Izlases spēlētājiem jāmaksā pašiem par valsts pārstāvēšanu... Latvijas regbijā pienākuši grūti laiki, federācija vērsīsies tiesā 

“Latviešiem pieņemts ciest klusējot, bet nu vairs nevar izturēt! Latvijas izlases regbija XV potenciālie kandidāti tika nulle kā informēti, ka dalība Latvijas izlasē būs par maksu (400 - 500 eur). Valsts finansējums gaidāms krietni pēc izlases spēlēm un ir nepietiekams,” 19. februārī sociālajā tīklā “X” rakstīja Kristaps Staņa, kurš ir regbija kluba “Fēnikss” treneris un prezidents. Jauns.lv situācija plašāk skaidroja Latvijas Regbija federācijas prezidents Kārlis Vents. 

Ne pirmā reize

Kārlis Vents par federācijas prezidentu strādā kopš 2022. gada 7. oktobra. Viņš jau sarunas sākumā nenoliedz, ka, nonākot tās vadībā, bijis jāsastopas ar konstantu finanšu trūkumu, tostarp parādiem. “Ik pa laikam mēs šos parādus arī dzēšam un situācijas risinām.” 

2025. gadā no Izglītības un zinātnes ministrijas pēc daudzajiem kritērijiem Latvijas Regbija federācija varēja saņemt 42 779 tūkstošus eiro. Vents atklāj, ka, lai arī tas būtu vairāk nekā 2024.gadā, tad šāds finansējums ir nepietiekams, lai varētu nodrošināt federācijas darbu, turklāt pamatdarbība un izlašu finansējums ir divas dažādas lietas. Ja, piemēram, vēl pirms trijiem gadiem regbija federācijas gada budžets bija ap 350 tūkstošiem eiro, tad 2025. gadā organizācija operējusi vien ar 200 tūkstošiem eiro jeb par 150 tūkstošiem mazāk. Ne tikai par sportu atbildīgā ministrija piešķīrusi mazāk, bet dotācijas samazinās arī no jumta organizācijām kā “World Rugby” un “Rugby Europe”. 

“Līdz ar to esam skatījušies uz citiem modeļiem, kā pastāvēt. Viens no modeļiem ir, ka daļēju maksu veic arī paši sportisti, kuri tomēr ir uzskatāmi par amatieriem. Līdzīgu piegājienu var atrast tādās valstīs kā Zviedrijā un Dānijā, kur regbijs, līdzīgi kā Latvijā, nav starp populārākajiem,” atklāj federācijas prezidents. Viņš stāsta, ka pirms tam laicīgi šī tēma tiek izrunāta ar pašiem spēlētājiem, turklāt šī nav pirmā reize, kad Latvijas Regbija federācija lūgusi spēlētājus iesaistīties ar līdzfinansējumu. Viņš klāsta, ka amatieru sportā, kāds ir regbijs, šāds modelis nav nekas nepierasts. 

2022. gada rudenī Latvijas regbija izlasei nebija iespējas doties uz Eiropas čempionāta “Conference 1” Ziemeļu divīzijas ieskaites spēli pret Moldovu. Savukārt 2023. gada rudenī federācijai trūka ap 20 tūkstošiem eiro, lai varētu doties spēlēt pret Andoras izlasi (par to tika saņemts tehniskais zaudējums). “Toreiz izmaksas bija nesamērīgas. Ja mums ir 100 tūkstoši eiro uz izlašu vajadzību nodrošināšanu, un 40 tūkstošiem jāaiziet par vienu braucienu… Mums jānodrošina arī olimpiskais regbijs-7 (gan vīriešu izlasei, gan sieviešu, gan junioriem), kā arī klasiskais regbijs. Iepriekšējo reizi to ar spēlētājiem risinājām pēdējā brīdī. Šoreiz gan to darām laicīgi, lai cilvēki var rēķināties. Neviens nav sajūsmā, taču ceru, ka izprot konkrēto situāciju.”

Kam šoreiz nepieciešams finansējums? 11. un 18. aprīlī regbija izlase turpinās dalību Eiropas čempionāta konferences divīzijā. 2025. gada mijā latvieši ar 59:7 sagrāva Norvēģiju un spēlēja neizšķirti 14:14 pret Somiju. Nākamās spēles paredzētas vispirms pret Igauniju Jāņa Daliņa stadionā Valmierā un izbraukumā pret Luksemburgu. “Mums ir jāsūta lidmašīnas biļetes, jāorganizē viesnīca, bet no Izglītības un zinātnes ministrijas pēc laicīgas atskaišu iesniegšanas mēs neesam saņēmuši atbildi, kad varētu būt finansējums izlasēm."

"Gada sākums praktiski visām federācijām ir izaicinošs, jo pēdējo gadu laikā sistēma mainās, kritēriji tiek ņemti nost, citi likti klāt. Aktuālāk ir tas, ka došanās uz sacensībām jāplāno laicīgi, bet gada pirmajos mēnešos līdz pat martam nav finansējuma. Tāpēc arī meklējam variantus un risinājumus, lai nebūtu jāatsauc dalība.” Konferences divīzijā 21 komanda sadalīta piecās grupās. Pēc grupu sacensībām tikai divas labākās komandas piedalīsies “play off” cīņā par tikšanu uz “Trophy” divīziju.

Tiesāsies ar ministriju 

Konkrētajā ierakstā “X” redzams arī Dāvja Mārtiņa Daugavieša komentārs, kurš ir Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs. “Šeit būtu jāuzdod jautājumi savas federācijas vadībai, kuri pēc vairākkārtējiem atgādinājumiem nespēja laikā iesniegt atskaites, lai saņemtu valsts finansējumu. Var jau vainot valsti, bet īstenībā tā ir pāris funkcionāru neizdarība.” Šim apgalvojumam kategoriski negribēja piekrist Latvijas Regbija federācijas prezidents. 

“Absolūti nekorekti no Daugavieša kunga. Tas, kas šobrīd notiek, ir ministrijas manipulēšana ar sniegto informāciju,” stāsta Vents. Viņš atklāj, ka Latvijas Regbija federācija iesniegusi nepieciešamos dokumentus pirmajā darba dienā pēc noteiktā termiņa, tas ir, šī gada 10. janvāra, kas iekrita sestdienā. “Ir administratīvais likums, kas nosaka kārtību, kādā jāiesniedz dokumenti. Mēs tos iesniedzām konkrētajā termiņā. Ņemot vērā, ka 10. janvāris bija sestdienā, mēs to izdarījām pirmajā darba dienā pēc tam, respektīvi, 12. janvārī. Turklāt šis finansējuma pieprasījums nav attiecināms uz izlašu finansējumu, bet gan federācijas pamatdarbību.”

Pašlaik pušu nesaprašanās aizgājusi tik tālu, ka Latvijas Regbija federācija pret Izglītības un zinātnes ministriju vērsīsies tiesā. “Viņi nepieņēma mūsu iesniegumu, lai arī to iesniedzām pirmajā darba dienā pēc noteiktā termiņa. Mēs aicinājām pārskatīt šo lēmumu, taču saņēmām atbildi, ka tas netiks darīts. Ministrijai nav taisnība un to pierādīsim tiesā.” Regbija federācijas prezidents atklāja, ka jau iepriekš bijuši centieni no esošās ministrijas vadības izslēgt regbiju no prioritāro komandas sporta spēļu veidu saraksta.