Sporta finanšu pārdale varētu pāriet Izglītības un zinātnes ministrijas rokās
No nākamā gada Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) iecerējusi mainīt sporta pārvaldības modeli, ieviešot ministrijas "aģentūru", kas piešķirtu finansējumu sporta federācijām, kā arī Latvijas Sporta federāciju padomei (LSFP) un Latvijas Olimpiskajai komitejai (LOK), otrdien parlamentā atklāja izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV).
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisijas sēdē IZM pārstāvji iepazīstināja deputātus ar redzējumu par prioritāriem budžeta pasākumiem nākamgad.
Ministrija solīja, ka izmaiņas sporta pārvaldības modelī samazinās administratīvās izmaksas sporta nozares pārvaldībā, ietaupīto finansējumu novirzot sportistiem. Pēc IZM aplēsēm, mainot pārvaldības struktūru, tiktu ietaupīti 300 līdz 350 tūkstoši eiro.
Neapmierinātību ar IZM ieceri komisijas sēdē izteica LOK prezidents Jānis Buks, pārmetot ministrijai, ka tā nav diskutējusi ar nozari par gaidāmajām izmaiņām sporta pārvaldības modelī, bet lūgums paust viedokli par IZM piedāvājumu esot saņemts vien vakar. Viņš arī apgalvoja, ka "neredz pamatojumu jauna starpposma izveidei", jo LOK labprāt uzņemtos "apkalpot visu šo sporta apakšprogrammu", un izmaksas veidotu ap 600 000 eiro.
Čakša gan pārmetumus noraidīja, apgalvojot, ka par iespējamām izmaiņām pārvaldības modelī esot diskutēts jau pāris gadus, un ir bijušas dažādas versijas. Turklāt izmaiņas neradīšot papildu izmaksas, jo ar "IZM "aģentūru"" esot domāta pati ministrija. "Mēs virzāmies uz to, lai padarītu sistēmu caurspīdīgu. Tas ir viens no iemesliem, kādēļ [līdz šim bijušas] grūtības ar finansējuma pieprasījumu," sacīja ministre.
IZM Sporta departamenta vadītājs Vladimirs Šteinbergs informēja, ka šobrīd panākta principiāla vienošanās par to, ka finansējuma izmaksāšanu pārņem valsts, vienlaikus vēl tiekot vērtēts, vai to darīs "aģentūra" vai pati ministrija. Lēmums tiks pieņemts pēc aprēķinu veikšanas par iespējamiem izdevumiem, kas, atbilstoši Šteinberga prognozēm, varētu būt oktobra beigās, kad jautājums tiks virzīts skatīšanai Ministru kabinetā.
Deputāti interesējās, cik aizvadītā gada laikā kopumā sporta nozarei piešķirts finansējums no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Čakša sacīja, ka līdz šim iegūti 1,7 miljoni, vienlaikus ministrija tuvākajā laikā prasīs vēl ap trīs līdz četriem miljoniem.
"Mums jādomā, iespējams, nodokļu politikas kontekstā, kur varētu nākt papildus finansējums tieši sportam, jo jāatzīst - pagājušā gada pieaugums 5,6 miljonu eiro apmērā sporta nozarei diemžēl nenosedz pilnu daļu, kas būtu nepieciešams sportam, lai mazinātu nepārtraukto prasījumu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem," pauda ministre. Viņa apliecināja, ka šobrīd notiek iekšējas sarunas par iespējamiem mehānismiem, kas papildus nodrošinātu finansējuma pieaugumu sporta nozarē.
IZM pieļauj, ka finansējums no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem varētu tikt lūgts arī izmaksām, kas saistītas ar Parīzes Olimpiskajām un Paralimpiskajām spēlēm nākamgad. Šobrīd IZM nākamā gada budžetā izmaksu segšanai paredzējusi 780 000 eiro.
Savukārt Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) sēdē aktualizēja jautājumu par iespējamu izdienas pensiju vai sociālā atbalsta programmas atjaunošanu sporta pedagogiem. Pamatojot nepieciešamību, LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga vērsa deputātu uzmanību uz tendenci pieaugt saslimšanai ar arodslimībām, ņemot vērā "intensīvo slodzi organismam".
Tāpat LIZDA lūdza deputātus uzdot valdībai pārskatīt profesionālās ievirzes sportā finansējumu, jo šobrīd tas ir 93%.
"Mēs visi lepojamies ar sasniegumiem, bet nevaram iedomāties, ka mūsu sporta treneri, sporta organizācijas un sportisti savu darbu darītu 93% apmērā," pauda Vanaga.
IZM nākamā gada budžetā ieplānojusi 51 130 204 eiro valsts budžeta programmas "Sports" apakšprogrammu īstenošanai. Lielāko finansējumu plānots novirzīt profesionālās ievirzes sporta izglītības programmu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām - 28 504 416 eiro. Savukārt dotācijām sporta organizāciju, programmu un pasākumu atbalstam iecerēts novirzīt 17 917 415 eiro.
Nākamgad finansējums 2 miljonu eiro apmērā funkciju nodrošināšanai tiks sadalīts 15 federācijām iepriekšējo 20 federāciju vietā. Savukārt pamatdarbības finansējumam saskaņā ar kritērijiem plānots novirzīt 3 miljonus eiro, kamēr šogad tam tika atvēlēti 1 922 000 eiro.
