Latvijas Olimpiskās komitejas biedri Ģenerālajā asamblejā izvēlas jauno vadību 04.06.2024
Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) Ģenerālajā asamblejā otrdien, 6. jūnijā, par organizācijas prezidentu tika ievēlēts Raimonds Lazdiņš.
Jaunais LOK prezidents Lazdiņš vēlas salāpīt plaisu, kas izveidojusies sportā
Jaunievēlētais Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) prezidents Raimonds Lazdiņš vēlas vienot sporta sabiedrību.
"Tā kā sporta pasaule man nav sveša, es redzu, ka plaisa ir bijusi pārāk liela, un mans uzdevums ir to salāpīt," pēc ievēlēšanas žurnālistiem teica Lazdiņš.
Latvijas Handbola federācijas (LHF) viceprezidents un politiskās partijas "Platforma 21" vadītājs Lazdiņš, kuru izvirzīja 16 sporta veidu federācijas, LOK Ģenerālajā asamblejā notikušajā balsošanā otrdien saņēma 61 no 107 balsīm, Starptautiskās Ledus hokeja federācijas (IIHF) padomes loceklim Viesturam Koziolam bija 23 balsis, Latvijas Airēšanas federācijas (LAF) prezidentam, Saeimas deputātam Jānim Reiram (JV) - 12, bet Latvijas Vieglatlētikas savienības (LVS) prezidentam Arnim Lagzdiņam - 10 balsis.
"Kopīgo interešu ir gana daudz, lai mēs tās virzītu tālāk uz priekšu, un pirmkārt tās ir rūpes par treneriem un sportistiem," teica Lazdiņš.
Viņš noraidīja aizdomas, ka pirms LOK Ģenerālās asamblejas būtu notikušas kādas sarunas par personām, kuras vajadzētu ievēlēt par LOK individuālajiem locekļiem. No 107 balsīm prezidenta vēlēšanās 29 bija tieši LOK individuālajiem locekļiem. "Neesmu piedalījies sarunās, kur kāds kādam ir sarunājis balsis. Ir bijusi viena skaidra runa, ka mums vērtējot, kā LOK pārvaldību uzlabot, ir skaidri jāsaprot, ko mēs gribam, kā veidojam savu sastāvu un kā mēs labojam statūtus," stāstīja Lazdiņš.
Lazdiņa vārds savulaik figurēja tā dēvētajā Rīgas lidostas telefonsarunu noklausīšanās lietā, bet pirms tam viņš kā premjera Aigara Kalvīša padomnieks bijis saistīts ar skandalozo valsts drošības likumu grozījumu izstrādi, kas tika atcelti pēc Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas iejaukšanās un referenduma sarīkošanas.
Lazdiņš sarunā ar žurnālistiem noraidīja pieņēmumu, ka tas varētu būt šķērslis sarunās ar valsti finansējuma piesaistei sportam. "Mana pagātne ir mana pagātne, man no tās nav ko kaunēties, es redzu un zinu, ko es darīšu un kādā veidā to darīšu. Nevaru iedomāties situāciju, ka ar leģitīmi ievēlētu LOK prezidentu tagad nenotiks sarunas," secināja Lazdiņš.
Tuvākā pusgada laikā LOK uzdevums esot izstrādāt priekšlikumus izmaiņām statūtos, teica Lazdiņš, kurš iecerējis, ka LOK pārvaldes struktūrā jānodala valdes un padomes funkcijas, tādā veidā ļaujot padomes locekļiem nebūt valsts amatpersonām. Padomē "mēs spētu pieaicināt pašvaldības cilvēkus, biznesa cilvēkus un sporta federāciju vadītājus, tādējādi atkal padarot šo organizāciju spēcīgu," klāstīja Lazdiņš.
Kā vienu no saviem galvenajiem punktiem programmā Lazdiņš izcēla Sporta fonda likuma projektu, kas paredz, ka minimālais atbalsts visām sporta federācijām ir 20 000 eiro. Jaunievēlētais LOK prezidents izteicās, ka pagaidām nav skaidrības, vai Krievijas sportisti, tajā skaitā hokeja izlase, varētu tikt pielaista 2026. gada ziemas olimpiskajām spēlēm.
Lazdiņš darbojas politiskās partijas "Platforma 21" vadībā, bet pēc ievēlēšanas LOK prezidenta amatā ir solījis pamest LHF viceprezidenta amatu un neturpināt darbu politiskajā partijā. "Platforma 21" ir pārpalikumi no Alda Gobzema savulaik veidotās partijas "Likums un kārtība", kas vēlāk pārtapa par "Katram un katrai". Šī partija nespēja iekļūt 14.Saeimā, taču ieguva pietiekami lielu vēlētāju atbalstu, lai saņemtu valsts finansējumu, kas šim politiskajam spēkam ir nepilni 190 000 eiro gadā.
Lazdiņš no 2023. gada bija LHF viceprezidents, kā arī LOK Izpildkomitejas loceklis. Pirms darba sporta nozarē viņš no 2017.gada novembra līdz 2023.gada decembrim strādāja AS "Gaso" par Gāzapgādes drošības departamenta vadītāju, bet pirms tam bija AS "Latvijas gāze" Ekspluatācijas un tehniskā departamenta Analītikas un risku novēršanas daļas vadītājs.
Lazdiņa vārds savulaik figurēja tā dēvētajā Rīgas lidostas telefonsarunu noklausīšanās lietā. Publiski par sarunu noklausīšanos kļuva zināms 2013.gadā, kad lidostas valde pieņēma lēmumu par lidostas Drošības departamenta vadītāja, kādreizējā premjera Aigara Kalvīša drošības jautājumu padomnieka Lazdiņa un divu viņa padoto atstādināšanu, jo Valsts drošības dienests (VDD) saistībā ar atklātajiem faktiem bija sācis kriminālprocesu. Toreiz trim lidostas darbiniekiem tika pārmests, ka viņi ar tehniskiem līdzekļiem gadiem ilgi esot izspiegojuši gan visus lidostas valdes locekļus, gan darbiniekus, tostarp visu departamentu vadītājus, gan uzņēmējus un pat tiesībsargājošo iestāžu darbiniekus, kuri strādā lidostā.
2015.gada vasarā VDD lūdza Rīgas rajona prokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret 11 toreizējām lidostas amatpersonām un darbiniekiem saistībā ar nesankcionētu telefonsarunu noklausīšanos lidostā. Prokuratūra kriminālprocesu pret bijušo lidostas Drošības departamenta vadītāju Lazdiņu izbeidza.
Jau ziņots, ka no sākotnējiem pieciem kandidātiem uz LOK prezidenta amatu savu kandidatūru atsauca Ansis Dāle.
Lazdiņš LOK prezidenta amatā nomainīja Jāni Buku, kurš nekandidēja uz pārvēlēšanu. Buks par LOK prezidentu tika ievēlēts pēc Žorža Tikmera atkāpšanās un kā galveno uzdevumu bija izvirzījis LOK un Latvijas Sporta federāciju padomes (LSFP) apvienošanos, taču martā LOK Ģenerālajā asamblejā tika nobalsots pret izmaiņām statūtos un reorganizāciju.
Kā ziņots, Ģenerālajā asamblejā šodien Rīgā tiek vēlētas LOK amatpersonas - prezidents, ģenerālsekretārs, Izpildkomitejas locekļi, individuālie biedri un Revīzijas komisija.
