Mūžībā devies serbu basketbola leģenda Duško Vujoševičs, kurš bijis nozīmīgs treneris Dāvja Bertāna karjerā

Serbu basketbola treneris Duško Vujoševičs mūžībā devās 67 gadu vecumā. Viņš cīnījās ar nopietnām veselības problēmām - 2025. gadā viņam veica nieru transplantāciju, taču šī gada martā viņš nonāca Belgradas slimnīcā ar sirds un nieru problēmām.  Vujoševičs dzima Melnkalnes galvaspilsētā Podgoricā, bet piecu gadu vecumā viņa ģimene pārcēlās uz Serbijas galvaspilsētu Belgradu. Kopš tā laika viņam ir Serbijas pilsoņa pase, taču pats viņš sevi sauca par dienvidslāvu, serbu un melnkalnieti. 

Duško Vujoševičs uzskatāms par vienu no visu laiku labākajiem Serbijas basketbola treneriem. Savas trenera karjeras laikā viņš vairākkārtīgi trenējis Belgradas "Partizan", 2003. gadā viņš bija Serbijas un Melnkalnes izlases galvenais treneris, bet no 2007. līdz 2010. gadam Melnkalnes. Tāpat viņš trenējis Bosnijas un Hercegovinas valstsvienību, kā arī tādus klubus kā Belgradas "Crvena zvezda", "Pesaro", "Brescia", Maskavas CSKA, "Limoges", savukārt pēdējos gados vairākiem klubiem palīdzēja kā konsultants. 

Kā treneris viņš piecas reizes triumfējis Adrijas līgā, sešas reizes Serbijas čempionātā, trīs reizes Serbijas un Melnkalnes čempionātā, divas reizes Dienvidslāvijas čempionātā. 2009. gadā Vujoševiču atzina par ULEB Eirolīgas sezonas labāko treneri. Viņa vadībā no 2012. līdz 2014. gadam "Partizan" rindās spēlēja Dāvis Bertāns, kurš intervijās atklājis, ka laikā pie Vujoševiča viņam bijuši grūtākie treniņi basketbolista karjerā. 

Treneris kontrolēja ne tikai režīmu basketbola zālē, bet arī ārpus tās. Trenera rīcībā bija visu komandas jauno spēlētāju dzīvokļa atslēgas, tādējādi viņš allaž vajadzības gadījumā varēja kontrolēt, vai līdz pusnaktij spēlētāji ir mājās. Ja kāds kavējas, tas varēja nozīmēt Vujoševiča ciemošanos pie basketbolista. Vujoševičs ar Bertānu kontaktējas tikai serbu valodā, kas latvietim ātri licis apgūt jaunu valodu, bet algas jautājumos Vujoševičs personīgi noteica secību, kādā sportisti tika atalgoti. Savukārt treniņos spēlētāji bija pakļauti izteikti smagam režīmam, pat sezonas laikā no rītiem trenējoties trīs ar pusi stundas, bet vakaros - trīs stundas. "Domāju, viņš vienkārši jau piedzima kā leģenda, tāda ir visa viņa būtība. Visiem ir jāklausa, ko viņš saka - tā vienkārši ir, un to arī neviens neapstrīd," par Vujoševiču 2012. gadā teica Bertāns. 

ULEB Eirolīga jau paziņojusi, ka pirms visām 37. kārtas spēlēm, kuras gaidāmas 9. un 10. aprīlī, tiks aizvadīts klusuma brīdis par piemiņu Vujoševiča aiziešana mūžībā.