Latvijai bronza, superlielvalsts "pie ratiem"; kā mūsējo panākumu uztvēra kaimiņos?

Ja neskaita Krievijas amatpersonas, funkcionārus un propagandistus, kuriem darba pienākumi liek ķengāties un augstprātīgi visam uzspļaut, sporta prese ir kopumā labvēlīga.

“Latvija šokēja Ameriku un paņēma PČ bronzu! Bijušais Krievijas izlases treneris pārrakstīja visas valsts vēsturi,” raksta “Sport-Ekspress” ar plašu spēles aprakstu un vārtu guvumu video. “Gaidīt, ka pēc negaidītā zaudējuma pusfinālā vāciešiem ASV izlase spēlē par 3. vietu būs pārāk motivēta, bija pārāk naivi. Taču nenācās šaubīties par Latvijas, kura līdz šim vakaram nekad nebija jutusi bronzas garšu, milzīgo vēlmi. Vēl jo vairāk tādēļ, ka turnīra priekšpēdējā spēlē Somijas pilsētas Tamperes “Nokia Arena” gandrīz pilnībā tika iekrāsota Harija Vītoliņa komandas līdzjutēju karmīnsarkanajā krāsā.”

“Šo vakaru Latvijas pārstāvji noteikti atcerēsies visu mūžu. Vai varat atminēties izlasi, kura tā priecātos par PČ bronzu? Ņemot vērā vispārējās laimes mērogu, iespējams, nāksies pirmdienu pasludināt par brīvdienu [Saeima naktī tiešām pasludināja 29. maiju par svētku dienu — red.]. Lieliski, ka par baltiešu brīnuma radītāju kļuva Harijs Vītoliņš, kurš KHL klubos un Krievijas izlasē ilgu laiku atradās daudz harizmātiskā Oļega Znaroka ēnā. Šodien viņš visiem parādīja, ka spēj kaut ko uzvarēt arī bez sava ūsainā drauga. Jā, viņa komanda saņēma tikai bronzas medaļas. Taču viņu acīs tās līdzinās zeltam. Un dzimtenē Vītoliņa puišus noteikti sagaidīs kā nacionālos varoņus. Vai tad tas nav pats galvenais?” spēles apskatu noslēdz “Sport-Ekspress”.

Citos izdevumos Latvijas sensacionālais rezultāts tika atspoguļos ievērojami skopāk, aprobežojoties vien ar rezultātu un ziņu par izsludināto svētku dienu.

Jāpiebilst, ka 55 gadus vecais Harijs Vītoliņš 1988. gadā Rīgas “Dinamo” rindās kopā ar Znaroku izcīnīja vēsturiskās sudraba medaļas PSRS čempionātā, pusfinālā aizsūtot atvaļinājumā ilgus gadus otro spēcīgāko PSRS komandu Maskavas “Dinamo” un sīkstā cīņā finālsērijā piekāpjoties tikai CSKA, kas vienmēr savāca vislabākos PSRS spēlētājus. Savukārt trenera amatā viņš kopā ar Znaroku trenēja KHL klubus HK MVD Balašihā un Maskavas “Dinamo”, divreiz iegūstot Gagarina kausu. 2014. gadā Vītoliņš kā Znaroka asistents palīdzēja Krievijas izlasei kļūt par pasaules čempioni, bet 2018. gadā par olimpisko čempioni, kopumā piecās sezonās nopelnot arī sudraba medaļu (2015. g. PČ) un divas bronzas medaļas (2016. un 2017. g. PČ).

Jau ziņots, ka Krievijas sporta funkcionāri neskopojās ar augstprātīgu vīpsnāšanu par čempionātu. Septiņkārtējais pasaules čempions, divkārtējais olimpiskais čempions, trīskārtējais Stenlija kausa ieguvējs un tagadējais Krievijas Valsts domes deputāts Vjačeslavs Fetisovs vispār nosodīja pasaules čempionāta translāciju. “Man nav pasaules čempionāta hokejā. Es uzskatu, ka tas ir noziegums — to parādīt mūsu valstī, vēl jo vairāk apspriest tā rezultātus. Tēma man ir slēgta. Tas ir noziegums —apspriest pasaules čempionātu. Kad pats sevi necieni, neviens necienīs,” viņš paziņoja intervijā “Sport-Ekspress”.

Viņam piebalsoja aizsargs Aleksejs Kasatonovs, kurš vada Krievijas prezidenta Vladimira Putina iecienīto Nakts hokeja līgu. “Es uzskatu, ka rādīt šo turnīru televīzijā ir nepareizi. Kam mums tur just līdzi? Valstīm, kuras pret mums karo? Man to nesaprast,” viņš sacīja intervijā “Sport24”. “Profesionāļi atradīs veidu, kā noskatīties. Skauti, aģenti, treneri — viņi jebkurā gadījumā saņems informāciju. Šim nolūkam nav obligāti turnīrs jārāda televizorā.” Kasatonovs nepalaida garām iespēju arī uzspļaut turnīra līmenim. “Un vispār, ko tur var iemācīties? Ko, tur kāds parāda fantastisku līmeni? Norvēģija uzvar Kanādu, kad tā ir bijis? Viduvēji spēlētāji, viduvējas komandas. Esmu pārliecināts, ka skatīties tur nav, ko.”

Savukārt komentāri bija diametrāli pretēji. Netrūka visnotaļ jauku, piemēram, “Ar kādu vai bez kāda — vienalga. Trešā vieta ir pagodinoši. Apsveikumi Latvijai.”, “Ja bronzu paņemtu štati, tad par viņu panākumu priecātos maksimums radi un draugi, bet šeit laimīga vesela valsts. Ar ko viņus arī apsveicu.”, “2006. gadā biju Rīgā un man šī pilsēta ļoti iepatikās. Apsveicu Latviju ar vēsturisko (sportiskā ziņā) notikumu.”, “Malači Latvijas spēlētāji. Viņiem šajā turnīrā bija laba komanda un viņi parādīja interesantu hokeju. Tādēļ viņi nopelnīja šo triumfu. Ļoti priecājos par komandu un vēlu viņiem sekmes turpmākajos turnīros.”

Netrūka arī riebīgu, nenovīdības un žults pilnu komentāru. “PČ jau sen pazaudējis vērtību. Galīgi — pēc Krievijas izlases atstādināšanas.”, “Latvijai nav, par ko priecāties, nu tad ļāva viņiem papriecāties. Bronza neko nemaina, Latvijas hokeja izlase kā bija sūds, tā arī palika. Vienkārši 30 gadu laikā sagaidīja, ka Krievijas izlases nav un vadošajām izlasēm pavisam nospļauties uz turnīru.”, “Vēl daži gadiņi, un nokļūs arī pirmajā vietā, Polija otrajā, nu un Ukrainai pēc pasūtījuma izrakstīs trešo vietu.”, “Pindosi [amerikāņu nicīga iesauka krievu sabiedrībā — red.] nolaizīja saviem krančiem. Taču labusus [nicinoša baltiešu iesauka krievu sabiedrībā — red.] tas neglābs.”, “Tas ir kauns pasaules hokejam.”

Lai nu kā, paldies par labiem vārdiem, bet ķengātājiem neizdosies sabojāt svētkus!