Veselības ministrija ķersies klāt resno bērnu un jauniešu problēmai
Katram ceturtajam bērnam Latvijā jeb aptuveni 25% ir liekā svara problēmas. Veselības ministrijā padome izstrādās plānu, kā ar ligu cīnīties.
Sabiedrība

Veselības ministrija ķersies klāt resno bērnu un jauniešu problēmai

Jauns.lv

Veselības ministrijā (VM) izveidotā Uztura padome izstrādās programmu, lai apturētu straujo bērnu un jauniešu aptaukošanos.

Veselības ministrija ķersies klāt resno bērnu un j...

Kā skaidroja veselības ministre Anda Čakša, lieko svaru un aptaukošanos neizraisa tikai neveselīgs uzturs, to veicina arī fizisku aktivitāšu trūkums. Tāpat jāraugās, cik šajos jautājumos izglītoti ir vecāki un kā paši bērni māk izvēlēties sev ēdienu.

Ministre arī uzsvēra, ka aptaukošanās un liekais svars vēlāk izraisa arī dažādas veselības problēmas, piemēram, sirds un asinsvadu saslimšanas, cukura diabētu un citas. Līdz ar to iecerētās programmas uzdevums būtu rast risinājumu, kā apturēt un samazināt liekā svara izplatību jauniešu vidū.

Kopumā pie programmas vēl tiks strādāts. Tomēr Čakša norādīja, ka tajā, pirmkārt, tiks norādīti liekā svara cēloņi, iztirzāts, kādas likumdošanas izmaiņas būtu nepieciešamas, tostarp Ministru kabineta noteikumos par uztura normām izglītības iestāžu izglītojamiem, sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju klientiem un ārstniecības iestāžu pacientiem. Ministre arī piebilda, ka tiks runāts par kaloriju daudzumu vienā porcijā, ko bērni saņem skolās, ņemot vērā, ka bērni nereti visu porciju nevar apēst un Latvijā šis kaloriju daudzums ir lielāks nekā citās valstīs.

Tomēr Uztura padomes sēdē savu satraukumu par iespējamām izmaiņām pauda Zemkopības ministrijas un pārtikas ražotāju pārstāvji. Viņi norādīja, ka izmaiņas Ministru kabineta noteikumos par uztura normām skolās nevajadzētu veikt, ņemot vērā, ka par izmaiņām savulaik kompromisu panāca bijušais veselības ministrs Guntis Belēvičs un zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS). Arī ražotāji esot pielāgojušies jaunajiem noteikumiem, kas paredz mazāku sāls, cukura un tauku daudzumu bērniem paredzētajos ēdienos skolās.

Čakša gan norādīja, ka satraukumam nevajadzētu būt pamatam, it īpaši, ja ražotāji ir spējuši radīt veselīgu produktu, kuru var pārdot ne tikai skolās, bet arī citur. Ražotāju pārstāvis gan pauda, ka produkti ir speciāli paredzēti skolām un citur pārdot tos nebūs iespējams. Savukārt, runājot par Belēviča un Dūklava iepriekšējo vienošanos, Čakša norādīja, ka "tagad ir jauns ministrs, kurš uz bērnu aptaukošanos skatās caur nopietnu prizmu". Ministre par šiem jautājumiem plāno runāt arī ar Dūklavu.

Taujāta par Ikšķiles Brīvo skolu, kurai nācās tiesāties, lai pamatotu, ka bērniem drīkst nodrošināt tikai veģetāru uzturu, Čakša norādīja, ka arī šai skolai ir iespējams nākt uz Uztura padomi, runāt ar ekspertiem, lai diskusiju ceļā saprastu, kam "tad būtu jābūt rakstītam" noteikumos.

Katram ceturtajam bērnam Latvijā jeb aptuveni 25% ir liekā svara problēmas.

Kā ziņots, Ikšķiles Brīvā skola tiesā uzvarējusi Pārtikas un veterināro dienestu (PVD) strīdā par tikai veģetāras pārtikas nodrošināšanu skolas audzēkņiem, vēstīja TV3 ziņu raidījums.

Tiesā par labu mācību iestādei bijis fakts, ka skolas izvēli akceptējuši arī audzēkņu vecāki, parakstot vienošanos, ka skolā ir veģetāra un bioloģiska virtuve. Tiesa arī norādījusi, ka prasība ik nedēļu ēdināt bērnus ar 200 gramiem gaļas vai zivs nav pamatota un nav samērojama ar mērķi nodrošināt veselīgu uzturu.