Kā simbolisks gada kopsavilkums. “Trīs Zvaigžņu balvas” ceremonija sportā laiku lokos piedzīvojusi dažādas izmaiņas

“Trīs Zvaigžņu balvu” rīko Latvijas Olimpiskā komiteja, kas ir kā turpinājums 2005. gadā uzsāktajai “Gada balvai” sportā. Tolaik to organizēja Igo Japiņš un viņa “Sporta aģentūru”, tomēr 2020. gadā tika lemts mainīt gada balvas sportā pasniegšanas formātu un kārtību. Šobrīd balvu saņēmējus nosaka žūrija, žurnālisti un līdzjutēju balsojums desmit nominācijās. Savukārt vēl piecās (mūža ieguldījums, gada ģimene, gada sporta skolotājs, gada sporta jaunatnes treneris un gada sporta žurnālists) žūrija izvēlas labākos no izvirzītajiem. 

Trīs Zvaigžņu balvas ceremonija ir viens no nozīmīgākajiem notikumiem Latvijas sporta dzīvē, jo tā kalpo kā simbolisks gada kopsavilkums visai nozarei. Tas ir brīdis, kad sporta sabiedrība apstājas, lai atskatītos uz aizvadītā gada svarīgākajiem sasniegumiem un notikumiem, godinot sportistus, trenerus un sporta cilvēkus par viņu ieguldījumu, uzsver Latvijas Olimpiskā komiteja, kuras prezidents Raimonds Lazdiņš ceremoniju salīdzina ar svētkiem. 

“”Trīs Zvaigžņu balva” ir īpašs brīdis Latvijas sporta dzīvē – tas ir laiks, kad apstājamies, lai atskatītos uz gada nozīmīgākajiem sasniegumiem un notikumiem, un godinātu sportistus, trenerus un sporta cilvēkus. Tie ir sporta svētki, kas nenotiek stadionos, zālēs vai arēnās, bet vieno visu sporta sabiedrību, ļaujot vēlreiz izjust lepnumu par paveikto un iedvesmoties nākamajiem mērķiem,” citēts Lazdiņš. Viņš turpina, ka ar šīs ceremonijas norisi tiek celts sporta nozares prestižs sabiedrībā, kā arī iedvesmota jaunā un topošā sportistu paaudze. 

“Šī ceremonija būtiski stiprina sporta nozares prestižu sabiedrībā, pievēršot uzmanību ne tikai uzvarām, bet arī treneriem, skolotājiem, ģimenēm, jauniešiem un mūža darba ieguldītājiem un citiem, uzsverot, ka panākumi sportā ir komandas darbs. Tā ir arī reta iespēja sportistiem izkāpt no ierastās sporta vides – uzvilkt svinīgus tērpus un uzvalkus, sajust sevi citā lomā un baudīt svētku atmosfēru, ko ikdienas treniņu un sacensību ritmā bieži vien nav iespējams piedzīvot. “Trīs Zvaigžņu balva” iedvesmo jauno paaudzi, apliecinot, ka mērķtiecīgs un neatlaidīgs darbs tiek novērtēts valsts līmenī, kā arī veicina piederības sajūtu visai Latvijas sporta saimei, apvienojot dažādu sporta veidu pārstāvjus vienā kopīgā notikumā. Tā kļūst par emocionālu atskaites punktu un motivācijas avotu nākamajai sezonai, stiprinot pārliecību, ka Latvijas sportam ir kopīgs virziens, vērtības un mērķi, uz kuriem tiekties arī turpmāk.”

Gadu gaitā “Trīs Zvaigžņu balva” pieredzējusi izmaiņas nominācijās. 2020. gadā balvu pasniedza deviņās nominācijās, ieskaitot “gada izrāvienā”, ko pasniedza arī gadu vēlāk. Par 2022. un 2023. gadu šādas nominācijas vairs nebija, bet par 2024. gadu tās līdzvērtīga formācija atgriezās “Gada uzlecošās zvaigznes” statusā. Līdz šim šīs nominācijas balvas ieguvuši hokejists Elvis Merzļikins, 3x3 basketbola izlase un pludmales volejbolists Kristians Fokerots. 

Tikai divos gados noteikta arī labākā sporta federācija - tā noticis par 2022. un 2023. gadu. Vienā no tiem par labāko federāciju atzina Latvijas Basketbola savienību, kamēr citu gadu - Latvijas Hokeja federāciju. Par 2024. gadu šīs nominācijas “Trīs Zvaigžņu balvas” ietvaros vairs nebija. Tāpat pirmajos divos “Trīs Zvaigžņu balvas” pasniegšanas ceremonijā tika pasniegta balva “Gada notikums” nominācijā, kas turpmākajos gados vairs netika praktizēts - pirmajā reizē to saņēma Maira Brieža triumfs pasaules supersērijā boksā, bet gadu vēlāk - 3x3 basketbola izlases triumfs Tokijas olimpiskajās spēlēs. 

Izmaiņas bijušas arī tā saucamās mazās komandas sakarā. Par 2020. un 2021. gadu to definēja kā sporta komanda individuālajos sporta veidos, kas vēlāk pārtapa mazajā komandā - līdz šim balvas šajā kategorijā ieguvuši bobsleja divnieks Oskars Ķibermanis/Matīss Miknis, pludmales volejbolistes Tīna Graudiņa/Anastasija Samoilova, pludmales volejbolisti Kristians Fokerots/Mārtiņš Pļaviņš un 3x3 basketbola izlase (divas reizes). 

Izmaiņas redzamas veidā, kā nosaka labākos parasportā. Pirmos trīs gadu tika noteikts tikai labākais parasportists, bet pēdējos divos gados - gan labākais parasportists, gan labākā parasportiste, respektivi, parasportam ir veselas divas nominācijas. Savukārt pēc izlaišanas pirmajā gadā kopš 2021. gada tiek novērtēti sportisti tehniskajos sporta veidos, nosakot labāko arī šajā kategorijā. 

Nemainīgi visus gadus redzamas tādas kategorijas kā gada pašvaldība, gada treneris, gada sportists, gada sportiste un gada komanda. Pašvaldībām divas reizes balvu ieguvusi Valmiera, bet reizi - Rīga, Madona un Liepāja. Par gada treneri divas reizes atzīts bijušais basketbola izlases treneris Luka Banki, bet pa reizei - Raimonds Feldmanis, Viktors Morozs un Dmitrijs Šiholajs. Savukārt gada komandas statusā divas reizes bijusi Latvijas volejbola izlasei, bet reizi - Latvijas basketbola izlase, Latvijas hokeja izlase un futbola komanda RFS. 

Allaž lielākās diskusijas sabiedrībā rosina gada sportistes un sportista noteikšana. Līdz šim par labāko sportisti atzītas Patrīcija Eiduka, Tīna Graudiņa (divas reizes), Agate Caune un Kitija Laksa, bet par sportistu - Mairis Briedis, Kārlis Lasmanis, Deniss Vasiļjevs, Artūrs Šilovs, kā arī Toms Skujiņš ar Kristapu Porziņģi. Pirms gada pirmo reizi balvas pasniegšanas vēsturē gada sportista nominācijā uzvarēja nevis viens, bet gan divi sportisti, jo žūrija nespēja vienoties par vienu uzvarētāju. 

Kad organizēja Latvijas Gada balvu sportā, tad sešas reizes par gada labāko sportistu atzina skeletonistu Martinu Dukuru, bet divas reizes šis gods tika Viktoram Ščerbatiham, Mārim Štrombergam un Kristapam Porziņģim. Sievietēm par gada sportisti trīs reizes atzina Jeļenu Prokopčuku un Inetu Radēviču, savukārt divas - Aneti Jēkabsoni-Žogotu, Anastasiju Grigorjevu, Lauru Ikaunieci un Anastasiju Sevastovu. 

No 1959. līdz pat 1993. gadam populārākos sportistus Latvijā noteica laikraksta “Sports” veiktajā aptaujā. Tās rezultātā veselas desimt reizes gada sportista tituls tika piešķirts šķēpmetējam Jānim Lūsim, četras reizes volejbolistam Pāvelam Seļivanovam, bet divas reizes - šahistam Mihailam Tālam, basketbolistam Valdim Valteram, hokejistam Artūram Irbem un šķēpmetējam Dainim Kūlam. 

Sievietēm visvairāk laurus plūca basketboliste Uļjana Semjonova, kuru par gada sportisti aptaujas rezultātā atzina veselas 12 reizes. Trīs reizes šis gods tika citai basketbolistei Skaidrītei Smildziņai-Bukovskai un vingrotājai Natālijai Laščonovai. Tikmēr komandu vērtējumā dominēja sieviešu basketbola komanda TTT, kas par gada komandu kļuva atzīta 17 reizes (turklāt visas pēc kārtas no 1967. līdz 1983. gadam).