Sākas starptautiskais teātra festivāls "Homo Novus"

Kā festivālam veltītajā preses konferencē žurnālistiem sacīja "Homo Novus" direktore Gundega Laiviņa, savu desmito izlaidumu "Homo Novus" atzīmēs ar 11 Latvijas mākslinieku projektu "Pēdējā humānā telpa". Viņa norādīja, ka šis būs festivāla vēsturē lielākais un ambiciozākais projekts, kurā iesaistīti vairāku jomu mākslinieki, kas kopš 1995.gada dažādos laika periodos sadarbojušies ar "Homo Novus". Ar jaunām izrādēm, instalācijām un pat koncertu projektā piedalīsies režisori Pēteris Krilovs, Vladislavs Nastavševs, Valters Sīlis, Andrejs Jarovojs, scenogrāfi Monika Pormale, Izolde Cēsniece, Reinis Suhanovs, mākslinieku kolektīvi "Nomadi" un "umka.lv", kā arī modes mākslinieki "mareunrol's".

"No mūsu puses, tas būs atskats uz to, kas šajos desmit gados ir izdarīts," sacīja Laiviņa.

Projektā tapušās izrādes un izstāde šodien no plkst.17 būs skatāmas savrupmājā Aristīda Briāna ielā 9, Rīgā. Kā liecina festivāla mājaslapā publicētā informācija, biļetes uz izrādēm jau ir izpārdotas.

Tāpat festivāls uz Rīgu atvedīs gan slavenus pasaules klases māksliniekus, gan arī tādus māksliniekus, kuri tikai sākuši kāpt pa savas starptautiskās karjeras kāpnēm, taču visi darbi būs līdzvērtīgi pausto ideju dēļ. Tie būs darbi, kas paliek prātā un sirdī vēl ilgi pēc to noskatīšanās.

Rīgā atkal būs iespēja vērot itāļu mākslinieka Romeo Kastuleči veikumu. Šoreiz viņš uz festivālu būs atvedis izrādi "Par Dieva dēla sejas koncepciju", kas divus vakarus būs skatāma Latvijas Nacionālajā teātrī. Savdabīgu, bet interesantu projektu skatītājiem festivāla laikā piedāvās šveiciešu mākslinieks Milo Rau, kurš patlaban visā Eiropā ir ļoti pieprasīts.

Dzelzceļa muzejā būs skatāma Rau veidotā izrāde "Naida radio". Šis iestudējums rekonstruē nepilnas divas stundas garu Ruandas galvaspilsētas Kigali radio stacijas "Radio-Télévision Libre des Mille Collines" pārraidi 1994.gadā. Pēc formāta tā nedaudz līdzinās Latvijas Radio 1 "Pēcpusdienai", tikai pārraide, kas atdzīvināta izrādē, notiek Ruandas genocīda laikā, kad trīs mēnešos valstī tika nogalināts vairāk nekā pusmiljons tutsi cilts piederīgo, kā arī mērenie huti. Starptautiskā sabiedrība genocīdu nenovērsa un arī neapstādināja, līdz tas izbeidzās pats.

Tas, ko skatītāji redzēs uz skatuves, ir patiesība. Visi varoņi ir reāli, katrs vārds ir pateikts, ikviena dziesma - atskaņota precīzi tajā ētera minūtē stiklotajā radio studijā, no kuras koordinēja šaušalīgo noziegumu pret cilvēci. Izrādes unikalitāte slēpjas detaļu precizitātē un skrupulozajā izpētē, kas veikta Kigali radio arhīvos un tiesas materiālos, tomēr izrādes lielākais spēks ir tajā, ka režisors Rau apzināti atsakās runāt par vainīgajiem un upuriem. Pašam saglabājot neitrālu pozīciju, viņš atstāsta konkrētu notikumu, kura sekas joprojām ir jūtamas, aicinot saprast, ka tā nav pagātne.

Savukārt ar divām izrādēm, kas arī būs skatāmas Dzelzceļa muzejā, festivālā viesosies franču mākslinieks Filips Kens. Daudzi šo mākslinieku necieš, jo viņš pilnīgi ignorē teātra laukumu.

Interesants projekts solās būt "Zudušie dārzi", kas top, sadarbojoties Latvijas māksliniekiem ar vācu režisori Kristīni Umpfenbahu. Projekta līdzautore Zane Zajančkauska informēja, ka projekta realizēšanā iesaistījusies arī video māksliniece Katrīna Neiburga un scenogrāfs Rūdolfs Bekičs.

Pēc vizītes Rīgā 2012.gada rudenī vācu režisores Umpfenbahas atmiņā palika viesošanās mazdārziņu kooperatīvos "Cementnieks" un "Kumelīte". Tie atrodas teritorijās, kas pieder Rīgas brīvostai un kur plānots attīstīt ostas darbību. "Zudušie dārzi" būs izrāde - instalācija par Rīgas mazdārziņu fenomenu un tā vietu pilsētas attīstības scenārijā. Īpašas izpētes vērtas māksliniecei šķiet vietas, kurās šī dzīvā lokālā aktivitāte upurēta par labu dažādiem attīstības projektiem, kas sakņojas globālo biznesu struktūrās.

Zajančkauska akcentēja, ka "Zudušie dārzi" nebūs akcija ar aicinājumu atdot cilvēkiem mazdārziņus. Izrādē nepiedalīsies aktieri, bet gan parastie Rīgas iedzīvotāji, kuri dalīsies savā pieredzē, atmiņās un domās par mazdārziņiem.

Kā ziņots, kopumā festivāla laikā tiks demonstrētas 12 ārvalstu un pašmāju izrādes, kas būs skatāmas ne tikai teātru telpās, bet arī citā vidē, piemēram, mežā, dzīvoklī un pilsētas ielās, toties līdztekus izrādēm, filmu seansiem un koncertiem, jaunā cirka izrādēm un citām festivāla piedāvātajām aktivitātēm tiks rīkotas arī diskusijas un domu apmaiņas.

Plašāk ar festivāla programmu, izrādēm un to veidotajiem interesenti var iepazīties festivāla mājaslapā "www.homonovus.lv", bet biļetes uz festivāla "Homo Novus" pasākumiem var iegādāties "Biļešu paradīzes" tirdzniecības vietās, Latvijas Jaunā teātra institūtā un Kaņepes Kultūras centrā.

Režisora Pētera Krilova dibinātais Starptautiskais Jaunā teātra festivāls "Homo Novus" pirmo reizi notika 1995.gadā Daugavpilī, pēc tam pārcēlās uz Rīgu un kopš tā laika regulāri iepazīstina skatītājus ar vēl pavisam jauniem un jau atzītiem māksliniekiem, kuru darbos rodama nerimstoša interese par mūsdienu pasauli un sabiedrību. Festivāls notiek reizi divos gados.