Tieslietu ministrija pat nedomā palīdzēt sirmajai pensionārei Gitai. Jaunumi izkrāptās mājas lietā

Gita Karlsberga un viņas meita Inga turpina cīnīties par savu dzimtas īpašumu. Karlsbergas kundze uzrakstīja Tieslietu ministrijai sūdzību par zvērināta tiesu izpildītāja Jura Gehtmana darbībām. Tiesu izpildītājs 5. oktobrī pieņēma lēmumu līdz sūdzības izskatīšanai apturēt darbības šajā lietā. Likās, ka kādu brīdi vecā kundze ir pasargāta no izlikšanas.

Ministrija uzskata, ka Karlsberga ir jāizliek no mājas

Taču miers neturpinājās ilgi. Jau 2. novembrī viņa saņēma Tieslietu ministrijas valsts sekretāres Irēnas Kucinas atbildi uz četrām lappusēm. Valsts sekretāre secina, ka tiesu izpildītājs rīkojies pareizi un viss ir vislabākajā kārtībā. Gita Karlsberga Civilprocesa likuma izpratnē ir parādniece. Policija veic izmeklēšanu un ir nolēmusi neuzlikt arestu Gitas Karlsbergas mājai, tādēļ to drīkstēja pārdot izsolē, un tagad māja faktiski pieder pircējam Ivo Bernhardam. Tiesu izpildītājs drīkst izlikt no šīm telpām Gitu Karlsbergu un viņas ģimenes locekļus. Gitas Karlsbergas un trešo personu iebildumi neaptur viņas izlikšanu no mājas un Ivo Bernharda ievešanu valdījumā.

Tiesu izpildītājs Gitas kundzei nosūtījis paziņojumu, ka līdz 4. oktobrim ir jāizvācas. Pagaidām gan Gita vēl namā dzīvo. Visus secinājumus Irēna Kucina pamato ar attiecīgajiem Civilprocesa likuma pantiem. Tieslietu ministrija neuzskata par lietderīgu pārsūtīt Gitas Karlsbergas sūdzību Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei, jo nesaskata tiesu izpildītāja rīcībā profesionālās ētikas normu pārkāpumus.

Beigās Irēna Kucina norāda, ka saskaņā ar Tiesu izpildītāju likumu zvērināti tiesu izpildītāji savā amata darbībā ir neatkarīgi un pakļauti vienīgi likumam. Tieslietu ministrijai nav tiesību norādīt zvērinātam tiesu izpildītājam, kādas amata darbības ir jāveic šajā izpildu lietā.

Lūk, tāda atbilde! Tieslietu ministrija pat nedomā palīdzēt vecajai kundzei saglabāt viņas vienīgo īpašumu, kuru izkrāpuši blēži. Vecākas paaudzes ļaudis teiktu, ka kaut ko tādu var rakstīt vienīgi cilvēks, kuram nav sirds krūtīs.

Atbalsts un palīdzība

Par laimi, ne visi domā tāpat kā Tieslietu ministrijas amatpersonas. Raksts žurnālā „Likums un Taisnība” un portālā Kasjauns.lv šai lietai piesaistījis vairāku tūkstošu cilvēku uzmanību. Gitas kundze ir saņēmusi emocionālu atbalstu. Pieteikušies juristi, kas gatavi palīdzēt. Atsaukušies arī cilvēki, kuri cietuši no līdzīgiem krāpniekiem un ir samalti birokrātijas dzirnavās, zaudējuši gan savu īpašumu, gan ticību Latvijai kā tiesiskai valstij.

Izmeklēšana velkas septīto gadu

Kasjauns.lv jau vēstīja, ka Gitas kundze bez sava īpašuma palikusi, pateicoties shēmai, kuru, iespējams, izstrādāja kundzes kaimiņiene Anda Abricka un Ainārs Sūna. Kriminālprocess pret Aināru Sūnu tika uzsākts jau pirms sešiem ar pusi gadiem, 2010. gada 4. jūnijā. Kāpēc vēl joprojām šie cilvēki nav saukti pie atbildības?

Valsts policijas sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Līna Kaļķe portālam Kasjauns.lv atbildēja, ka pašlaik notiek lietas izmeklēšana. Visus šos gadus noticis mērķtiecīgs izmeklēšanas darbs. Pašlaik par cietušajiem ir atzīti 10 cilvēki. Izmeklēšana turpinās, jo tiek saņemta aizvien jauna informācija. Tagad šīs lietas apjoms ir 20 sējumi, vienā sējumā ir aptuveni 250 lapas. Kriminālprocesa noilgums iestāsies pēc 22 gadiem.

Mērķtiecīgs darbs vai vilcināšana?

Taču nevajag domāt, ka visas šīs daudzās lappuses ir sarakstījuši policijas darbinieki. Lietas materiālos iešuj arī visus nosūtītos pieprasījumus, pavadvēstules, iestāžu atbildes, cilvēku iesniegumus un tā tālāk. Un lieta briest pati no sevis.

Pa šiem gadiem ir nomainījušies vairāki izmeklētāji. Bijuši arī kuriozi gadījumi.

Visi šie aizdevumu un ieķīlājuma līgumi noslēgti "Parekss bankas" filiālē "Laimdota", kur Aināram Sūnam bija labi pazīstamas bankas darbinieces. Līgumus parakstījusi filiāles "Laimdota" kreditēšanas nodaļas vadītāja Kristīne Kirika. (Tagad pēc otrās laulības noslēgšanas viņa mainījusi uzvārdu un ir Kristīne Bleka.)

Izrādās, Latvijā dzīvo arī otra Kristīne Kirika, kurai ar šo lietu nav nekādas saistības. Taču vārdabrāļus un vārdamāsas sajaukt nav iespējams, jo katram cilvēkam ir savs personas kods. Neskatoties uz to, šai otrai, ar "Parekss banku" nesaistītajai Kristīnei Kirikai policija sešas reizes (!!!) sūtījusi vēstules, izsaucot viņu kā liecinieci! Tas kaut ko liecina par policijas darba kvalitāti.

Policijas darbinieku rīcība rada jautājumus, kurā komandā tad viņi īsti spēlē. Ko policija patiesībā aizstāv – cietušos vai krāpniekus? Piemēram, Gita Karlsberga lūdza policiju uzlikt savam īpašumam arestu, lai pasargātu to no pārdošanas izsolē. Policijas inspektore, izmeklētāja Ingūna Pankova šo lūgumu noraidīja. Gita Karlsberga par savu naudu veica vairāku dokumentu grafoloģisko ekspertīzi, un eksperti secināja, ka Karlsbergas paraksts IR viltots. Taču izmeklētāja Pankova atteicās šo ekspertu slēdzienu pievienot kriminālprocesa materiāliem, kā arī nepieprasīja veikt šo dokumentu atkārtotu grafoloģisko ekspertīzi.

Un vēl kāds dīvains gadījums. Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokurore Vita Hutore šā gada 24. oktobrī lūdza Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes 3. biroja 1. nodaļas priekšnieku Valdi Gržibovski pieprasīt no "Parekss bankas" norēķinu konta izdruku par 86 000 eiro izmaksāšanu, lai noskaidrotu, kurš tad īsti saņēmis šo naudu pret Karlsbergas mājas ķīlu. Bijušās "Parekss bankas" darbinieki apgalvo, ka nauda izmaksāta Gitai Karlsbergai, taču patiesībā viņa nekādu naudu nav saņēmusi. Gržibovskis atbildēja, ka kriminālprocesa virzītāja - izmeklētāja Ingūna Pankova - pieņēmusi lēmumu par šī lūguma noraidīšanu.

Redzam, ka cietušie un prokuratūra vēlas palīdzēt lietas izmeklēšanai un vērš uzmanību uz būtiskiem faktiem, taču policija no šiem iesniegumiem atgaiņājas kā no uzmācīgām mušām. Rodas jautājums, kur tad ir tas mērķtiecīgais izmeklēšanas darbs, par ko raksta policijas sabiedrisko attiecību speciāliste?

Vairāki cietušie zaudējuši savus dzīvokļus

Izdevās aprunāties vēl ar diviem cilvēkiem, kurus apkrāpuši Ainārs Sūna un Anda Abricka. Kamēr policija izmeklēšanu velk garumā, banka un tiesu izpildītāji nesnauž. Abi šie krimināllietā cietušie jau pirms pāris gadiem zaudējuši savus mājokļus. Dzīvokļi pārdoti izsolē, bet paši izlikti uz ielas. Viena cietusī ar asarām acīs atcerējās, kā jaunais īpašnieks uzlauzis ārdurvis un izplēsis visus logus, lai viņu ar dēlu izsaldētu. Sievietei savu un dēla dzīvesvietu nācās deklarēt patversmē. „Tagad es paniski baidos no šīs valsts, no tiesnešiem, no policijas,” stāsta cietusī. Arī otrai cietušo ģimenei bijuši ļoti smagi pārdzīvojumi.

Vēl viena sieviete cīnās par sava dzīvokļa saglabāšanu, taču tiesu mašinērijas zobrati turpina dragāt nevainīgu cilvēku likteņus. Bet Tieslietu ministrijā acīmredzot uzskata, ka viss ir kārtībā.

Ko saka Tiesībsarga birojā?

Stūrī iedzītā Gitas kundze vērsusies arī pie Tiesībsarga. Birojā portālam Kasjauns.lv sacīja, ka pēdējais iesniegums no viņas saņemts pagājušajā nedēļā. Tiesībsarga biroja preses sekretāre Jeļena Golovko zina par Gitas kundzes situāciju: "Tiesībsarga birojs iesniegumu izskatīs un atbilde tiks sniegta iesniedzējai. No cilvēktiesību viedokļa ir aizsargājamas privātpersonas tiesības, tai skaitā uz personas iesnieguma saturu. Iesniedzēja nav pilnvarojusi Tiesībsarga biroju izpaust informāciju par sava iesnieguma saturu. Es domāju, ka lai vispusīgi izvērtētu konkrētu gadījumu, būtu lietderīgi un vērtīgi iepazīties ar tiesas spriedumiem, kādi ir pieņemti civilprocesa tiesā un kādi ir Gitas Karlsbergas rīcībā," portālam paskaidroja Golovko. 

Kasjauns.lv lūdz atsaukties cilvēkus, kas cietuši no tamlīdzīgām krāpnieciskām shēmām, kuru rezultātā gluži likumiski ar tiesu izpildītāju "palīdzību" palikuši bez sava īpašuma. E-pasts: kasjauns@kasjauns.lv.

Kasjauns.lv/Sniedze Smilga/Foto: Mārtiņš Ziders