"Rīgas laika" festivāla atklāšanas koncertā atskaņos Sergeja Prokofjeva kantāti "Oktobra revolūcijas 20.gadadienai"

Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra mākslinieciskais padomnieks, Prokofjeva daiļrades pārzinātājs Andris Vecumnieks stāstīja, ka tas ir ne tikai notikums, bet provokācija. Publicists Arnis Rītups stāstīja, ka Prokofjeva kantātes atskaņošana ir viņa ideja. Festivāla rīkotāji ar nolūku atstājuši iespēju katram pašam atrast atbildes uz to, kāpēc tieši šis skaņdarbs skan festivāla atklāšanā.

Vecumnieks stāstīja, ka laika posmā pēc Oktobra revolūcijas veidojās jauna mūzikas valoda, ko viņš dēvē par padomju avangardu. Savukārt pēc 1932.gada tika noteikts sociālistiskā reālisma rāmis, kurā rakstīt mūziku. Prokofjevs šo kantāti bija paredzējis atskaņošanai Sarkanajā laukumā.

Kantāte "Oktobra revolūcijas 20.gadadienai" iesākas ar tekstu no Komunistiskās partijas manifesta un noslēdzas ar 1936.gada Staļina konstitūcijas tekstu. Vecumnieks uzsvēra, ka svarīga kantātes daļa ir teksts, tādēļ tam jāpievērš pastiprināta uzmanība. Skaņdarbā sociālais tiek skatīts hipernaturāli, tādējādi - arī sirreālistiski. "Nav skaidrs, vai tā slavina vai ņirgājas par padomju varu," sacīja Vecumnieks. Kantāti aizliedza un par tās eksistenci līdz 1966.gadam zināja tikai šaurs mūziķu loks. Par to no jauna sāka interesēties tikai 90.gados. Vecumnieks piebilda, ka viņu interesē tas, vai Latvijas klausītāji spēs abstrahēties no politiskajiem uzskatiem un notikumiem mūsdienās, tāpēc šīs kantātes atskaņojumu viņš uztver kā mūsu sabiedrības domāšanas testēšanu.

Savukārt Rītups uzskata, ka ir pilnīgi skaidra Prokofjeva galēji ironiskā attieksme pret Padomju Savienību. Viņaprāt, kantāte ir ironisks skats uz entuziastiem. "Sabiedrībā vislielākie kretīni ir entuziasti, vienalga kādām idejām viņi seko, jo viņi nezina, ko dara," uzskata Rītups, "kantātē var redzēt šī entuziasta šķērsgriezumu - uzšķērsta entuziasta zarnas."

Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra vadītāja Indra Lūkina pastāstīja, ka Prokofjeva kantātes atskaņošanai tiks veltīti ievērojami mūziķu resursi. Kopumā uz skatuves atradīsies 160 mūziķi, 85 no tiem - LNSO sastāvā. Kantātes atskaņošanā piedalīsies arī Valsts akadēmiskais koris "Latvija". Uz skatuves kāps arī pūtēju un akordeonistu sastāvi. Lūkina aicināja uz koncertu, uzsverot, ka nav zināms, vai tuvāko 100 gadu laikā šis skaņdarbs Latvijā vēl tiks atskaņots.

Rītups atzīmēja, ka koncerts atbilst festivāla mērķim - piedāvāt pasākumu, kas ir vienādi interesants gan Latvijā dzīvojošajiem latviešiem, gan krieviem. Festivāla rīkotāji vēlas novietot Rīgu kultūras kartē un pasniegt Latvijas galvaspilsētu kā vietu, kur domāt.

LETA