Jaunajai sprinterei Bukšai Eiropas čempionātā telpās tomēr neizdodas iekļūt pusfinālā

Bukša sestdien 60 metrus veica 7,50 sekundēs, kas bija vājākais rezultāts no viņas skrējiena septiņām dalībniecēm. Lai sasniegtu pusfinālu, latvietei vajadzēja iekļūt sava skrējiena labāko četriniekā vai arī būt starp četrām ātrākajām pirmajā četriniekā neiekļuvušajām sprinterēm. Iekļūšanai pusfinālā Bukšai pietrūka vien 0,04 sekundes.

Tādējādi Bukša šīs sacensības noslēgusi dalītā 27.vietā.

Pirms mēneša notikušajās "Kuldīgas Katrīnas kausa" sacensībās 60 metru distancē Bukšai pietrūka tikai vienas sekundes simtdaļas, lai izpildītu normatīvu, tomēr uz Eiropas meistarsacīkstēm viņa tika.

Sestdien norisinās arī kvalifikācijas sacensības augstlēkšanā, kur Vanags pārlēca 2,10 metru augstumu, kamēr 2,16 centimetrus viņam neizdevās pievārēt nevienā no trim mēģinājumiem. Šāds rezultāts viņam starp 19 dalībniekiem ļāva ieņemt 16.vietu.

Lai tiktu astoņu finālistu pulkā, bija jālec 2,28 metru augstumā vai jātiek starp astoņiem labākajiem.

Vanags februāra vidū pievarēja 2,20 metru augstumu, kas ir viņa personiskais rekords, bet starp 19 dalībniekiem tas bija trešais sliktākais rezultāts.

Savukārt vakara programmā plkst.20.03 pusfināla skrējienu 800 metros aizvadīs Līga Velvere. Viņa startēs otrajā no diviem skrējieniem, kur sešu dalībnieču konkurencē trīs ātrākās tiks finālā.

Piektdien priekšsacīkstēs viņa distanci veica divās minūtēs un 6,03 sekundēs, ieņemot otro vietu, ar ko pietika, lai tiktu pusfinālā. No skrējienā uzvarējušās britu sportistes Šileinas Ouskenas-Klārkas, kura 2015.gadā bija piektā pasaules čempionātā, Velvere atpalika vien par sekundes simtdaļu.

Pusfinālu sasniedza katra skrējiena divas ātrākās dalībnieces un četras nākamās ātrāko laiku sasniedzējas. Velvere piedalījās lēnākajā no četriem priekšskrējieniem un pārējos trijos ātrāk par latvieti skrēja pilnīgi visas dalībnieces. Priekšsacīkšu noslēgumā Velverei bija 16.rezultāts starp 19 atlētēm, bet tas neliedza iekļūt pusfinālā starp labākajām 12 sportistēm.

Februāra vidū Velvere laboja sev piederošo Latvijas rekordu telpās, distanci veicot divās minūtēs un 2,18 sekundēs.

Visbeidzot plkst.20.32 sāksies tāllēkšanas fināls vīriešiem, kur astoņu dalībnieku vidū būs arī Elvijs Misāns.

Finālam viņš piektdien kvalificējās kā pēdējais astotais, aizlecot 7,72 metrus tālu. Zīmīgi, ka arī devītās vietas ieņēmējs spānis Eusevio Kaseress lēca tieši 7,72 metrus tālu, taču nākamais labākais rezultāts (7,71 metri) bija Misānam, kas viņam ļāva tikt tālāk.

Kvalifikācijā ar 8,18 metriem triumfēja ukrainis Serhijs Ņikiforovs, kurš sasniedza labāko rezultātu pasaulē šogad. Tiesa, 8,21 metru ir lēcis krievs Artjoms Primaks, bet šīs valsts sportisti ir diskvalificēti no starptautiskajām sacensībām.

Piektdien Misāns startēja arī trīssoļlēkšanas kvalifikācijā, kur bija vēl veiksmīgāks, jo ar 16,81 metrus tālu lēcienu uzrādīja ceturto labāko rezultātu, droši izpildot kvalifikācijas normu (16,60), kā arī par četriem centimetriem uzspodrinot savu personīgo rekordu. Tāpat Misāns izpildīja 2017.gada pasaules čempionāta kvalifikācijas normatīvu, kas viņam augustā dod tiesības startēt Londonā gaidāmajās sacensībās.

Piektdien kārtslēkšanas sacensībās startēja arī Mareks Ārents, kurš pārvarēja 5,60 metru augstumu un ieņēma dalītu astoto vietu, atkārtojot savu labāko sasniegumu Eiropas čempionātos telpās. Ārents uzrādīja savu līdzšinējās sezonas labāko rezultātu.

Belgradā startēs pieci Latvijas sportisti. Sākotnēji dalībai 400 metru skrējienā tika apstiprināts arī Austris Karpinskis, tomēr viņš slimības dēļ uz Serbiju neaizbrauca.

No šiem sportistiem Eiropas čempionāta normatīvus bija izpildījuši Misāns, Ārents un Velvere, kā arī daudzcīņas sportiste Laura Ikauniece-Admidiņa, kura gan kontinenta meistarsacīkstēs sacensībās nestartēja.

Februārī visi pieci Eiropas čempionāta dalībnieki savās disciplīnās kļuva par Latvijas čempioniem telpās.

Pirms diviem gadiem Latvijas delegācija uz Eiropas čempionātu telpās devās 11 sportistu sastāvā. Toreiz netika izcīnīta neviena medaļa, bet labākais rezultāts bija tāllēcējai Aigai Grabustei, kura ierindojās astotajā vietā.

Iepriekšējais Latvijas sportists, kurš Eiropas čempionātā telpās ticis pie kādas no godalgām, ir barjersprinteris Staņislavs Olijars, kurš 2002.gadā kļuva par bronzas laureātu. Tāpat viņš 2000.gadā izcīnīja arī zeltu.

Kopā Latvijas sportisti šajās sacensībās guvuši septiņas medaļas. Trīs reizes 60 metru barjersprintā pirms Olijara triumfēja Igors Kazanovs, turklāt 1996.gadā viņam bija dubultuzvara ar Gunti Pederu. Savukārt 1996.gadā par čempionu trīssoļlēkšanā kļuva Māris Bružiks.

LETA/Foto: Ekrānuzņēmums no video