Zolitūdes traģēdijas atblāzma uz Operas skatuves. VIDEO
Latvijas Nacionālajā operā (LNO), 7. decembrī, notiks Sergeja Prokofjeva operas „Mīla uz trim apelsīniem” pirmizrāde. LNO iestudējumā darbība notiek uz ielas, kur kādā negadījuma vietā sapulcējušies ugunsdzēsēji, mediķi, policisti un žurnālisti. Šāda darbības vide asociējas ar neseno Zolitūdes traģēdiju.
Tomēr saistība ar Zolitūdes traģēdiju ir nejauša sakritība – operas pirmizrāde jau bija paredzēta sen. Vēl nesen krievu režisora Aleksandra Titela iecere par izrādes galvenajiem varoņiem izraudzīties ugunsdzēsējus, mediķus, policistus un žurnālistus, kas ierodas negadījuma vietā, nešķistu nekas īpaši zīmīgs, bet šobrīd šādu sižeta risinājumu skatītājiem, iespējams, varētu būt grūti pieņemt. Režisors gan uzsver, ka tā ir tikai un vienīgi nejauša sakritība, izrādes stāsts bijis gatavs jau pirms gada.
Ja oriģinālā operas darbība notiek galmā, tad Aleksandrs Titels to pārcēlis uz mūsdienām, un darbības vide ir iela, kas kāda pavisam ekstrēma notikuma rezultātā sapulcina cilvēku pūli. Tas būs stāsts par parastiem cilvēkiem, kas nonākuši ekstrēmos apstākļos.
„Izrāde izveidota jau sen, un, ja tā raisa kādas asociācijas ar traģiskajiem notikumiem, tad tā ir tikai nejauša sakritība. Taču, zinot traģēdijas apmērus, es ar sapratni būtu izturējies pret to, ja šo izrādi atceltu,” Titels klāsta Latvijas Radio un turpina:
„Taču no otras puses - dzīve turpina savu ritējumu, un tajā aizvien traģiskais mijas ar gaišo, nelaime ar laimi, cilvēki skumst un tad atkal priecājas. Mēs vēlētos šo izrādi spēlēt, vēršoties pie skatītājiem ar skaidrojumu, ka analoģijas ar reālajiem notikumiem šajā izrādē nav nekādas, šī izrāde ir fantāzija, balstīta Prokofjeva mūzikā un sacerēta pirms gada. Es pieļauju, ka varbūt atradīsies kāds, kurš teiks - viņi nesaprot, viņi ir bezjūtīgi... Nē, mēs jūtam un saprotam, bet runa šoreiz ir par ko citu... Kaut gan man jāatzīst, ka šī ir sarežģīta situācija, kādā iekļuvis teātris un mēs visi kopā.”
Sergeja Prokofjeva opera „Mīla uz trim apelsīniem” ir viena no 20. gadsimta oriģinālākajām operām, kas apvieno komēdiju un traģēdiju, poēziju un grotesku, romantisku pasaku un filozofisku satīru. Iecere rakstīt šo operu Sergejam Prokofjevam radās 1918. gadā, veicot ceļu caur Sibīriju, Japānu un pāri Klusajam okeānam uz ASV. Operas sižets ir balstīts Karlo Goci tāda paša nosaukuma komēdijā – sirreālā stāstā par karaļdēlu, kuru līdz hipohondrijai novedusi salkana dzeja. Slimību var ārstēt ar smiekliem, bet galmā ne visi vēlas Prinča izveseļošanos. Troņmantnieka nelabvēļi indē viņu ar traģisku prozu un veciem, banāliem dzejoļiem. Intrigās iesaistās arī burvji, velni un raganas. Pasaules pirmizrādi opera piedzīvoja 1921. gadā Čikāgā. Latvijā „Mīla uz trim apelsīniem” līdz šim iestudēta vienu reizi – 1964. gadā.
Iestudējuma muzikālais vadītājs ir Mārtiņš Ozoliņš, bet izrādes otrais diriģents būs Atvars Lakstīgala. Režija uzticēta Staņislavska un Ņemiroviča - Dančenko Maskavas muzikālā teātra mākslinieciskajam vadītājam Aleksandram Titelam, bet scenogrāfs un kostīmu mākslinieks ir šī paša teātra galvenais mākslinieks Vladimirs Arefjevs.
Lomās iejutīsies Latvijas Nacionālās operas solisti Romāns Poļisadovs, Krišjānis Norvelis, Viesturs Jansons, Raimonds Bramanis, Andris Lapiņš, Inga Šļubovska, Dana Bramane, Ilona Bagele, Irma Pavāre, Rihards Mačanovskis, Jānis Apeinis un citi, viessolisti Vasilijs Jefimovs, Garijs Agadžanjans, Fēlikss Kudrjavcevs un Anatolijs Sivko, tāpat šajā izrādē uz LNO skatuves debitēs Borisa un Ināras Teterevu atbalstītās LNO akadēmijas audzēkņi Rihards Millers un Mihails Čulpajevs. Liela nozīme operā un tās iestudējumā ir kora māksliniekiem: kā savā dienasgrāmatā rakstījis Sergejs Prokofjevs: „Koris ir pats galvenais un arī grūtākais šajā operā.”
