Žaneta Jaunzeme-Grende grasās drīzumā no aktīvās politikas pazust
Kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende piektdienas vakarā izplatījusi paziņojumu medijiem, kurā aicina nešķelt kultūras nozari un cita starpā pavēsta, ka pēc vēlēšanām ministres amatā viņu vairs neredzēsim, un arī gaidāmajās vēlēšanās viņa nebalotēsies.
"Aicinu laikā, kad jau acīmredzami ir sākusies priekšvēlēšanu cīņa, nejaukt politiku ar kultūru un kultūrpolitikas procesiem. Pašreizējie mēģinājumi sašķelt nozari laikā, kad vēl notiek nākamā gada budžeta veidošana, var atkal iedragāt kultūras nozari, kas tikai tagad sāk atgūties no krīzes," saka Jaunzeme-Grende.
Viņa norāda, ka ap Latvijas Nacionālās operas valdi saceltā ažiotāža ir atsevišķu spilgtu kultūras jomas personību kardināli dažādo viedokļu sadursme, kurā patlaban dominē emocijas un interpretācijas. "Racionālas analīzes un izvērtējuma šajās diskusijās ir maz. Šajā emociju kamolā tiek aizmirsts par pašu svarīgāko," uzskata Jaunzeme-Grende.
"Viegli ir cīnīties "pret", bet apvienoties, lai cīnītos "par", ir nesalīdzināmi grūtāk. Mani mērķi kultūras ministres amatā neatkarīgi no šīm izpausmēm ir un paliek nemainīgi - izvest nozari no finansiālās krīzes, panākot budžeta pieaugumu nozarei, vienlaikus pildot valdības deklarācijā Kultūras ministrijai uzdoto, veidojot spēcīgas un pasaules līmenī konkurētspējīgas institūcijas un piedāvājumu visā Latvijā. Šī ir cīņa par nozari visā valstī, nevis atsevišķu personu interesēm," uzsver ministre.
Viņa norāda, ka jau šī gada sākumā attiecībā pret iepriekšējo gadu tika panākts valsts budžeta pieaugums kultūras nozarei par 25%. Patlaban šī pieauguma tendence tiek mērķtiecīgi turpināta, jaunajām politikas iniciatīvām kopā ar nozares cilvēkiem izcīnot papildus vairāk nekā desmit miljonus latu. "Ko tas nozīmē praktiski? Tas nozīmē atalgojuma pieaugumu visās kultūras institūcijās, Valsts kultūrkapitāla fonda finansējuma palielinājumu par 1,5 miljoniem latu, kā arī sengaidīto finansējuma pieaugumu atsevišķām nozarēm, kā, piemēram, kino. Pirmoreiz panākts arī būtisks finansējums reģionālajām koncertzālēm," informē kultūras ministre.
"Esmu ministre, kura vienmēr bijusi atvērta dialogam. Ir izveidota un darbojas Kultūras alianse, kura arī radusies, asu diskusiju rezultātā apvienojot visu 15 kultūras nozaru organizācijas ar vairākiem tūkstošiem profesionāļu. Nu jau vairāk nekā gadu iknedēļas sanāksmēs aktuālos jautājumus risinām kopā ar Kultūras aliansi un visi, kas ir vēlējušies nākt ar ministri uz konstruktīvu dialogu, šo iespēju caur aliansi ir atraduši," piebilst Jaunzeme-Grende.
Viņa norāda, ka neplāno kandidēt gaidāmajās Saeimas vēlēšanās, nedz arī vēlreiz ieņemt kultūras ministra amatu. "Tādēļ visu savu enerģiju un pārliecību veltu šai valdībai atvēlētajam laikam ministra amatā, pieejot tam nevis politiski, bet kā nozares vadītājam, kam nav savu favorītu un ir vienāda attieksme pret visām kultūras nozarēm. Šāda pieeja, manuprāt, ir taisnīga attieksme pret mūsu daudzveidīgo kultūrvidi," uzsver Jaunzeme-Grende.
Jau ziņots, ka komponists un LNO direktora padomnieks muzikālajos jautājumos Arturs Maskats ir atteicies vadīt LNO valdi, ja tajā nebūs pašreizējā operas ilggadējā vadītāja Andreja Žagara. Patlaban, pēc Kultūras ministrijas izsludinātā konkursa rezultātiem, par valdes loceklēm izraudzīta līdzšinējā vairāku uzņēmumu mārketinga un biznesa vadītāja Inese Eglīte un Latvijas Televīzijas (LTV) kultūras raidījumu satura redaktore, muzikoloģe Daina Markova.
Kultūras ministrija patlaban meklē labāko risinājumu trešā LNO valdes locekļa atrašanai.
LETA, Foto: Edijs Pālens/LETA
