“Jānāk un jāpierāda! Minūtes par brīvu nevienam nedala!” Kārlis Šiliņš pirms lielās iespējas Latvijas izlasē

27 gadus vecais Kārlis Šiliņš savu profesionāļa karjeru attīstījis soli pa solim. Pēc laika NCAA koledžu līmenī viņš atgriezās Latvijā, divas sezonas esot viens no “Liepājas” līderiem. Tas deva iespēju viņam karjeru turpināt aiz valsts robežas. Vispirms viņš aizvadīja produktīvu sezonu Vācijas Bundeslīgā, bet tagad tikpat produktīvi sācis sezonu spēcīgajā Itālijas čempionātā. Ņemot vērā daudzu basketbolistu iztrūkumu, spēles pret Beļģiju 2025. gada Eiropas čempionāta kvalifikācijā var kļūt par Šiliņa pirmo lielo iespēju nacionālās izlases rindās. 

Cerēts solis 

Savā otrajā sezonā Artūra Visocka-Rubeņa vadībā “Liepājā” Šiliņš bija izteikts komandas līderis (18,0 punkti, 8,7 atlēkušās bumbas). Tas deva iespēju viņam pārcelties uz Vācijas Bundeslīgas klubu “Gottingen”, kur karjeras laikā spēlējis cits Latvijas izlases basketbolists, Rihards Lomažs. Arī tās sastāvā 27 gadus vecajam un 209 centimetru garajam basketbolistam izdevās pierādīt sevi no labākās puses – 12,6 punkti un 5,4 atlēkušās bumbas vietējā čempionātā, kā arī 14,7 punkti un 5,3 atlēkušās bumbas FIBA Eiropas kausā. Veiksmīgais pieteikums Eiropā tika pamanīts, ātri vien Šiliņam atrodot jaunu darbavietu – Itālijas čempionāta klubā Pistoijas “Extra”. Kā viņš atklāja Jauns.lv, tad viņu izvēlējies kluba prezidents, kuram komandā ir nozīmīga teikšana par notiekošo. 

“Esmu jau minējis, ka pēc sezonas Vācijā klusībā cerēju uz karjeras turpināšanu Spānijā vai Itālijā. Šis piedāvājums nāca laicīgi. Tas, ko savā īsajā profesionālajā karjerā jau esmu sapratis – ja ir agrs, laicīgs piedāvājums, tad tā ir laba zīme. Tas nozīmē, ka ir interese un man redz kaut kādu lomu. Tā kā tas atbilda tam, uz ko pats cerēju, tad arī izmantojām šo iespēju,” par pievienošanos Itālijas augstākās līgas klubam stāsta Šiliņš. Pistoijas klubam nesen ir jauns prezidents – tas ir ekstravagantais Rons Rovans, kurš pēc pagājušās sezonas beigām publiski pauda, ka jaunais treneris ilgi nebūs jāgaida, bet komandas galvenais mērķis ir kādu dienu kļūt par A sērijas čempioni. Rovans pats bija basketbolists, karjeras laikā tiekot draftētam Nacionālajā basketbola asociācijā (NBA) un aizvadot sezonu Portlendas “TrailBlazers”. Karjeru viņš noslēdza 2000./2001. gada sezonā Sjēnas “Montepaschi” (šobrīd zināma kā “Mens Sana Basketball”). 

Brīdī, kad piesaistīts Šiliņš, vēl nebija atrasts jaunais galvenais treneris. “Palieku pie tā, ka prezidentam mūsu klubā ir diezgan liela teikšana,” atbild latviešu basketbolists. Trenera groži tika uzticēti itālim Dantem Kalabrijam, kuram tā varētu būt pagaidām nozīmīgākā darbavieta trenera karjeras laikā. Sezonu Pistoijas klubs sācis ar trīs uzvarām astoņās spēlēs, kas dod 11. vietu 18 komandu konkurencē. Šajos astoņos mačos viens no komandas līderiem bijis tieši Šiliņš, kurš vidēji spēlējis 27 minūtes un tajās iemetis 15,1 punktu, kā arī izcīnījis 5,9 atlēkušās bumbas. “Viens ir tas, ko tev sola. Bet tev pašam ir jāatbrauc, jāpierāda un jāizsit tā loma. To es izdarīju, lai gan, braucot uz turieni, bija sajūta, ka savu iespēju saņemšu. Tā vienkārši būs jāizmanto,” par savu produktīvo sezonas ievadu un jau paspēto izcīnīto vietu komandas rotācijā komentē Šiliņš, kuram arī ir redzējums par atšķirībām starp Vācijas un Itālijas basketbolu tieši garo spēlētāju sakarā. 

“Manuprāt, no manas centra pozīcijas skatoties, Vācijā bija fiziskāk,” salīdzināšanu iesāk Šiliņš. “Vācijā varbūt nebija tik augsts individuālais un tehniskais līmenis, taču bija ļoti lieli ķermeņi. Fiziski un atlētiski spēlētāji. Šeit līdz šim esmu saskāries ar spēlētājiem, kuri ir līdzīgāki manam spēlētājam basketbola stilam – nav tik masīvi un ir kustīgāki, kā arī ir ar attīstītām prasmēm. Tādā ziņā manam spēles stilam patīkamāks ir Itālijas basketbols.” Vietējā līgā līdz šim rezultatīvāko maču Šiliņš aizvadījis pašu pirmo, kad pret “Napoli Basket” iemeta 22 punktus, kamēr pret Lukas Banki trenēto Boloņas “Virtus” viņam 15 punkti un sešas bumbas zem groziem. 

Lielā iespēja izlasē

Latvijas basketbola izlase gatavoties spēlēm pret Beļģiju 2025. gada Eiropas čempionāta kvalifikācijā sāka 18. novembrī – dienā, kad valsts svinēja proklamēšanas 106. gadadienu. To nedaudz atzīmējis arī Šiliņš, kurš Rīgā ieradies tās dienas rītā. “Vienmēr ir prieks atgriezties savā dzimtajā pilsētā Rīgā un ar saviem tautiešiem aizvadīt treniņu. Ir ļoti patīkami sezonas laikā nedaudz izvēdināt galvu un atrasties citā atmosfērā.” 

Šoreiz Latvijas izlasei jāiztiek ne tikai bez kaudzes basketbolistu, bet arī galvenā trenera Lukas Banki, kurš ir aizņemts ULEB Eirolīgas klubā Boloņas “Virtus”. Tas rezultējies ar to, ka vadības grožus uzņēmušies abi asistenti – Jānis Gailītis un Artūrs Visockis-Rubenis. “Izmaiņas teiktu, ka ir tikai uz papīra,” uz jautājumu, vai šāda rokāde ko pamainījusi treniņu metodikā, atbild Šiliņš. “Izmaiņas ir tādā ziņā, ka nav Lukas, un ir citādāks sastāvs. Mentalitātē un tajā, ko gribam sasniegt, nekādu izmaiņu nav. Mēs turpināt to kultūru, kas līdz šim ir ielikta, tāpēc tehniskajā un darba ziņā lielu pārmaiņu nav.” Spēles pret Beļģiju pašam Šiliņam var kļūt par pirmo lielo iespēju pierādīt savas prasmes valstsvienības rindās – līdz šim viņam četras spēles, kurās gūti 18 punkti. Viņš atradās valstsvienības nometnē arī pirmajā 2025. gada Eiropas čempionāta kvalifikācijas logā, aizvadot pirmo maču pret Spāniju (četri punkti un trīs atlēkušās bumbas).

“Redzēs,” ar piemītošo piesardzību atbild Šiliņš. “Tas būs atkarīgs no treneru lēmumiem un parādītā snieguma treniņos. Tāpat kā klubā, arī šeit ir jānāk un sevi jāpierāda. Minūtes par brīvu te nevienam nedala. Jātrenējas, un tad jau redzēsim,” turpina Latvijas izlases basketbolists. Viņa tiešie konkurenti ir Klāvs Čavars un Krišs Helmanis, taču, ņemot vērā Šiliņa mobilitāti, viņš var spēlēt arī spēka uzbrucēja pozīcijā, tādā veidā nodrošinot garāka sastāva atrašanos laukumā. 

Spēles pret Beļģiju gan solās būt sīvas. “Zinām, ka viņi spēlē fiziski. Tā ir mobila komanda, kas, iespējams, aizsardzībā daudz mainīsies pie blokiem. Mums jābūt gataviem viņus sodīt par šāda veida aizsardzību, ko viņi uzskata par sev izdevīgu. Pie tā arī strādājam, taču beigu beigās mums vienkārši jāspēlē Latvijas izlases basketbols, kādu pēdējos gados esam spēlējuši,” par šiem dueļiem izsakās Šiliņš. Ja Latvija kā turnīra rīkotāja 2025. gada Eiropas meistarsacīkšu finālturnīrā vietu jau garantējusi, tikmēr Beļģijai cīņa par to priekšā. Pirmajās divās spēlēs izdevies spert soli kvalificēšanās virzienā, uzvarot gan Spāniju, gan Slovākiju. Abu izlašu pirmais mačs jau rīt, 22. novembrī “Arēnā Rīga”, kam sekos atbildes duelis 25. novembrī Beļģijā.