Ilze Vazdika: „Tik daudz skaistu lomu teātrī, bet visiem esmu tikai Milda...”
Ilze Vazdika teic: „Tas ir kaut kas traks. Pēdējos gados tik daudz skaistu lomu teātrī nospēlēts, bet cilvēkiem es esmu Milda… un nekas vairāk.”
Kultūra
2013. gada 10. decembris, 17:03

Ilze Vazdika: „Tik daudz skaistu lomu teātrī, bet visiem esmu tikai Milda...”

Jauns.lv

Ar dziesmām, ziedu klēpjiem, sirsnīgiem apsveikuma vārdiem un jokiem pirmdien, 9. decembrī, Dailes teātrī aktrise Ilze Vazdika svinēja grāmatas „Ilze Vazdika. Saldā katorga” iznākšanu. Tajā aktrise stāsta ne tikai par slaveno Vazdiku dzimtu, mīļiem cilvēkiem un savām daudzajām lomām teātrī, bet arī to, kā jūtas „UgunsGrēka” Mildiņas „ādā”.

play icon
Klausīties ziņas
info about playing item

Aktrise Ilze Vazdika seriāla „UgunsGrēks” Mildiņas tēlā iejūtas jau sešus gadus. Tāpēc nav brīnums, ka daudzi vēlas zināt, kas Mildiņai kopīgs ar Ilzi. „Nekā cita – vienīgi figūra, kas iederas pie plīts!” kā vienmēr, asprātīga ir aktrise. Jau vairākkārt Vazdika intervijās atzinusi, ka ēst gatavošana nepavisam nav viņas mīļākā nodarbošanās reālajā dzīvē. Grāmatas autorei Ingai Jērumai aktrise neslēpj: „Tas ir kaut kas traks. Pēdējos gados tik daudz skaistu lomu teātrī nospēlēts, bet cilvēkiem es esmu Milda… un nekas vairāk.” Reiz kāda sieviete pienākusi uz ielas un stāstījusi, ka viņas vecmamma gribot Ilzei dāvināt pat savu recepšu burtnīcu. Toreiz gan nācies atrunāties – „sak, – paldies, bet tā jau tikai loma, es pati šajā jomā neko nedaru!” Savukārt cietes ražošanas rūpnīca „Aloja”, jūsmojot, ka Mildiņa klāt kotletēm likusi kartupeļu miltus, aicinājusi uz tikšanos. „Tad nu nācies atgādināt zvanītājam, ka viņš nerunā ar viesnīcas pavāri Mildu Upīti, bet gan ar aktrisi Ilzi Vazdiku un ka viņas profesija nav šmorēšana ar cieti vai bez tās! Ilzei arī nav īpašas dzejas programmas, un viņa nedzied ģitāras pavadījumā – ar ko gan viņa būtu interesanta Alojas cietes rūpnīcas ļaudīm?! Lai skatās vien seriālu!” rakstīts grāmatā. Turpat atrodams kāds kuriozs stāsts par iepazīšanos ar sievieti, kas tādu „UgunsGrēku” pat nav zinājusi. Lai brauktu uz filmēšanu Ķengaragā, Ilze iekāpusi 7. tramvajā, līdz ar viņu satiksmes līdzeklī ieraususies arī kāda kundze ar vairākiem saiņiem. Ieraudzījusi Ilzi, kundze iesaukusies: „Vai! Cik smuks mētelis! Nu man tak šitādu taisni vajag!” „Ilze ap to laiku tieši gudrojusi, ka vajadzētu iegādāties jaunu mēteli, tāpēc atsaukusies: sarunāsim, un es jums atdošu to mēteli! Kundzei nākamajā pieturā bijis jākāpj ārā, taču braucot paguvusi izstāstīt, ka ir no Ventspils, kur dzīvojot divatā ar vīru; dēls gājis bojā. Un iedevusi Ilzei savu telefona numuru,” grāmatā raksta Jēruma. Izrādās, sieviete pat neesot zinājusi, ka Vazdika ir aktrise, par „UgunsGrēku” nemaz nerunājot. Mēteli drīz vien Ilze uzdāvinājusi, un tā sadraudzējusies ar kurzemnieci Valdu.

Līdztekus jautriem aprakstiem grāmatā atrodams arī aizraujošs stāstījums par Vazdiku dzimtu un radošo dzīvi. Pašas Ilzes lomu sarakstā ir gan Raiņa Zane un Laimdota, gan Henrika Ibsena Solveiga, gan Rūdolfa Blaumaņa Trīne un ne tikai tās. Teātra un televīzijas skatītāju iemīļotās aktrises dzīve nav viņas dzīve vien. Vazdika ir daļa no stipras, talantīgas un draudzīgas aktieru ģimenes un arī krāšņs zieds Dailes teātra talantu dārzā. Ar patiesu interesi, iejūtību un apbrīnojamu spalvas vieglumu rakstniece Inga Jēruma raksturo gan Dailes teātra vēstures lappuses, gan leģendāro teātra personību – Eduarda Smiļģa, Ērikas Ferdas un citu – atstāto skatuves mākslas mantojumu, gan Vazdiku dzimtas likteņgaitas, skaistās nospēlētās lomas un bieži vētrainos dzīves līkločus. Šī grāmata ir kā veltījums aktrisei viņas dzīves un darba jubilejā – Vazdika šovasar nosvinēja 70. dzīves jubileju, bet pērn apritēja 50 gadi, kopš aktrise ienāca teātrī.

Kasjauns.lv / Anete Janševica