Teniss un biatlons tiek pie sliktākā olimpisko startu novērtējuma

“Komandas starti bija ar augstvērtīgiem rezultātiem un kopumā vērtējami kā labi,” Latvijas Olimpiskās komitejas Ģenerālajā asamblejā LOK ģenerālsekretārs Kārlis Lejnieks ar pozitīvu atzīmi novērtēja mūsu sportistu startus pēdējās divās olimpiskajās spēlēs Tokijā un Pekinā.

“Augstvērtīgs rezultāts ne vienmēr nozīmē izcīnītu medaļu, tā var būt arī cīņa par tām. Ne visi sportisti pie tām spēja tikt, tomēr kopumā bija labi sasniegumi. Gatavošanās bija sarežģīta un liels izaicinājums katram iesaistītajam. Esmu pateicīgs visiem sportistiem, viņu treneriem un tehniskajam personālam par ieguldīto darbu un ziedošanos šiem startiem,” sacīja Lejnieks. Arī LOK prezidents Žoržs Tikmers savā uzrunā olimpiešu saimei sasniegtos rezultātus vērtēja kā labus.

Labākā atzīme svarcēlājiem, sliktākā tenisistēm

LOK izpildkomiteja kopā ar sporta veidu federācijām izvērtēja plānotos un sasniegtos rezultātus arī individuāli. Tokijas olimpiskajās spēlēs sliktākais vērtējums tika tenisistu startiem. No federācijas puses Aļonai Ostapenko un Anastasijai Sevastovai tika plānota un solīta kāda no medaļām, taču abas izstājās jau pirmajā kārtā.

Pie negatīva vērtējuma tika arī peldētāji, BMX riteņbraucēji un vieglatlēti, kas būtiski atpalika no iepriekš plānotajiem rezultātiem. Īpaši sāpīga bija sporta karalienes vieglatlētikas neveiksmīgie rezultāti, kur tikai divi no astoņiem sportistiem bija tuvu iecerētājam rezultātam.

Par izcilniekiem daudz diskusiju nebija un veiksminiekus priekšplānā izcēla olimpisko medaļu izcīnīšana. “Viņu ceļš un stāsts par nokļūšanu līdz zelta medaļai ir īpašs, tas saliedēja visu olimpisko komandu,” Lejnieks vēlreiz uzvēra 3x3 basketbola komandas vēsturisko panākumu. Tomēr ar vēl augstāku atzīmi LOK izpildkomiteja novērtējusi svarcelšanas federācijas darbu un pašu sportistu sasniegto, proti, Artūra Plēsnieka bronzu un Ritvara Suhareva sesto vietu.

Turpat blakus ar ļoti augstu vērtējumu ir trīs olimpiskie debitanti, ar kuriem LOK saista lielas cerības nākamajās olimpiskajās spēlēs. Tie ir modernās pieccīņas pārstāvis Pāvels Švecovs, kanoe airētājs Roberts Akmens un jātnieks Kristaps Neretnieks.

Ziemas olimpiādē jātēmē uz lielākiem panākumiem

“Pekinas stāsts bija īpaši sarežģīts un pavisam citādāks. Vēl septembrī un oktobrī, dažus mēnešus pirms pašām spēlēm, bija ļoti daudz nezināmā gan par kvalifikācijas kārtību, gan sacensību sezonu kopumā. Savu darbu, lai sportisti varētu justies droši un pārliecināti, paveicām labi. Hokeja pārstāvniecība paplašināja komandu līdz 57 sportistiem un deva sajūtu, ka esam liela komanda. Jādara viss, lai hokejs pēc četriem gadiem būtu pārstāvēts arī Milānā. Liels paldies kamaniņu sporta federācijai un visiem iesaistītājiem par izcīnīto bronzas medaļu. Arī citos sporta veidos bija vairāki augstvērtīgi rezultāti, ar kuriem paši sportisti gan īsti nebija apmierināti,” atskaitē par Latvijas olimpiskās komandas veikumu Pekinas ziemas olimpiādē sacīja Lejnieks.

No ziemas sporta veidu pārstāvjiem pie zemākā vērtējuma tika biatlona federācija un konkrēti Baiba Bendika, kurai Pekinā īsti neizdevās neviens no iecerētājiem startiem. Par kopēju situāciju Latvijas bitalona saimniecībā ir vairāk jautājumu nekā atbilžu. Lejnieks norādīja, ka arī pati Baiba ar šādu rezultātu nav apmierināta, taču jau tagad ir plāns par nākamo olimpisko ciklu un ir iespējas sagatavoties labāk.

Savukārt LOK prezidents Žoržs Tikmers atgādināja, ka vairāk nekā puse Latvjas komandas dalībnieku bija ziemas spēļu debitanti un tas ļauj cerīgi raudzīties nākotnē. LOK vērtējumā par labiem tika atzīti visu slidošanas sporta veidu sasniegtais, īpaši izceļot šorttrekistu rezultātus. Slēpotāju Patrīcijas Eidukas un Raimo Vīganta sasniegtais ļauj cerēt, ka jau nākamajā ciklā viņi var kļūt par pasaules elites sportistiem. Tāpat visas iespējas vēl labākiem rezultātiem ir gan bobslejā, gan kamaniņu sportā.

“Nākamajās ziemas olimpiskajās spēlēs Milānā un Kortīnā sportiskajā ziņā mums jālūkojas vēl augstāk. Pašreizējais sportistu atbalsta modelis ir mainījies uz četru gadu ciklu. Būs sarunas ar katru no federācijām, būs sarunas par specifiskām vajadzībām. Mēs nedrīkstam likt visus sporta veidus vienā maisā, katram ir vajadzīga sava pieeja,” Lejnieks ieskicēja drīzumā darāmo.

LOK plāno, ka nākamajās olimpiskajās spēlēs Latvijas komandu varētu pārstāvēt ap 50 sportisitiem. Tokijā mūsu komandā bija 32 atlēti, Pekinā – 57. Kopējais potenciālo olimpiešu skaits, kuri saņems arī neatsveramu Latvijas Olimpiskās vienības palīdzību, ir krietni lielāks. Vasaras sporta veidos tie pašlaik ir 132 sportisti. Ziemas sporta veidos sportistu skaits tiks apzināts tuvākajā laikā un varētu būt ap 70 līdz 75 atlētiem.

Nākamās vasaras olimpiskās spēles 2024. gadā notiks Parīzē, nākamā ziemas olimpiāde 2026. gadā Milānā un Kortīnā d’Ampeco.