Bola labo 40 gadus vecu pasaules rekordu; Caunei augstvērtīgākais rezultāts Latvijas čempionātā
Nīderlandes sprintere Femke Bola svētdien nacionālajā čempionātā telpās laboja 40 gadus vecu pasaules rekordu 400 metru skrējienā.
Apeldornā notikušajās meistarsacīkstēs Bola šo distanci skrēja 49,26 sekundēs, kas ir 0,33 sekundes ātrāk, nekā šo distanci 1982. gada 7. martā skrēja Čehijas sprintere Jarmila Kratohvīlova.
Jau pagājušajā nedēļā Bola pietuvojās šim rezultātam, sacensībās Francijā 400 metrus skrienot 49,96 sekundēs, kas viņai deva ceturto vietu ātrāko šīs distances skrējēju sarakstā.
Pasaules rekords vēl jāapstiprina Pasaules Vieglatlētikas savienībai.
Tikmēr Agate Caune svētdien Latvijas vieglatlētikas čempionātā telpās sasniedza jaunu valsts rekordu junioriem 3000 metru distancē un uzrādīja Valmierā notikušo meistarsacīkšu augstvērtīgāko rezultātu.
18 gadus vecā mājiniece šo distanci veica astoņās minūtēs un 59,28 sekundēs, 2006. gadā Maskavā Danielas Fetceres sasniegto rezultātu pārspējot par 15,92 sekundēm.
Disciplīnu salīdzinošajā tabulā šis rezultāts novērtēts ar 1130 punktiem, kas bija augstvērtīgākais šajā čempionātā.
Tagad Caunei pieder Latvijas junioru (U-20) rekordi visās četrās populārākajās distancēs telpās - 1000, 1500, 2000 un 3000 metros.
Nākamos trīs augstvērtīgākos rezultātus šajā čempionātā sasniedza sprintere Gunta Vaičule.
Svētdien 200 metru priekšsacīkstēs viņa finišēja 24,06 sekundēs (1077 punkti), bet finālā viņas rezultāts bija 23,58 sekundes (1122) - jauns personīgais rekords sacensībās telpās. Viņas konkurente Sindija Bukša šo distanci skrēja attiecīgi 24,70 (1019) un 24,35 sekundēs (1051).
Sestdien 400 metros Vaičule uzvarēja ar rezultātu 54,29 sekundes un tika pie 1073 punktiem.
200 metru vīriešiem finālskrējienā otro uzvaru šajā čempionātā guva Iļja Petrušenko - 21,77 sekundes.
800 metru skrējienā par Latvijas čempiona titulu pārāks bija Roberts Līdaks, kurš finišēja vienā minūtē un 53,85 sekundēs un šo titulu ieguva pirmo reizi. Tikai piecas sekundes simtdaļas atpalika vicečempions Ņikita Bogdanovs.
Sievietēm pirmo uzvaru Latvijas čempionātos tieši šajā - 800 metru distancē - guva Invida Mauriņa ar finišu divās minūtēs un 11,53 sekundēs. 3000 metros vīriešiem pirmo uzvaru Latvijas čempionātā izcīnīja Edgars Šumskis - viņa finiša laiks astoņas minūtes un 40,41 sekunde.
Augstlēkšanā pieticīgi bija triju labāko Latvijas augstlēcēju rezultāti. Visi trīs viņi veica tikai augstumu 1,98 metri un medaļas tika sadalītas šādi: zelts pērnā gada čempionam Edvartam Eglītim, sudrabs Valteram Jansonam un bronza Anatolijam Šavecam. Toties sievietēm ar jaunu personīgo rekordu uzvarēja Patrīcija Jansone, kura pārvarēja 1,82 metru augstumā novietoto latiņu.
Trīssoļlēkšanā vīriešiem otro uzvaru šajā čempionātā guva Sandis Dzenītis, turklāt ar jaunu personīgo rekordu - 15,16 metri. Ārpus konkursa startējušais Oleksandrs Malosilovs no Ukrainas aizlēca 15,38 metru tālumā. Sievietēm jau otrais Latvijas čempiones tituls šajā disciplīnā bija Patrīcijai Muravjovai, kura lēca 12,29 metru tālumā.
Latvijas meistarsacīkstēs tika noskaidroti čempioni kopumā 25 disciplīnās.
