Visa māja pie***sta, viss salauzts, kokos sakārtas granātas: kamēr Krievijā "prihvatizē" Usika uzvaru, ukraiņi atgādina, par ko okupanti bija pārvērtuši Usika ģimenes māju

Pēc Krievijas invāzijas Ukrainā 2022. gada 24. februārī nepagāja ilgs laiks, līdz okupantu karavīri nokļuva līdz Vorzeļas ciemam Kijivas apgabalā, kur atrodas Usika ģimenes māja — krievi tur nonāca jau 27. februārī. "Krievu pasaule! Iebrauca arī pie manis! Maitasgabali! Vienkārši visu sabojāja, pied**sa, kā parasti," novērtējot okupantu atstāto postažu, bija sašutusi Usika sieva Jekaterina. Vietējie mediji vēstīja, ka krievu salašņas bija mājā salauzuši visu, ko varēja, nozaguši visu, ko spēja aiznest, nolauzuši visus kokus Usika teritorijā, izdemolēja bērnu rotaļlaukumu, bet uz žoga samālēja savas agresijas simbolus "V" un "Z", acīmredzot, šādi atriebjoties par Usika nostāju pret Krievijas agresiju. Vēl vairāk — sapieri atrada tur pie kokiem piestiprinātas granātas.

Okupantu pamatīgi izpostītā Vorzeļa tika atbrīvota 1. aprīlī, kad krieviem tā arī neizdevās ieņemt Ukrainas galvaspilsētu Kijivu un pēc prettriecieniem nācās atkāpties. Vēlāk savās mājās varēja atgriezties arī Usika ģimene.

Tas gan netraucē daudziem Krievijā uzskatīt, ka Krimas, kuru 2014. gadā Krievija anektēja,  pilsētā Simferopolē dzimušais Usiks joprojām ir "savējais", kura uzvaras var uzdot par Krievijas uzvarām.

Daži pat nekautrējas apgalvot, ka Usiku Kijivā sagaidīs visa Krievija, acīmredzot, cerot līdz tam laikam iekarot Ukrainas galvaspilsētu un, kā ierasts ar ieņemtajām pilsētām, to pārvēršot gruvešu kaudzē.

Jāpiebilst, ka Usika attieksme pret Krieviju, tās agresiju, dzimtās Krimas aneksiju laika gaitā bija piedzīvojusi pārvērtības, izraisot neviennozīmīgu reakciju. Ukraiņu izdevums "Tribuna.com" norādīja, ka 2022. gada pavasarī Krimas varas iestādes Usikam atņēma Simferopoles goda pilsoņa nosaukumu, kuru viņš saņēma 2012. gadā, kā arī citus goda nosaukumus. Tieši Krimā Usiks spēra pirmos soļus boksera karjerā. Arī pēc Krimas aneksijas viņš turpināja tur atgriezties, gan apgalvojot, ka Krima pieder Ukrainai. "Es nebaidos braukt mājup, jo es braucu uz mājām. Es jau teicu, un savu uzskatu neesmu mainījis, ka es esmu ukrainis. Krimta ir Ukraina, Man tas ir tā, Punkts," viņš sacīja 2014. gada aprīļa beigās preses konferencē Kijivā pēc cīņas ar Benu Nsafoa. Krievija Krimu oficiāli anektēja 18. martā, bet sagrāba jau februāra beigās.

Vēl dažus gadus Usika ģimene dzīvoja anektētajā Simferopolē, kaut gan bokseris demonstratīvi pa pilsētu staigāja Ukrainas izlases tērpā un brauca ar automašīnu, pie kuras priekšējā stikla piestiprināts Ukrainas karogs. Uz Kijivu viņš pārcēlās 2016. gadā, taču tad viņš sāka savādāk izteikties par Krimas piederību. Piemēram, preses konferencē sakarā ar cīņu pret poļu bokseri Kšištofu Glovacki, Usiks uz jautājumu, vai Krima ir Ukraina, atbildēja, ka "Krima ir manas mājas. Es to ļoti mīlu, es tur piedzimu, tur dzimuši mani bērni. Krima — tā ir Krima.", bet 2018. gadā jau norādīja, ka "Krima pieder Dievam".

Viņa sieva, kura sen daudz kategoriskāk nosodījusi okupantus, vēlāk norādīja, ka Oleksandrs pēdējo gadu laikā nevarēja skaidri atbildēt par Krimas piederību, jo bija jārēķinās ar represijām. "Es dzīvoju Krimā zem Krievijas varas līdz 2017. gadam. Es pastāvīgi braucu ar Ukrainas karogu uz automašīnas, un man to apsolīja uzspridzināt. Pie manis pienāca paziņa un teica: "Katja, man teica, ka ja tu nenoņemsi Ukrainas karogu, mašīnu uzspridzinās." Protams, neviens neko neizdarīja," viņa sacīja 2022. gada aprīlī. "Kad uzpirkti žurnālisti Sašam pastāvīgi jautāja "Kam pieder Krima?", paralēli izskanēja draudi mūsu ģimenei. Visi zināja, kur es dzīvoju, un viņi bija spējīgi uz visu. Saņa vienkārši nevarēja paust savu nostāju. Nonāca līdz tam, ka draudēja atnākt pie mums uz mājām, atrast kaut ko Krievijā aizliegtu un mani ievietot izmeklēšanas izolatorā, bet bērnus aizsūtīt uz bērnunamu. Jūs taču saprotat, ja viņi gribētu kaut ko atrast, tad atrastu! Lūk, te jums ir atbilde, kādēļ Saša neko nevarēja teikt," Jekaterina sacīja "Tribuna.com".

Jauns.lv jau ziņoja, ka Usiks svētdien Saūda Arābijas galvaspilsētā Rijādā uzvarēja Fjūriju, kļūstot par absolūto smagsvara čempionu boksā un sagādājot Fjūrijam pirmo zaudējumu karjerā.

Pēc cīņas Fjūrijs kaut gan apskāvās ar Usiku un apmainījās ar komplimentiem, pēc rezultāta pasludināšanas atteicās atzīt savu sakāvi un savu zaudējumu norakstīja uz to, ka tiesneši simpatizēja Ukrainai, kas karo pret Krievijas agresiju. Viņš solīja revanša mačā oktobrī uzvarēt. Usiks paziņoja, ka ir gatavs cīņai.

"Es uzskatu, ka uzvarēju šo cīņu. Es uzskatu, ka viņš uzvarēja dažus raundus, bet es uzvarēju lielāko tiesu. Tas bija viens no stulbākajiem lēmumiem boksā. Es atgriezīšos. Labais mazais cilvēciņš guva lēmumu sev par labu," ierasti augstprātīgā tonī pēc cīņas noteica Fjūrijs.

Fjūrijs, kurš 36 cīņās ir svinējis 34 uzvaras un reizi cīnījies neizšķirti un tagad zaudējis pirmo reizi, bet Usiks, kura kontā ir 22 uzvaras tikpat cīņās, ir pasaules čempions Pasaules Boksa asociācijas (WBA), Starptautiskās Boksa federācijas (IBF), Pasaules Boksa organizācijas (WBO), kā arī mazāk prestižās Starptautiskās Boksa organizācijas (IBO) versijās un tagad atņēma Fjūrijam Pasaules Boksa padomes (WBC) versijas čempiona jostu.

Līdz šim šī cīņa atlikta jau trīs reizes. Vispirms Fjūrija un Usika cīņa bija paredzēta pagājušā gada 29. aprīlī, turklāt Fjūrijs izvirzīja Usikam neizdevīgus finansiālus nosacījumus, pieprasot parakstīt līgumu nekavējoties, vai piedāvājums tiks atsaukts. Pēc Usika piekrišanas Fjūrija komanda sāka izvirzīt citus nosacījumus, un par cīņu tā arī neizdevās vienoties. Pēc tam bija paredzēts, ka Fjūrijs un Usiks tiksies 23.decembrī — turklāt Fjūrijs tiešā tekstā draudēja iesūdzēt Usiku tiesā, ja cīņa nenotiks tajā datumā, taču cīņa tika atlikta pēc Fjūrija nepārliecinošā snieguma iepriekšējā mēnesī Saūda Arābijā uzvarā pār jauktās cīņas mākslas (MMA) pārstāvi, kamerūniešu izcelsmes francūzi Fransisu Nganū, kuram tā bija debija profesionālajā boksā. Fjūrijs uzvarēja vien, tiesnešu domām par uzvarētāju daloties. 

Cīņa tika pārcelta uz 17.februāri, taču īsi pirms tam Fjūrijs paziņoja, ka treniņā guvis sejas savainojumu, kam nepieciešama “steidzama medicīniska uzmanība” un “daudz šuvju”. Tas saniknoja gan boksa fanus, gan Usika komandu. Usika promouters Alekss Krasjuks novēlēja Fjūrijam ātru izveseļošanos, taču, ņemot vērā viņa ieilgušo izvairīšanos no cīņas, daudzu boksa līdzjutēju skatījumā, baidoties ciest pirmo zaudējumu profesionālajā karjerā, ar zināmu ironiju piebilda: "Dievs tev parādīja zīmi. Padomā par aiziešanu pensijā, brāli." Usika menedžeris Egis Klims bija mazāk diplomātisks: "Taisons Fjūrijs ir sūda gļēvulis, kurš izdarīs visu, lai nebūtu jātiekas ar Usiku, un viņš lūdza savu *** iesist sev pa uzaci ar pannu. Varat mani citēt vārds vārdā."

Boksa fanus īpaši nesajūsmināja Fjūrija pastāvīgā lielīšanās un stāstīšana, kāds nīkulis ir Usiks un ko viņš ar ukraini izdarīs ringā, katrreiz no faktiskās cīņas izvairoties.

Pēdējā cīņa par absolūtā pasaules čempiona titulu smagajā svarā notika 1999.gadā, kad brits Lenokss Luiss pārspēja amerikāni Evanderu Holifīldu, iegūstot titulus trīs galvenajās boksa versijās - WBC, WBA un IBF jostas. Luisam nākamajā gadā no WBA titula bija jāatsakās, jo viņš izvēlējās cīnīties ar citu pretinieku, cīnoties par titulu WBC, IBF un IBO versijās.