējis viņas balsi; Krista ir jaunu un interesantu grupu dalībniece. Tā ka materiāls, ar ko strādāt, mums ir.” Koristu skaita ziņā pirmajā vietā esot Portugāle ar sešiem dziedātājiem, otrajā – Vācija ar pieciem koristiem.

Par repertuāru, ko korim nedēļas laikā bijis jāapgūst, Kaspars Putniņš teic, – tas apzināti izvēlēts raibs. „Viens no iemesliem, kādēļ tā darījām – vēlējāmies šajā pirmajā reizē nodarboties ar ļoti plašu jautājumu loku, kas saistīts ar muzicēšanu un visdažādākā veida problēmām, ar kādām kordziedāšanā un ansambļu muzicēšanā jāsastopas.

Tāpēc repertuārs ir šāds – renesanse, polifonija, baroks, deviņpadsmitā gadsimta mūzika un, galu galā, arī mūsdienu avangards.

Bet tajā pašā laikā es vienmēr ļoti intensīvi nodarbojos ar programmu slīpēšanu, tādēļ ceru, ka šī programma būs ne tikai vienkārši raiba, smuka un interesanta, bet veidos tādu skaistu kopumu.”

Koncerta programmā iekļauti arī vairāki latviešu autoru darbi: „Man liels prieks, ka dziedāsim Paula Dambja „Jūras dziesmas” – skaņdarbu, ko Rīgā sen neesmu dzirdējis. Manuprāt, tas ir viens no absolūtajiem latviešu mūzikas hitiem un klasiska vērtība. Koncertā skanēs arī Kristapa Pētersona darbs – brīnišķīgs četrdaļīgs cikliņš, kas mūsu koncertos piedzīvos pirmatskaņojumu, tādējādi tas būs šā skaņdarba pasaules pirmatskaņojums.”

Jaunieši skaņdarbu notis esot saņēmuši jau pirms laba brīža, savukārt projekta organizatori paļaujoties uz to, ka koristi kārtīgi paveikuši mājasdarbu. „Esmu no viņiem saņēmis precīzus un labus jautājumus par to, kā kurā brīdī uzvesties un varbūt pamainīt balss salikumus. Tas viss liecina par to, ka viņi šo lietu uztver ļoti nopietni,” Kaspars neslēpj savu gandarījumu. Vai, viņaprāt, ar nedēļu pietiek, lai divdesmit četrus jauniešus padarītu par vienotu kolektīvu? Uz šo jautājumu diriģents atteic – protams, tas ir diezgan ekstrēmi. „Taču, no otras puses, katra diena maksā bargu naudu, lai gan es labprāt šādā režīmā pavadītu visu vasaru. Šīs desmit dienas bija minimālais optimums, lai varētu šo ideju īstenot.

Par to, vai šie jaunieši spēs savstarpēji saprasties, man bažu nebija, jo līdzīgas grupas esmu vadījis vairākkārt, un tādā ļoti intensīvā režīmā veidojas īpašs sinerģijas un informatīvs virpulis, kad visi procesi notiek nenormālā paātrinājumā.

Manā pieredzē šis process ir nesalīdzināmi labāks par šķietamo – „kā varētu būt bijis”, jo tā īpašā intensitāte un stress labā nozīmē kopā ar to, ka viņi sastop līdzīgi domājošus jauniešus, kuri ir augstā varēšanas kapacitātē, rada milzīgu darbošanās prieku un enerģiju. Tādēļ īsā laikā var izdarīt ļoti daudz.” Kaspars smej, ka ar Radio kori gūta līdzīga pieredze – ļoti bieži viņiem jaunās programmas jāsagatavo pāris dienās. „Radio koris ir viena no ātrākajām grupām, ar kuru man dzīvē nācies sadarboties. Varbūt vienīgi „BBC Singers” varētu salīdzināt ar mūsu dziedātājiem.”

Savukārt nākamgad TENSO jauniešu kamerkoris pēc vasaras nometnes klausītājiem piedāvās komponista Kristapa Pētersona muzikālo lieldarbu „Seriāls” – tas iekļauts Eiropas kultūras galvaspilsētas „Rīga 2014” programmā, TENSO jauniešu nakts koncertā 24.–25. oktobrī, kas notiks TENSO dienu Rīgā ietvaros. „Darbs vēl top, un mēs pašlaik aktīvi esam procesā. Tur būs ne tikai mūzika, bet arī citāti no būtiskiem 19. un 20. gadsimta muzikālajiem darbiem. Vairāk gan es pagaidām negribētu stāstīt,” teic Kaspars Putniņš, piebilstot, – nākamā gada koncertā piedalīsies apmēram 70 procentu šā kora sastāva. „Protams, koris katru gadu atjaunosies – apmēram trešdaļa dalībnieku būs jauna, bet kodols paliks. Tieši šā iemesla dēļ katru dienu, stundu esam veltījuši nodarbībām ar režisori Zani Kreicbergu, kura nodarbojas ar jautājumiem, kas saistīti ar būtiskajām skatuves mākslas zināšanām, kādas mums katram vajadzīgas. Proti, skatuves apzināšanās un komunikācijas mehānisms, kas pastāv arī mūzikā, bet ne tikai. Šīs nodarbības arī kalpos kā radošā darbnīca nākamā gada projekta attīstīšanai.”

Raksts tapis sadarbībā ar Rīga 2014