Kamēr Krievija rūpīgi slēpj savus zaudējumus Ukrainā, sporta ministrs izpļāpājas

Krievijas sporta ministrs un tās Olimpiskās komitejas vadītājs Mihails Degtarjovs paziņojis, ka “speciālās militārās operācijas” laikā — tā Krievijā joprojām oficiāli dēvē šo karu — nogalināti vai ievainoti vairāk nekā 250 profesionālo Krievijas sportistu.

“Un, starp citu, par bojā gājušajiem sportistiem, par kuriem runā ukraiņi. Mēs taču arī saskaitījām. Šie dati mums ir, esmu gatavs tos publiskot. Šī konflikta laikā mums no Ukrainas bruņoto spēku bumbām bojā gājuši vai ievainoti vairāk nekā 250 profesionālu sportistu. Nu, ko? Mērīsimies ar to, cik sportistu ir gājuši bojā? Bet cik sportistu ir gājuši bojā Irānā? Izraēlā? Palestīnā? Norit konflikti, cilvēki iet bojā. Nevajag ar to spekulēt,” sarunā ar izdevuma “Čempionat” korespondentu paziņoja Degtjarjovs.

Tiesa, ministrs “aizmirsa” piebilst, ka atšķirībā no nogalinātajiem ukraiņu sportistiem, kuru skaitā ir daudz bērnu un jauniešu, agresorvalsts sportisti karoja okupantu armijas rindās, bieži vien kā brīvprātīgie ieradušies slepkavot savus kaimiņus.

Jāpiebilst, ka Mihails Degtarjovs ir bēdīgi slavenā Vladimira Žirinovska nodibinātās “liberāldemokrātiskās” partijas (kuras ideoloģijā un politiskajās aktivitātēs nav bijusi ne smaka ne no liberālisma, ne demokrātijas) pārstāvis, kurš 2024. gadā tika iecelts gan par sporta ministru, gan par Krievijas Olimpiskās komitejas prezidentu.

Nesen Ukraina paziņoja, ka kopš invāzijas 2022. gada 24. februārī krievu okupanti nogalinājuši vairāk nekā 650 ukraiņu sportistu un treneru.

Jauns.lv jau vēstīja, ka Sporta arbitrāžas tiesa (CAS) pagājušajā nedēļā noraidīja Ukrainas skeletonista Vladislava Heraskeviča apstrīdēto Starptautiskās Bobsleja un skeletona federācijas (IBSF) lēmumu, kas viņam liedza startēt olimpisko spēļu sacensībās. Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) 12. februārī diskvalificēja Heraskeviču, balstoties uz IBSF olimpisko spēļu skeletona sacensību žūrijas lēmumu, ka viņa lēmums vilkt ķiveri nogalināto sportistu piemiņai ir "pretrunā ar olimpisko hartu un sportistu izpausmes vadlīnijām". IBSF uzsvēra, ka sportisti apņemas ievērot olimpisko hartu un federācijas sporta noteikumus, taču konkrētus punktus, kas tikuši pārkāpti, nenorādīja.

Jau pēc pirmajiem treniņbraucieniem Milānas un Kortīnas olimpiskajās spēlēs SOK paziņoja, ka Heraskevičam ir aizliegts piedalīties sacensībās ar ķiveri, uz kuras attēloti vairāk nekā 20 ukraiņu sportisti un treneri, kas nogalināti Krievijas agresijas karā, kas tika sākts neilgi pēc Pekinas olimpisko spēļu noslēguma 2022. gadā. SOK kā kompromisu sportistam piedāvāja sacensībās startēt ar melnu rokas apsēju, taču Heraskevičs atteicās. Pirms skeletona sacensībām ar Heraskeviču trases augšdaļā tikās SOK prezidente Kērstija Koventrija, kura pēc apmēram desmit minūšu privātas sarunas atzina, ka viņai nav izdevies pārliecināt sportistu. Ar asarām acīs viņa uzsvēra, ka visi piekrīt vēstījumam uz ķiveres, taču esot jāievēro sacensību noteikumi.

Heraskevičs pirms četriem gadiem Pekinas olimpiskajās spēlēs pēc viena no braucieniem pacēla plakātu zilidzeltenajās Ukrainas karoga krāsās ar uzrakstu "Karam Ukrainā - nē!", pievēršot pasaules uzmanību tobrīd saspringtajai situācijai pie Ukrainas robežām. Tolaik SOK paziņoja, ka viņš tikai aicina uz mieru un nav pārkāpis olimpisko hartu.

Heraskevičs ir norādījis, ka SOK lēmumos par to, kādas izpausmes ir atļautas, nav konsekvences. Viņš minēja vairākus piemērus no Milānas un Kortīnas olimpiskajām spēlēm. Piemēram, ASV daiļslidotājs Maksims Naumovs, kurš pēc sava slidojuma Milānā šonedēļ parādīja savu mirušo vecāku - pirms gada aviokatastrofā bojāgājušo bijušo pasaules čempionu daiļslidošanā pāri Jevgēņijas Šiškovas un Vadima Naumova - fotogrāfiju, savukārt Izraēlas skeletonists Džereds Faierstouns atklāšanas ceremonijā bija kipā, uz kuras bija uzrakstīti 11 Izraēlas sportistu un treneru vārdi, kuri gāja bojā 1972. gada uzbrukumā Minhenes olimpiskajās spēlēs.

"Dalībnieks burtiski uzlika mirušo piemiņu uz galvas, lai godinātu viņus," Heraskevičs rakstīja "Instagram". "Es patiesi nesaprotu, kā šie divi gadījumi būtiski atšķiras," atzina ukraiņu sportists.

Turklāt, neskatoties uz aizliegumu, olimpiskajās spēlēs ir bijusi redzama arī agresorvalstu Krievijas un Baltkrievijas simbolika. Piemēram, itāļu snovbordists Rolands Fišnallers bija uzvilcis ķiveri, uz kuras bija arī Krievijas, kā 2014. gada Soču olimpisko spēļu rīkotājas, karogs. SOK ieskatā tas neesot bijis pārkāpums. Savukārt neitrālā sportista statusā startējošā daiļslidotāja Pjotra Gumeņika starta laikā skatītāji izritināja Krievijas karogu, kā arī Starptautiskās Šaha federācijas (FIDE) prezidents Arkādijs Dvorkovičs tribīnēs stāvēja līdzās vīrietim ar PSRS simboliku uz apģērba un plakātu ar 1980. gada Maskavas olimpisko spēļu talismanu Mišku.

Olimpiskajās spēlēs startē 13 sportisti no agresorvalstīm Krievijas un Baltkrievijas, kuriem SOK piešķīrusi tā dēvētā "neitrālā sportista" statusu.

Milānas un Kortīnas olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā Heraskevičs bija Ukrainas delegācijas karognesējs un jau iepriekš bija solījis, ka olimpiskajās spēlēs vērsīs uzmanību uz Krievijas izvērsto karadarbību Ukrainā.

Vairāki Ukrainas sportisti ir solidarizējušies ar Heraskeviču, plaukstās turot uzrakstu "Atcerēšanās nav noziegums". SOK arī ir aizliegusi ukraiņu šorttrekistam Oleham Handejam startēt olimpiskajās spēlēs ar ķiveri, uz kuras uzdrukāti dzejnieces un disidentes Ļinas Kostenko vārdi: "Tur, kur ir varonība, nav pilnīgas sakāves". Arī Ukrainas frīstaila slēpotāja Katerina Kocara ir paziņojusi, ka SOK aizliegusi viņai izmantot visu sezonu lietoto ķiveri ar uzrakstu "Esi drosmīgs kā ukraiņi". Sportiste atzina, ka pieredzes trūkuma dēļ pakļāvusies un sacensībās startējusi ar citu ķiveri.

Arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pauda sašutumu par sporta funkcionāru lēmumu diskvalificēt sportistu, kurš godina agresorvalsts Krievijas nogalinātos sportistus un trenerus, kamēr pašas Krievijas pārstāvji kā "neitrālie" var netraucēti piedalīties. Viņš platformā "X" norādīja, ka SOK lēmums "pilnīgi noteikti nav par olimpiskajiem principiem, kas balstīti godīgumā un miera atbalstīšanā". "Sportam nevajadzētu nozīmēt amnēziju," uzsvēra Zelenskis un pateicās Heraskevičam par skaidro nostāju, izvēloties ķiveri, ar kuru tiek pieminēti Krievijas sāktajā karā nogalināti Ukrainas sportisti un treneri.

Ukrainas prezidents arī atgādināja, ka Krievija nepārtraukti pārkāpj olimpiskos principus un izmanto olimpisko spēļu laiku kariem: 2008. gadā tā sāka karu pret Gruziju, 2014. gadā okupēja Ukrainas Krimas pussalu, 2022. gadā sāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā. "Un tagad 2026. gadā, neskatoties uzaicinājumiem ziemas olimpisko spēļu laikā ievērot pamieru, Krievija to pilnībā ignorē, palielina raķešu un dronu triecienus pa mūsu enerģētikas infrastruktūru un mūsu cilvēkiem," pauda Zelenskis.

Zelenskis arī atgādināja, ka neitrālā sportista statusā Milānas un Kortīnas olimpiskajās spēlēs startē 13 agresorvalstu Krievijas un Baltkrievijas sportisti, "lai gan reālajā dzīvē viņi publiski atbalsta Krievijas agresiju pret Ukrainu un mūsu teritoriju okupāciju. Un viņi ir tie, kuri ir pelnījuši diskvalifikāciju". "Būt drosmīgam ir vērtīgāk par jebkādu medaļu," paziņoja Ukrainas prezidents, kurš Heraskevičam piešķīra Brīvības ordeni par nesavtīgu kalpošanu Ukrainas tautai, pilsonisko drosmi un patriotismu, aizstāvot brīvības ideālus un demokrātiskās vērtības.