"Nākamos desmit gadus veltīšu tam, lai..." ko Jānis Timma teica par ģimeni, attiecībām, Latviju un Krieviju

2020. gada augustā Jānis Timma no krievu kluba "Himki" Maskavā, kur sastapa arī savu liktenīgo sievieti Annu Sedokovu, bija devies uz ASV, lai trenētos Maiami. Toreiz vasarā viņš krievu medijiem sniedza vienu no savām retajām intervijām. Atskatāmies, ko par Krieviju, Latviju un savu otro sievu sportists teica intervijā "sport24.ru".

- Kā jūs pārdzīvojāt pandēmiju? Cik grūti visu šo laiku bija atrasties mājās?

- Man galvā nav grūti vai viegli. Mēs esam piedzīvojuši šo brīdi un ejam tālāk. Arī mājās uzturēties nebija slikti, radās iespēja būt kopā ar ģimeni. Viss bija citādi, bet noteikti nebija sarežģīti. Pietrūka basketbola, treniņu... ķermenis nesaprata, kāpēc tik ilgi atpūšas. Mums kaimiņu pagalmā bija slēgts bērnu basketbola laukums, es uz tā lavījos un trenējos.

- Maiami, kur tu tagad trenējies, ir viena no vissmagāk cietušajām pilsētām ASV no pandēmijas. Kāds tur tagad ir?

- Maiami ir veikti nopietni aizsardzības pasākumi. Nav iespējams uz ielas ieraudzīt cilvēku bez maskas. Tiek ievērota sociālā distance. Viesnīcās un dzīvojamos kompleksos visas telpas tiek apstrādātas, visur ir antiseptiķi. Daudzos veikalos pircējus palaiž tikai pa dažiem cilvēkiem. Tev nepārdos pat kafiju, ja esi bez maskas. Bet es šeit neatbraucu atpūsties. Es trenējos katru dienu, mans mērķis ir kļūt labākam.

- Tu aizlidoji uz turieni trenēties, laikam saprotot, kāda tur situācija. Kāpēc tieši uz turieni?

- Man te ir lielisks treneris. Katru rītu ceļos 6 un braucu uz treniņu līdz 12. Tur man ir basketbols un spēka treniņi smiltīs.

- Kad līga pieņēma lēmumu sezonu noslēgt priekšlaicīgi - vai esi sarūgtināts? Vai tas ir pareizi no līgas puses?

- Katram ir savs viedoklis. Mums viedokļi nesakrita, bet situācija nav vienkārša un nestandarta. Visi no tās iziet, kā vien var.

- Droši vien tavu attiecību laikā ar Annu esi iepazinies ar dažādām šovbiznesa zvaigznēm. Vai vari pastāstīt, ar ko visvairāk kontaktējies?

- Iepazinos ar daudziem. Bet, ja godīgi, es nekontaktējos ne ar vienu. Man tam nav laika. Trenējos, pēc tam esmu kopā ar ģimeni. Mēs reti izejam pastaigāties, mums tāpat ir jautri.

- Tu piedalījies Annas klipā kā aktieris. Pastāsti sīkāk par šīm filmēšanām, kā tev toreiz bija?

- Viss ir citādi, jaunas sajūtas. Man tas nebija grūti, jo visu laiku biju kopā ar Annu. Viņa man jautāja, vai esmu ar mieru piedalīties klipā. Es nevarēju atteikt, jo viņai tas bija svarīgi.

- Bet vai vispār sevi redzi šovbiznesā pēc karjeras beigām?

- Es ceru, ka pēc karjeras beigām man būs interesantākas nodarbības.

- Vai tava sportista karjera ir mainījusies pēc tam, kad tu sāki satikties ar Annu?

- Es sāku daudz atbildīgāk izturēties pret savu darbu. Es redzu, kā Anna pret to izturas. Bet kopumā - viss stabili, eju uz savu mērķi.

- Parādījās lielāka popularitāte pēc Sedokovas ienākšanas tavā dzīvē? Vai tas traucē?

- Es domāju, ka ir vairāk popularitātes, protams. Vienkārši saprotams, ka Anna ir populāra un slavena dziedātāja, bet es uz to tā neskatos. Tas man noteikti netraucē.

- Pastāsti, kā tu iepazinies?

- Es gribētu vairāk runāt par sporta tēmām. Nedomāju, ka tā ir pareizā vieta romantiskiem stāstiem, ha, ha.

- Kāda ir attieksme pret Annas bērniem? Tu viņus pieņēmi?

- Man ir ļoti labas attiecības ar Annas bērniem. Es mīlu bērnus, bet viņi mīl mani. Ļoti ātri atrodu ar viņiem kopīgu valodu. Un kopumā man šķiet, ka dalīt bērnus savējos un svešos ir nepareizi. Zinu, cik tas Annai ir svarīgi, un mīlu visu viņā. Un mums ir jautri kopā.

- Pastāsti, kas tevi piesaistīja Annā?

- Vienkārši dzīvē gadās tā, ka satiec cilvēku un saproti, ka tas ir tas, kuru tu esi meklējis visu mūžu. Sapratu, ka šis cilvēks mani saprot un man ar viņu ir viegli. Viņa vienmēr domā par mani un par to, lai man būtu labāk. Reizēm pat par daudz, bet ar to varu samierināties! Viņa ir godīga un patiesa.

- Kad tu atbrauci uz Krieviju, kas tevi pārsteidza vai šokēja?

- Nekas! Jutos komfortablā gaisotnē. Es spēlēju, visas manas domas ir tikai par to. Visādām muļķībām un salīdzinājumam nav laika.

- Pastāsti trakāko stāstu no dzīves Krievijā?

- Visi taksisti nez kāpēc vienmēr domā, ka esmu krievs. Jautā, pa kuru ceļu braukt. Man nav ne jausmas! Un asākos stāstus intervijās nevarēšu izstāstīt. Tie ir komandas noslēpumi.

- Vai tu saproti mūsu mentalitāti?

- Jā, ļoti. Mēs esam līdzīgi Annai. Latvija, Ukraina un Krievija... mums ir internacionālas attiecības.

- Kur tev ērtāk: Krievijā vai Latvijā?

- Latvija vienmēr paliks mana dzimtene un vienmēr būs manā sirdī, bet pret Krieviju man ir vissirsnīgākās jūtas. Tur, kur mana ģimene un komanda ir manas mājas.

- Vai jums ir problēmas ar ekonomiku? Cilvēkiem ir darba vietas?

- Es domāju, ka šī problēma ir visur un katrā valstī, lai kā mums to negribētos...

- Ja tiks saņemts piedāvājums no NBA, esi gatavs ņemt līdzi Annu? Kā tu domā, vai viņa piekritīs?

- Esmu pārliecināts, ka Anna piekritīs, man nav pat domas aizbraukt vienam, bez ģimenes. Es bez viņiem nevaru pat pusstundu.

- Kā, tavuprāt, izskatās ģimenes institūts? Vīrietis ir galvenais, jeb tu par līdztiesību?

- Esmu par to, lai visi ģimenē būtu laimīgi un darītu to, ko viņi vēlas, un viņiem tas nestu pozitīvas emocijas. Nedomāju, ka mēs dalām, kurš ir galvenais vai labāks. Mēs vienmēr esam uz viena viļņa.

- Un finansiālais komponents? Viss ir uz vīrieša?

- Es domāju, ka tā ir katra paša izvēle - pelnīt vai ne. Es nekad neesmu uztvēris basketbolu kā darbu, un, domāju, tiklīdz tas būs tāds - es sākšu to ienīst. Annai ir tāpat. Mēs strādājam, jo tā arī ir mūsu dzīve. Mums ir svarīga realizācija, un forši, ka mīļākā lieta ienes naudu.

- Tavs galvenais sapnis ir tagad?
- Lai beigtos koronavīruss un viss atgrieztos savās vietās: skatītāji - tribīnēs, bet mēs - zālē.

- Kā tu iztēlojies savu dzīvi pēc 10 gadiem?

- Iztēlojos sevi kā nereāli laimīgu cilvēku, ar foršu un lielu ģimeni. Basketbols būs manā dzīvē. Domāju, ka ne tikai spēlēšu, bet arī vadīšu. Nākamos 10 gadus veltīšu tam, lai basketbols kļūtu par mūsu valstu mīļāko spēli, lai to mīlētu tāpat, kā mīlu un cienu to es. Nu un, lai tas kļūtu nozīmīgāks par storijiem, ha, ha.