
Ar skatu uz nākotni. Milānas olimpiskās spēles var iezīmēt Latvijas skeletona potenciālu pēc Dukuru ēras beigām

Šajā nedēļas nogalē Siguldā risinājās veseli divi Pasaules kausa posmi skeletonā (notika arī iepriekš nenotikušās sacensības Insbrukā). Uz starta devās veseli četri latviešu jaunie sportisti, kuri cīnās par tikšanu uz olimpiskajām spēlēm. Tās kļūs par pirmajām, kurās Latvijas skeletonu nepārstāvēs brāļi Dukuri, kā arī pirmajām, kurās būs iespēja novērtēt šī sporta veida nākotnes perspektīvu.
No 2010. līdz 2018. gadam olimpiskajās spēlēs skeletons bija viena no Latvijas galvenajām cerībām, kas divas reizes nepievīla. Martins Dukurs, lai arī nekļuva par olimpisko čempionu, divas reizes Latvijai prata atvest mājās cēlmetālu. Pēc 2022. gada olimpiskajām spēlēm situācija mainījusies un no jaunajiem skeletonistiem augstus rezultātus negaida.
Skeletona pirmsākumi
Par skeletona rašanās vietu 19. gadsimta beigās uzskata Šveices Sanktmoricu, kura ir pilsēta ar vienīgo dabīgo trasi mūsdienās. Tur mītošajiem britu karavīriem izsenis patika sacensties savā starpā līkumotajās un rosīgajās Sanktmoricas ielās, kas izraisīja vietējo iedzīvotāju iebildumus to drošības apdraudējuma dēļ. 1884. gadā uzbūvēja “Cresta run” trasi ar desmit virāžām, kuras izmanto arī mūsdienās.
Laika gaitā skeletona paveids attīstījās arī ārpus Šveices. 1905. gadā notika sacensības Austrijā, kas ļāva veidoties nacionālajiem čempionātiem. 1923. gadā skeletons ar bobsleju izveidoja starptautisko federāciju, kas mūsdienās zināma kā Starptautiskā Bobsleja un skeletona federācija (IBSF). 1926. gadā Starptautiskā Olimpiskā komiteja pasludināja bobsleju un skeletonu par olimpiskajiem sporta veidiem, un skeletons jau 1928. gadā debitēja sacensību apritē. Vēlāk ar 1948. gadā, kad arī tad sacensības notika Sanktmoricā (tāpat kā 1928. gadā) skeletonā notika sacensības, bet pēcāk tas olimpiskajā apritē atgriezās tikai 2002. gadā. Tieši pēc tam šis sporta veids ieguvis arī starptautiskāku atzinību un allaž bijis ziemas olimpisko spēļu programmā.
Ja 1928. un 1948. gadā notika sacensības tikai vīriešiem, tad kopš 2002. gada olimpisko spēļu ietvaros sacentušās arī sievietes. Līdz šim visvairāk medaļas izcīnījuši Lielbritānijas sportisti, kuri tikuši pie deviņām godalgām (trīs zelta, viena sudraba, piecas bronzas). ASV ir astoņas medaļas (trīs zelta, četras sudraba un viena bronza), bet renes sporta veidu flagmanim Vācijai sešas godalgas (divas zelta, trīs sudraba un viena bronza). Vēl pie medaļām skeletonu sacensībās tikušas tādas nācijas kā Kanāda, Krievija, Šveice, Itālija, Dienvidkoreja, Austrālija, Austrija, Ķīna, Nīderlande un arī Latvija.
Dukuru ēras atskaņas
Latvijas skeletons asociējas ar Dukuru ģimeni, tostarp sportistiem Martinu un Tomasu Dukuriem. Tieši Martins atnesis līdzšinējās divas olimpisko spēļu medaļas, 2010. gadā Vankūverā un 2014. gadā Sočos tiekot pie sudraba godalgas. Abās reizēs Dukurs olimpiskās spēles sagaidīja izteikta favorīta lomā, taču gan Vankūverā, gan Sočos viņu pārspēja mājinieks - Džons Montgomerijs un Aleksandrs Tretjakovs.
Tuvu medaļai Dukurs bija arī 2018. gada olimpiskajās spēlēs Phonjčanā, kurās trešo reizi pēc kārtas triumfēja mājinieks - šoreiz korejietis Juns Sunbins. Toreiz pirms pēdējā brauciena Dukurs bija ieņēmis otro vietu, taču noslēdzošajā braucienā kļūdījās trases augšdaļā un arī lejasdaļā, kas lika zaudēt savu vietu gan pret Ņikitu Tregubovu, gan Dominiku Pārsonu.

Brāļi Dukuri sacenšas Pekinas olimpiskajās spēlēs
Brāļi Dukuri sacenšas Pekinas olimpiskajās spēlēs.





2022. gada Pekinas olimpiskās spēles abiem brāļiem Dukuriem bija noslēdzošās karjerās. Martins Dukurs atkal neveiksmīgi startēja pēdējā braucienā (vien 13. vieta starp visiem), kas viņu atmeta uz septīto vietu kopvērtējumā, savukārt Tomass Dukurs ierindojās devītajā vietā. Par olimpisko čempionu nekļuva mājinieks, šoreiz dubultuzvaru izcīnot vāciešiem - Kristoferam Grothēram un Akselam Jungkam. Savukārt bronza gan tika mājiniekam - Venganam Janam.
Kopumā Martins Dukurs karjeru noslēdza kā viens no titulētākajiem sava sporta veida pārstāvjiem - 12 reizes viņš kļuvis par Eiropas čempionu, 11 reizes par Pasaules kausa kopvērtējuma uzvarētāju, bet sešas reizes - pasaules čempionu. Pēc karjeras beigām viņš kļuvis par Lielbritānijas izlases treneri, taču neliedz savus padomus arī latviešiem. Savukārt Tomass Dukurs pēc karjeras beigām (vienu reizi Eiropas čempions, četras sudraba un trīs bronzas medaļas, bronza vienu reizi pasaulē) vairāk tur rūpi par brāļu kopīgo loģistikas uzņēmumu.
Vieta tukša nav palikusi
Latvijas skeletonā pēc Dukuru aiziešanas uz brīdi nebija sportistu augstākajā līmenī. Dārta Zunte Latviju nomainīja pret Igauniju, tāpat no sporta veida atvadījās Endija Tērauda, kura vēl startēja Pekinas olimpiskajās spēlēs un izcīnīja 20. vietu.
2021. gada vasarā Dainis Dukurs kopā ar Siguldas novada pašvaldību izveidoja “Skeletona akadēmiju”, kur treniņu procesu uzsāka veseli 13 sportisti. No viņiem četriem izdevies četru gadu laikā tikt līdz Pasaules kausa līmenim - Dārtai Neimanei un Martai Andžānei, kā arī Emīlam Indriksonam un Dāvim Valdovskim. 2025./2026. gada sezona kļuvusi par pirmo, kad visi četri piedalās pilntiesīgā Pasaules kausa sezonā, un cīnās par vietas izcīnīšanu olimpiskajās spēlēs.
Indriksons 2024. gadā kļuva par ziemas jaunatnes olimpisko spēļu čempionu, savukārt šogad viņš izcīnīja zeltu Eiropas junioru čempionātā. Dārta Neimane 2024. gada jaunatnes olimpiskajās spēlēs tika pie sudraba, savukārt šogad viņa kļuva par U-20 Eiropas čempioni. Par Andžānes labāko sasniegumu var uzskatīt otro un trešo vietu 2024. gada decembri notiekošajā Eiropas kausa posmā Lillehammeres trasē.
Vīriešiem Emīls Indriksons ir labākais no junioriem. Viņš abos posmos Kortīnā un Lillehammerē finišēja 23. vietā, kam pievienoja augsto 12. vietu Siguldā. Arī kopvērtējumā ar 228 punktiem Indriksons ir visaugstāk - 19. vietā. Valdovskis ar 31., 28. un 29. vietu ir 30. vietā kopvērtējumā (70 punkti).
Dāmām labākā bijusi Neimane, kurai 101 punkts ļauj ieņemt 23. vietu (22. un 24. vieta). Savukārt Marta Andžāne ar izcīnītajām 27. un 28. vietu ieņem 28. vietu. Jāmin, ka abas latviešu juniores ir priekšā Zuntei, kura nu pārstāv Igauniju (Zunte ir 29. vietā).

Itālija gatavojas 2026. gada ziemas olimpiskajām spēlēm
Pēc diviem ar pusi mēnešiem Itālijā sāksies 2026. gada ziemas olimpiskās spēles. Lai arī sportisti sākuši cīnīties par pēdējām vietām ...





Mērķē vest vismaz trīs
Pirms sezonas skeletona izlases treneris Ivo Šteinbergs atzina, ka mērķis ir vest divus kungus un vismaz vienu dāmu uz olimpiskajām spēlēm. Viņš atklāja, ka tieši sievietēm konkurence ir blīvāka nekā vīriešiem un tamdēļ, iespējams, dāmām var kvalificēties tikai viens sportists no Latvijas.
Pirms posma Siguldā Latvijas skeletona izlases treneris norādīja, ka olimpiskajā sezonā konkurence ir īpaši blīva. Viņš akcentēja psiholoģisko noturību, īpaši jaunajiem sportistiem, kādi ir Latvijas izlasē. Tāpat viņš saglabāja optimismu par kvalificēšanos uz olimpiskajām spēlēm - līdz kvalifikācijas termiņam janvāra vidū vēl paredzētas vairākas sacensības. Siguldā savu iespēju jau izmantoja Indriksons.
"Divi puiši ir diapazonā, lai kvalificētos, kamēr meitenes ir tieši turpat netālu no tiešajām konkurentēm," atklāja Šteinbergs. Tas nozīmē, ka tiek sagaidīta abu vīru, Indriksona un Valdovska došanās uz olimpiskajām spēlēm, bet Andžānei ar Neimani par to vēl būs jāpacīnās. Līdz olimpiskajām spēlēm jaunie skeletonisti piedalīsies piecos Pasaules kausa posmos (divi aizvadīti, trešais jau notika Siguldā), kam tiks pievienoti arī pieci Eiropas kausa posmi. Tas tamdēļ, lai uzlabotu cerības kvalificēties olimpiskajām spēlēm.
Vīriešiem un sievietēm olimpiskajās spēlēs piedalīsies 25 sportisti, bet Milānā un Kortīnā skeletonu papildinās jauna disciplīna - jauktās komandas. Tajās piedalīsies 20 pāri. Līdz pat 2026. gada 18. janvārim sportisti krāj punktus pasaules rangā.
Lai varētu piedalīties olimpiskajās spēlēs, vīriešu konkurencē sportistam jābūt Top70 rangā, bet dāmai - Top55. Tāpat laika posmā no 2024. gada 1. oktobra līdz 2026. gada 18. janvārim tas piedalījies vismaz astoņos Starptautiskās Bobsleja un skeletona federācijas (IBSF) rīkotajās sacensībās un vismaz piecās sacensībās (vismaz divās trasēs) 2025./2026. gada sezonā. Pēc ranga vīriešiem divas valstis olimpiskajās spēlēs būs pārstāvētas ar trīs atlētiem, sešas ar diviem un septiņas ar vienu, kamēr dāmām - divas ar trijām, četras ar divām un 11 ar vienu.
Sievietēm rangā pirms Siguldas posma Neimane joprojām ieņem 32. vietu, bet piecu vietu kāpumu (no 47. uz 42. pozīciju) piedzīvojusi Marta Andžāne. Vīriešiem trīs vietu kāpums ir Emīlam Indriksonam (26. vieta), bet nelielu kritumu piedzīvojis Valdovskis (no 36. uz 42. pozīciju). Visdrīzāk Latvija būs pārstāvēta skeletonā Milānas spēlēs, taču šobrīd nav skaidrs, ar cik sportistiem.





