VIDEO. Olimpiskās spēles šoreiz bez Kreipāna. Sporta komentēšanas leģenda par mūsējo izredzēm, līdzjutēju prasībām un Latvijas sporta talantiem
Portālā Jauns.lv olimpisko spēļu gaidās sākusies podkāstu sērija “Olimpiskais ceļš”. Izdevniecības "Rīgas Viļņi" portālu galvenais redaktors Kristaps Saulītis kā pirmo viesi uz studiju aicināja Latvijas sporta žurnālistikas leģendu Anatoliju Kreipānu, kura balss sporta līdzjutējiem olimpiskajās tiešraidēs diemžēl nebūs dzirdama.
Abi kopā apskatīja Latvijas sportistu izredzes gaidāmajās olimpiskajās spēlēs, skatītājiem sniedza atbildi, vai tiešām olimpiskajās tiešraidēs no Itālijas nedzirdēsim izcilā komentētāja balsi un kā vispār sabiedrībai būtu jāraugās uz Latvijas sportistu sekmēm četrgades lielākajā sporta forumā.
Vairāk nekā ceturtdaļgadsimtu (kopš 1998. gada Nagano spēlēm), klausoties olimpiskās spēles, varējām baudīt Latvijas sporta žurnālistikas leģendas Anatolija Kreipāna balsi. 2026. gadā Itālijā diemžēl tā vairs nebūs. Kreipāns apstiprināja, ka pat biatlonā nebūs dzirdama viņa balss. "Patiesībā tas jau bija zināms aizpagājušā gada rudenī," skaidro komentētājs.
"Tā nu sanāk šoreiz, bet tas jau nenozīmē, ka es neskatīšos, nesekošu līdzi. Man būs ļoti daudz ko darīt arī šeit uz vietas olimpisko spēļu kontekstā. Kaut kas noteikti pietrūks, tas ir simtprocentīgi. Ja tu kopš 1998. gada Nagano esi bijis visās, tad nemaz īsti nezinu, kādas būs izjūtas. Kad sāksies spēles, tad es to zināšu. Noteikti kaut kas pietrūks!"
Sarunas laikā Kreipāns atklāj, ka patiesībā savas aizņemtības dēļ biatlona tiešraides pēdējā laikā skatījies reti: "Man ir ļoti laba aplikācija telefonā, galvenokārt es sekoju tur, jo man ļoti bieži sakrīt ar kaut ko, bet es sekoju līdzi ne mazāk kā līdz šim. Man joprojām ir daudz labu avotu dažās biatlona grupās. Informācijas apjoms nav ne par gramu mazāks, cita lieta, tā informācija paliek tur, kur tā paliek."
No mūsu biatlonistiem vieta labākā divdesmitniekā būtu labs sasniegums, tomēr pie veiksmīgas šaušanas Andrejs Rastorgujevs noteikti var arī kaut ko vairāk: "Ja Andrejs individuālajā disciplīnā (20 kilometros) sašauj pa nullēm, lai sāncenši uzmanās!" Savukārt stafetēs, pēc Kreipāna domām, vajadzētu būt ap desmitnieku, bet vieta labāka par desmito būtu jāuztver kā ļoti labs sasniegums.
Sarunas laikā tiek apspriest arī tikko par junioru Eiropas čempioni kļuvusī Estere Vofa. Kā zināms, līdz pagājušajai nedēļai Latvijai vēsturē nebija neviens medaļas junioru Eiropas čempionātos, bet tagad tādas jau ir četras. (divas Volfai, viena 16 gadus vecajam, vēl vienam olimpietiem Rihardam Lozberam, bet viena abiem kopā).
"Biatlonā ir grūti ielēkt no junioru sacensībām uz pieaugušo, bet Estere Volfa to pagaidām ir sekmīgi iespējusi: arī Pasaules kausa posmos viņa ar savu mazo pieredzi izcēlās ar ļoti stabilu šaušanu, ātrums viņai ir pietiekami labs, to visu var ar laiku panākt. Gēni viņai laikam nostrādā. Mamma Ieva tagad Volfa, toreiz Cederštrēma, bija Latvijas biatlona pirmais numurs astoņdesmito gadu beigās, deviņdesmito sākumā," Kreipāns izceļ ģimenes pirkstu veiksmīgajam karjeras sākumam.
Esterei vecāku (arī tēvs bija Latvijas līmeņa biatlonists) pieredze palīdz daudzos veidos. "Ir jau dažādas nianses, ko viņai var pateikt priekšā. Jebkurā lietā, arī biatlonā ir vajadzīgas kaut kādas dotības. Tu nevari būt sprinteris, ja tev sprintera dotību. Un otrādi, tu nevari būt labs maratonists vai garo distanču skrējējs, ja tev nav tām disciplīnām piemērotu dotību. Līdz kaut kādam līmenim visu var attīstīt, bet, jo augstāk tu kāp, jo vairāk izšķir katra niansīte, arī tādas lietas, ko mēs no malas nemaz neredzam. Tā kā noteikti Ieva un arī tētis, kurš savulaik bija vietēja mēroga biatlonists, ir liels pluss viņai."
Kreipāns piekrīt daudziem sporta ekspertiem un līdzjutējiem, ka mūsu lielākās olimpiskās izredzes ir kamaniņu sportā, turklāt pretendenti uz godalgām ir vairāki, nevis tikai komandu stafetē. "Divniekiem pārsteigt var abi, ne tikai "Roboti" (Mārtiņš Bots un Roberts Plūme). Turklāt Eduarda Ševica-Mikeļševica uzvārds ārzemju komentētājiem varētu būt īsts izaicinājums. Vēl es ticu, ka pārsteigt var Kristers Aparjods. Olimpiskajās spēlēs vieninieku ekipāžām būs četri nevis divi braucieni, kas var veikt izmaiņas spēku sadalījumā. No vienas puses, ja tu kļūdies vienā braucienā, vari kaut ko vēl labot, bet, ja tas ir pēdējais brauciens, tad vairs neko nevari labot. Ne velti šajā sporta veidā rezultātu mēra līdz tūkstošdaļām. Tikmēr dāmām, vērtējot šo sezonu, labs panākums būs vieta sešiniekā!"
Ja vēlies uzzināt Kreipāna viedokli par hokeju, daiļslidošanu, distanču un kalnu slēpošanu, šorttreku, bobsleju, skeletonu un daudziem Latvijas līdzjutējiem, skaties video.
