Šaha superzvaigzne Magnuss Kārlsens šaubās, vai grib aizstāvēt pasaules čempiona titulu; Rīgā notikušais gan to var mainīt
Piektdien par pasaules šaha čempionu kronētais norvēģis Magnuss Kārlsens diez vai aizstāvēs savu titulu, ja vien pretī nesēdīsies Francijas šahists Alireza Firuzdža, norvēģis otrdien paziņoja Dubaijā ierakstītā apraides intervijā.
Jau ziņots, ka 31 gadu vecais šahists titula mačā ar 7,5:3,5 sagrāva krievu Janu Nepomņaščiju.
"Tiem, kuri gaida, ka spēlēšu nākamajā pasaules čempionātā, iespēja, ka viņi būs vīlušies, ir ļoti liela," teica norvēģis intervijā.
"Lielāko gada daļu man ir bijis skaidrs, ka šim pasaules čempionātam ir jābūt pēdējam. Tas man vairs nenozīmē tik daudz kā kādreiz," sacīja Kārlsens. "Es neesmu izjutis, ka pozitīvais atsver negatīvo."
Viņš piebilda, ka tikai Firuzdža viņu interesē kā iespējamais titula pretendents.
18 gadus vecais Francijas šahists ar irāņu saknēm novembrī Rīgā 108 spēlētāju konkurencē uzvarēja 11 kārtu turnīrā, kas noteica divus no astoņiem pretendentu turnīra dalībniekiem, kuriem nākamgad jānoskaidro, kurš no viņiem tiksies ar Kārlsenu.
Firuzdža arī apsteidza turnīrā otrajā vietā finišējušo amerikāni Fabio Karuanu pasaules rangā, ieņemot otro vietu aiz Kārlsena.
"Tas, kas notika Rīgā, kur Firuzdža uzvarēja un kvalificējās pretendentu turnīram, padarīja reālu iespēju, ka varu ar viņu tikties nākamajā ciklā," sacīja Kārlsens. "Tas var būt kaut kas, kas mani pienācīgi motivē. Tas man jau palīdzēja ar motivāciju pasaules čempiona mačā tagad."
"Ja pretendentu turnīrā uzvarēs kāds cits, nevis Firuzdža, maz ticams, ka es piedalīšos nākamajā pasaules čempiona titula mačā," piebilst Kārlsens.
Sestais uzvarētais pasaules šaha čempiona mačs ļautu Kārlsenam panākt Vācijas šahistu Emanuelu Laskeru, kurš bija čempions no 1894. līdz 1921.gadam. Šobrīd ar pieciem čempiona tituliem norvēģis ir panācis padomju lielmeistaru Mihailu Botviņņiku.
Botviņņikam tituls piederēja no 1948. līdz 1963.gadam, lai gan šajā laikā viņš divreiz zaudēja un pēc tam atguva titulu, tai skaitā pret rīdzinieku Mihailu Tālu, bet divus mačus viņš uzvarēja, cīņai beidzoties neizšķirti (12:12).
Pa sešām uzvarām pasaules čempionātā izcīnīja arī Krievijas šahisti Garijs Kasparovs un Anatolijs Karpovs, taču dažas no tām gūtas laikā, kad čempionu noskaidrošanas līnija pasaulē bija sazarojusies.
Kārlsens tāpat izslēdza iespēju apturēt savu šaha pulksteni.
"Turpināšu spēlēt šahu, tas man sagādā milzīgu prieku. Jau pasaules čempionāta vidū šeit, Dubaijā, sāku gaidīt pasaules ātrspēles un ātrā šaha čempionātu Ziemassvētkos," viņš teica. "Taču pasaules čempionāts nav bijis tik patīkams."
Kārlsens tāpat atklāja, ka viņš vēlas mēģināt sasniegt 2900 punktu robežu šaha reitingā, kas nosaukta Ungārijas pārstāvja Arpada Elo vārdā. Kārlsena pasaules rekords ir 2882 punkti, un viņa reitings pasaules čempionāta laikā nedaudz palielinājās.
"Man tas nekad iepriekš nebija izvirzīts par mērķi, jo jutu, ka tas ir grūti," viņš teica.
"Tagad esmu atkal nedaudz paaugstinājis reitingu līdz 2856 punktiem, un tas vismaz ir mērķis, ko izvirzīt. Tas nešķiet pilnīgi neiespējams," viņš teica. "Nav tiesību kļūdīties. Tas ir kaut kas, kam sevi motivēt."
Kārlsens ir pasaules čempions kopš 2013.gada.
