Trīs gados līdz olimpisko spēļu finālam. Kārstslēcējam Valteram Kreišam vēl ļoti daudz vietu progresam

Pērn augustā Kreišs kā vienīgais Latvijas vieglatlēts pārvarēja Parīzes olimpisko spēļu kvalifikācijas sacensības un iekļuva fināla divpadsmitniekā. Ņemot vērā, ka sportists tobrīd bija vien 20 gadus vecs, viņu pamatoti varam dēvēt par vienu no mūsu lielākajām nākotnes cerībām.
Tomēr trīs gadus pirms tam Tokijas olimpisko spēļu laikā Kreišs pat iedomāties nevarēja, ka Parīzē jau pats izies uz starta. “Domāju, kā tur būtu atrasties, bet nespētu iedomāties, ka tiešām varētu tur nokļūt. Gadu vēlāk domājām: varbūt, varbūt. Gadu pirms spēlēm mums jau bija: okei, varbūt tas ir iespējams, bet iespēja ir ļoti maza. Savukārt pēdējā gada laikā sapratām, ka tas ir ļoti iespējams, un devāmies uz šo mērķi,” stāstīja sportists.

Bērnībā Kreiša galvenais spora veids bija ekstrēmā skrituļslidošana un doties mācīties uz Murjāņiem viņš pēc tēta aicinājuma izlēmis, jo uzskatījis, ka vieglatlētikas daudzcīņa palīdzēs uztrenēt fizisko gatavību, kas noderēs kā skrituļslidotājam. 2019. gadā un 2020. gada ievadā pirms pasauli aizvēra pandēmija viņš arvien vairāk sācis strādāt ar kārtslēkšanas treneri Mareku Ārentu, bet paralēli joprojām nodarbojies ar skrituļslidošanu. Vien pēc tam, kad 2020. gada oktobrī skrituļslidošanā gūtas traumas dēļ tika veikta ceļgala operācija, jaunietis sapratis, ka ir nepieciešams izvēlēties prioritāti – ja ir vēlme sasniegt mērķus, skrituļslidošanu nebūs iespējams apvienot ar kārtslēkšanu.

“Pirms pāris gadiem man neviens Latvijas treneris īsti neticēja, neviens nedomāja, ka es būšu labs sportists, es nebiju perspektīvākais, bet, redz, smags darbs, neatlaidība, un viss ir iespējams,” stāsta Kreišs. 2021. gadā viņš savu 4,40 metru augstumā esošo personisko rekordu nespēja uzlabot, bet 2022. gada janvārī 18 gadu vecumā pirmoreiz sasniedza 4,50 metrus, un sākās straujš rezultātu progress. Tā gada jūlijā viņš jau lēca 5,15 metrus, sezonu noslēdza ar 5,20 metriem, tālāk 2023. gadā latiņa tika pacelta līdz pat 5,65 metriem, bet 2024. gadā arī 5,72 metriem.

Savukārt šī gada 15. februārī Valters Kreišs sacensībās Francijā lēca 5,82 metrus augstu un par diviem centimetriem pārspēja Aleksandram Obižajevam kopš 1987. gada piederējušo Latvijas rekordu. “Es teiktu, ka šis rezultātu izaugsmes ceļš ir ļoti loģisks – laba trenera, kā arī motivēta un neatlaidīga sportista savienojums. Sportistam var nebūt super talants un lielas dotības, bet visu var uztrenēt. Jā, ir disciplīnas, tādas kā sprints, kuras uztrenēt ir daudz grūtāk, bet mešanas un tehniskajās disciplīnās viss ir iespējams, gandrīz vai jebkurš var tikt uz lielās skatuves,” saka Kreišs.

Tikmēr treneris Ārents piebilst, ka dažreiz tomēr audzēknim ar šo straujo progresu izdevies viņu pārsteigt. “Ik pa brīdim viņš pārsteidz savā izaugsmē, bet ne ļoti. Ejot cauri treniņu procesam, jau top skaidrs, kā viņš sezonā lēks, kam viņš ir gatavs. Ļoti viņš gan mani pārsteidza Eiropas U-23 čempionātā, kur bija pirmais lielais rezultāta kāpums.” 2023. gada Eiropas U-23 meistarsacīkstes bija pirmais starptautiskais čempionāts, kurā Kreišs piedalījās, un tas izdevās ļoti sekmīgs – finālā sportists savu personisko rekordu pacēla par 15 centimetriem – līdz 5,60 metriem – un izcīnīja ceturto vietu.

Šosezon sportista mērķis ir nostabilizēties ap šo aktuālo Latvijas rekorda augstumu. "Ar šī brīža fizisko sagatavotību, ja viss sastājas savās vietās, neko nenočakarēju, izdaru, kā spēju, es varētu uzlēkt 5,90 metrus un varbūt arī nedaudz vairāk. Lai lēktu vēl augstāk, vajadzētu pielikt ātrumu, lēcienu skaitu, pielabot dažas kļūdiņas lēcienu izpildījumā. Mana tehnika joprojām ir ļoti neizkopta, tajā daudz ko var pielikt, daudz ko var izlabot, lai rezultāts būtu augstāks. Tas ir labi.”. Savukārt Ārents uzsver, ka darba vēl ļoti daudz, tomēr svarīgākais ir nesasteigt. “Joprojām ir diezgan daudz tehnisku kļūdu, tāpat jāstrādā pie ātruma, tomēr nedrīkst sasteigt, jo tad viss kopums var nobrukt. Ilgtermiņā progresa iespējas ir lielas. Ja sportistam iedosi desmit lietu, par ko viena lēciena laikā domāt, viņš neizpildīs nevienu no tām. Tāpēc process ir lēnāks, vari domāt par vienu lietu, maksimums divām, viena treniņa laikā stiprināt tikai tās un tad pārvietoties pie nākamajām.”

Plašu stāstu par Latvijas rekordistu, viņa dzīves lielāko kļūdu festivālā “Positivus”, kāpēc viņš atkal vēlas dredu frizūru, kārtslēkšanu Latvijā, vingrotājām šajā sporta veidā un daudzām citām tēmām lasiet "Sporta Avīzes" aprīļa numurā ar Valteru Kreišu uz vāka, kas vēl tikai šonedēļ pieejams labākajās preses tirdzniecības vietās.