VIDEO: Balinska un Bļugera kautiņš: pirmā reize NHL, bet Daugaviņš ar Kuldu izvillojās krietni iespaidīgāk!

Naktī uz piektdienu par pirmajiem latviešiem, kuri savstarpēji izkāvušies Nacionālās hokeja līgas (NHL) laukumos, kļuva Teodors Bļugers un Uvis Balinskis. Otrā perioda vidū pie 2:1 rezultāta par labu Vankūveras “Canucks” Bļugers meta uz vārtiem, ko tvēra “Panthers” vārtsargs Sergejs Bobrovskis, taču epizode ar to nebija galā. Starp komandu hokejistiem izcēlās konflikts, un tobrīd laukumā atradās gan Bļugers, gan Balinskis. Dodoties iesaistīties konflikta atrisināšanā, “Canucks” uzbrucēju sagaidīja Balinskis, abiem sākot kauties. 

Pēc spēles abi tikās pie halles izejas, draudzīgi aprunājoties. Hokejisti viens otram pajautāja, kā jūtoties pēc spēles, un atbildes pārsvarā bija pozitīvas. Pēc spēles komentārā Teodors Bļugers atklāja, ka pašā konflikta sākumā viņš nav zinājis to, ka pretī ir nevis kāds ierindas “Panthers” hokejists, bet gan viņa tautietis Uvis Balinskis. Visā spēlē Bļugers guva sezonas otros vārtus, palīdzēdams “Canucks” uzvarēt ar 3:2. Kopumā latviešu uzbrucējam 12:38 minūtes laukumā, kamēr Balinskim tikai 3:53 minūtes. 

Šī gan nav pirmā reize, kad divi Latvijas hokejisti savā starpā sakaujas. Līdz šim zināmākais precedents notika 2006./2007. gada sezonā Ontārio hokeja līgā Kanādā, kad viens pret otru kautiņā iesaistījās  Kaspars Daugaviņš un Artūrs Kulda. Pirmais tobrīd pārstāvēja Toronto “St.Michael’s Majors” komandu, bet otrs Pīterboro “Petes”. Par konkrēto gadījumu daudz rakstīts, abiem par to arī izsakoties. Toreiz tā bijusi Kaspara Daugaviņa ideja, kurš savas karjeras pirmajos gados bija ne tas patīkamākais komandas biedrs arī Latvijas izlasē. Uz šīs idejas realizāciju Daugaviņš mēģinājis samērā ilgi pārliecināt Kuldu. “Bija negaidīti un biju pārsteigts, kad viņš uzrunāja,” 2016. gadā žurnālam “Sporta Avīze” situāciju atceras Artūrs Kulda.

“Runājām iesildīšanās laikā, runājām mača laikā. No sākuma likās, ka muļķības, bet pirms iemetiena pienāca un teica – aiziet.” Daugaviņš atceras, ka tobrīd viņa pārstāvētā komanda bija guvusi piektos vārtus un atradās pārliecinošā vadībā. “Ziemeļamerikā patīk – ja komanda zaudē, tad vismaz izkaujies. Piedāvāju viņam – “prikola” pēc. Domāju, ka izkausimies pa jokam. Beigās viņš man tādu naglu ietrieca galvā, ka pierei norāva ādu, un notrieca mani uz ledus.” Tikmēr viens Daugaviņa sitiens trāpījis Kuldam pa degunu. 

Bieži vien hokejisti savstarpēji ko nesadala treniņos. Vismaz vienu reizi tā notika arī Latvijas izlases treniņā, kad Boba Hārtlija vadībā 2017. gada februārī sakāvās aizsargs Ralfs Freibergs un uzbrucējs Juris Upītis. Abi dūres izvicināja jau pašā treniņa sākumā, kas tobrīd nedaudz pārsteidzis galveno treneri. Viņš gan vēlāk smējās, ka Latvijas Hokeja federācija Hārtlijam latviešus raksturojusi kā draudzīgu tautu. “Visi jautājumi pie Upīša kunga, nav ne jausmas, viņš sevi vēlējās pierādīt un izvēlējās izplūkties,” toreiz teica Freibergs. “Nedomāju, ka tas ir kas slikts. Normāls treniņu process. Esam draugi, un viss ir kārtībā,” lakonisks toreiz bija uzbrucējs. Kamēr Freibergs spēlē Čehijas augstākajā līgā, Upītis pēdējos gados spēlē Francijas zemākajās līgās, šo sākot Luksemburgas klubā “Tornado”, kas spēlē Francijas trešajā līgā. 

Cits kautiņš starp latviešiem notika Rīgas “Dinamo” iekšienē, kad klubs piedalījās Kontinentālajā hokeja līgā. 2016. gada septembrī rīta treniņā pirms mača pret Minskas “Dinamo” kārtīgi saplūcās divi uzbrucēji – Kaspars Saulietis un Edgars Kulda. Rezultātā pirmais tika pie kārtīgi ziluma acij, bet otrs – lauztas rokas. Šobrīd vairs nepastāv Rīgas “Dinamo”, Saulietis hokeja spēlēšanu izbauda Portugālē, bet Kulda vēl ir aktīvs hokejists, otro sezonu spēlējot Čehijas pēc spēka otrajā līgā. Šo sezonu viņš sācis Jihlavas “Dukla”, kuras rindās 11 spēlēs ticis pie diviem gūtajiem vārtiem un trīs rezultatīvajām piespēlēm. 

Visdrīzāk šie trīs piemēri no pēdējo 17 gadu vēstures nav vienīgie, kad spēles vai treniņa laikā sakāvušies Latvijas hokejisti. Šos vienkārši var saukt par vieniem no spilgtākajiem, kuri ieguvuši arī publisku rezonansi sabiedrībā. Īpaši to var attiecināt uz Kaspara Daugaviņa un Artūra Kuldas gadījumu.