Koncerts „La Dolce Vita” Rīgas svētkos
Koncertā izskanēs di Kapuā „O, sole mio” (1898), Gastaldones „Musica proibita” (1881) un virkne citu populāru neapolitāņu dziesmu, kuras dziedās Ilona Bagele, Ingus Pētersons (attēlā) un Andris Ludvigs.
Runā Rīga
2013. gada 13. augusts, 22:19

Koncerts „La Dolce Vita” Rīgas svētkos

Jauns.lv

Rīgas svētku ietvaros 11. novembra krastmalā sestdien, 17. augustā, plkst. 21.30 sāksies koncerts „La Dolce Vita”. Klausītājiem tiks piedāvāta Nino Rotas kinomūzika, dziesmas no A. Bočelli un L. Pavaroti repertuāra un neapolitāņu dziesmas. Solisti Ilona Bagele, Andris Ludvigs un Ingus Pētersons. Profesionālo pūtēju orķestri „Rīga” diriģēs Mārtiņš Ozoliņš, portālu Kasjauns.lv informēja Rīgas domē.

Belcanto zemē Itālijā, līdzās klasiskai operas mākslai, lielā cieņā ir labskanīgas melodijas, kuras sacerējuši komponisti dažādos gadsimtos. Vissenākā melodija, kas skanēs koncertā „La Dolce Vita”. ir 17. gadsimta komponista Tomazo Albinoni „Adagio” – ļoti populāra daļa no instrumentālā koncerta, kuru itāļu dziedātāja Lara Fabiani ir pārveidojusi un izpilda savā īpašā manierē, un šo versiju ir sagatavojusi Ilona Bagele. Tai līdzās izskanēs di Kapuā „O, sole mio” (1898), Gastaldones „Musica proibita” (1881) un virkne citu populāru neapolitāņu dziesmu, kuras dziedās Ilona Bagele, Ingus Pētersons un Andris Ludvigs. Mūsdienām tuvāku laiku mūziku no Andrea Bočelli repertuāra, sākot ar Biksio „Mamma” (1941), dziedās Ingus Pētersons. Tai sekos dziesmas un dueti „Caruso” (1986), „Vivo per lei” (1995) un „Because We Believe” (2006). Koncerta noslēgumā visi trīs solisti atskaņos Sartori „Con te partiro” (1995), kas pazīstama ar nosaukumu „Time To Say Goodbye”.

Koncerta solists Ingus Pētersons īpaši izceļ duetu, ko dziedās kopā ar Ilonu Bageli: „Vivo per lei” ir dziesma, no kuras teksta var daudz mācīties. Tulkojumā tā nozīmē „Es dzīvoju tev”, un es gribētu novēlēt visiem cilvēkiem – dzīvot nevis sev, bet otram cilvēkam!”

Koncerta programmu vienos Nino Rotas skaņdarbi – melodijas no filmām „Ceļš”, „Krusttēvs”, „Klauni”, „Amarkords” un mīlas tēma no kinofilmas „Romeo un Džuljeta”. Vizuālo koncepciju īsteno režisors Uģis Brikmanis.

Ar pilnu svētku programmu var iepazīties Rīgas svētku oficiālajā interneta vietnē: www.rigassvetki.lv.

Svētkus rīko Rīgas dome sadarbībā ar Rīgas Brīvostas pārvaldi, Rīgas Tūrisma Attīstības Biroju, organizē Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments kopā ar pasākumu veidotājiem – organizācijām, uzņēmumiem un sabiedriskām organizācijām. Informatīvi atbalsta: 1188 uzziņu dienests, mediju grupa „Mix Media Group” un izdevniecība „Rīgas Viļņi”.

Karlīna Timofejeva, Foto: Evija Trifanova/ LETA

Sadarbībā ar Rīgas pašvaldību