Vai modernās tehnoloģijas sportā aizstās tiesnešus?

Vai tiesnešus drīz aizstās datori? VAR, sensori un čipi bumbās

Sporta pasaule gadsimtiem ilgi ir balstījusies uz cilvēcisko faktoru. Tiesneša lēmums laukumā, pat ja vēlāk izrādījās kļūdains, vienmēr bija likums. Djego Maradonas Dieva roka futbolā un daudz citas epizodes mainīja turnīru likteņus un kļuva par mūžīgu diskusiju sastāvdaļu.

Mūsdienās, kad sporta industrijā apgrozās miljardiem eiro un spiediens uz rezultātu ir milzīgs, tolerance pret tiesnešu kļūdām ir sarukusi līdz minimumam. Tehnoloģiju masīva ienākšana sportā bija neizbēgama, taču cik tālu esam gatavi iet? Vai tiešām tuvojas diena, kad laukumā skries tikai sportisti, bet lēmumus pieņems mākslīgais intelekts un datori?

Vēlies ne tikai sekot līdzi tam, kā tehnoloģijas turpina mainīt tavus iecienītākos sporta veidus, bet arī lasīt analītiskus rakstus, aizraujošas intervijas un uzzināt jaunākos spēļu rezultātus? Visu nupat minēto meklē portālā www.sportazinas.com/.

VAR - no taisnīguma glābēja par diskusiju objektu

Video tiesneša asistenta (VAR) ieviešana futbolā bija viens no skaļākajiem un, iespējams, arī pretrunīgākajiem soļiem sporta vēsturē. Sākotnējais mērķis bija cēls un saprotams – novērst skaidras un acīmredzamas kļūdas. Taču realitātē VAR ieviesa pilnīgi jaunu spēles dinamiku. Tagad fani bieži VIEN nevar pilnvērtīgi svinēt vārtu guvumu, piesardzīgi gaidot, kamēr ekrānā tiks novilktas milimetru precīzas līnijas.

Lai gan taisnīguma līmenis kopumā ir audzis un rupju kļūdu skaits – dramatiski sarucis, cilvēciskais faktors nekur nav pazudis. Video atkārtojumus joprojām interpretē cilvēki telpā pie monitoriem, un tas turpina radīt karstas debates par noteikumu traktējumu. Mēs neesam atbrīvojušies no kļūdām, tikai mainījuši to raksturu.

Bumbas ar “smadzenēm” jeb viedie sensori

Tehnoloģiju attīstība neapstājās tikai pie papildu kamerām. Jaunākā inovācija, ko īpaši spilgti varējām novērot nesenajos Pasaules un Eiropas čempionātos futbolā, ir bumbās iestrādātie mikročipi. Šis nelielais sensors bumbas centrā fiksē kustības un paātrinājuma datus neticamā ātrumā – 500 reizes sekundē.

Ko tas dod praksē? Viens no galvenajiem ieguvumiem, protams, ir iespēja noteikt, vai bumba bijusi vārtos. Taču sensors arī spēj absolūti precīzi noteikt mikrosekundi, kurā spēlētāja bucis saskaras ar bumbu, kas palīdz aizmugures stāvokļa fiksēšanai. Tāpat tas jūt pat vismazāko bumbas pieskārienu – tehnoloģija spēj pierādīt, vai bumba lidojumā ir skārusi uzbrucēja roku. Tā ir precizitāte, ko cilvēka acs fiziski nespēj uztvert.

Ķermeņa kartēšana un “ērgļa acs”

Citos sporta veidos, piemēram, tenisā un volejbolā, Hawk-Eye jeb ērgļa acs sistēma jau sen ir kļuvusi par ikdienu. Daudzos tenisa turnīros līnijtiesneši kā fiziskas personas vairs nepiedalās – autus fiksē kameras un audio signāli.

Futbols seko šim piemēram ar pusautomātisko aizmugures noteikšanas sistēmu (SAOT). Stadionā izvietotās kameras izseko katra spēlētāja dažādiem ķermeņa punktiem, reāllaikā veidojot 3D skeletus un milisekunžu laikā brīdinot tiesnešus par pārkāpumu.

Vai tiesneša svilpe apklusīs pavisam?

Neskatoties uz šo fantastisko un straujo tehnoloģiju attīstību, pilnīga tiesnešu aizstāšana ar datoriem un robotiem tuvākajā nākotnē šķiet maz ticama. Laukuma tiesnesis nav tikai lēmumu pieņēmējs; viņš ir spēles menedžeris, psihologs un diplomāts. Datori un sensori nespēj sajust mača emocionālo temperatūru.

Tie neprot nomierināt uzvilktus spēlētājus, izskaidrot tiesneša lēmumu komandas kapteinim vai atšķirt ļaunprātīgu, rupju pārkāpumu no netīšas sadursmes tā, kā to izjūt pieredzējis speciālists. Modernās tehnoloģijas ir izcili, neaizstājami asistenti, kas palīdz izvairīties no liktenīgām netaisnībām, taču spēles dvēsele, kontrole un galavārds joprojām piederēs cilvēkam ar svilpi un kartītēm kabatā.