No slimnīcas Dortmundē līdz TV studijai Minhenē – atskatāmies uz visām Maira Brieža titulcīņām

Briedis līdz savai pirmajai titulcīņai par pasaules čempiona jostu profesionālajā boksā nonāca nepilnu astoņu gadu laikā. Neskaitot “Bigger’s Better” turnīrus, līdz tam bija jāizvada 21 cīņa un visās tika izcīnītas uzvaras.

Pēkšņā iespēja kļūt par pasaules čempionu

2017. gada pavasarī Briedis gatavojās cīņai pret vācieti Marko Huku, kurā bija paredzēts izcīnīt WBC pagaidu titulu. Pāris dienu pirms cīņas Pasaules boksa organizācija lēma, ka tā tomēr būs cīņa par pilnvērtīgu pasaules čempiona titulu. Tāls sapnis kļuva par tuvu īstenību. Šķiet, ka Briedis notikušo tā pa īstam aptvēra tikai kādu laiku pēc cīņas. Pirms tās bija zināms, ka Hukam tīk netīrs boksa stils un Brieža komanda tam gatavojās pienācīgi. Atmosfēra Dortmundē bija diezgan nokaitēta – arēnā bija vairāki tūkstoši latviešu un cīņas laikā pāris reižu roku izvicināšana notika arī tribīnēs.

Tikmēr ringā Briedis veica savu mājas plānu, neiekrita uz pretinieka provokācijām un ar katru raundu viņa pārsvars radīja arvien mazāk šaubu. Latvietim uzvaru atdeva visi trīs tiesneši. Mairim tas bija smags vakars. “Aiz ģērbtuves durvīm bija ne tikai saldā uzvaras garša un skaistās emocijas. Arī sāpes un spēku izsīkums. Tā vietā, lai kārtīgi nosvinētu izcīnīto titulu, jaunajam čempionam viss sanāca mazliet citādāk. Te ļāvies svinībām, te atkal Mairis reizi pa reizei sāpēs saķēra pakrūti. Nācās atgulties uz ģērbtuves grīdas. Uz brīdi palika labāk, taču – atkal un atkal.

Līdz tika pieņemts tobrīd pareizākais lēmums – doties uz slimnīcu pārbaudīt veselības stāvokli. Epizodes, kas lieku reizi pierāda, – lielais sports ir nežēlīgs un tādēļ katra uzvara tajā ir īpaši salda,” tā toreiz rakstīju par šo cīņu no Dortmundes. Aizdomas par ribu lūzumu tomēr neapstiprināja un nākamajā vakarā jauno čempionu līdzjutēji jau gaidīja Rīgas lidostā.
Pirmais čempiona tituls ir un paliek pirmais.  Manuprāt, emociju ziņā to būtu pārspējusi tikai uzvara Rīgā pār Usiku. Tas bija laiks, kad Briedim izdevās iekarot virsotni ar savu komandu un tā šķita nešķirama. Tomēr dzīvē izrādījās citādāk – vēlāk šķiršanās ar promouteri Alu Siestu un treneri Sandi Kleinu notika boksa videi raksturīgā stilā ar gana daudz abpusēju samazgu izgāšanu publiskā vidē.

Ar pārsistu uzaci, tomēr nosargātu jostu

Tā paša 2017. gada rudenī tika dots starts pirmajai Supersērijas sezonai un sanāca tā, ka savu pretinieku WBC titula aizstāvēšanas cīņā (vienlaicīgi Supersērijas ceturtdaļfinālā) Briedis varēja izvēlēties pats. No tobrīd divām iespējām – krieva Dmitrija Kudrjašova un no smagsvariem pārnākušā kubiešu izcelsmes amerikāņa Maika Peresa – izvēle krita uz otro. Peresa treneri skaļi pauda, ka Briedis pieļāvis lielu kļūdu, pirmo reizi karjerā izvēloties cīnīties pret kreili. Tikmēr Mairim un trenerim Sandrim Kleinam bija savs plāns un pārliecība par Brieža ātruma un izturības īpašībām.

Tovakar līdzjutēju piebāztajā “Arēnā Rīga” Briedim viss varēja beigties bēdīgi. Jau trešajā raundā tika pārsista uzacs un tas noteikti ietekmēja turpmāko cīņu. Vēlāk Briedis atzina, ka cīņa nav sniegusi lielu gandarījumu un ringā daudz kas nav izdevies.

Tagad, atskatoties atpakaļ, ar apbrīnu jāvērtē Brieža spēja pielāgoties nelāgajai situācijai, tikt prom no Peresa uzbrukumiem un beigās ar savu aktīvo darbību vēl piežmiegt kubieti tiktāl, ka tiesneši piešķīra vienbalsīgu uzvaru.  “Mani mīļie draugi, cilvēki! Bez jums nebūtu uzvaras. Redzējāt, cik smagi gāja, nesanāca pret kreili. Sākumā nevarēju saņemties, bet mēs to izdarījām!” Briedis staroja ringā un kopā ar viņu gavilēja visa Latvija. Vienā vakarā policija Rīgā izrakstīja 30 pārkāpumus par nelegālas translācijas pārraidi publiskās pulcēšanās vietās. Valstī bija sācies Brieža kults.

Episkākā cīņa atnes vienīgo zaudējumu

Supersērijas pusfinālā pret Londonas olimpisko čempionu ukraini Oleksandu Usika pirmo reizi Briedis nebija favorīts, taču viņa komanda jau bija iedvesusi visiem pārliecību, ka Mairis var uzvarēt jebkuru pretinieku. Tovakar uz kārts bija uzreiz divi pasaules čempiona tituli WBC un WBO versijās. Janvārī paredzētājai cīņai Briedis gatavojās Spānijā, kas tobrīd viņa komandai bijis dārgs prieks.

Par to skaļi nerunāja, taču sagatavošanās posmā Mairim bija divi savainojumi, bet vēl vienu rokas traumu viņš guva cīņas piektajā raundā. Tātad cīņas otro pusi bija jāboksē teju ar vienu roku. Līdz tam abi bokseri demonstrēja azartisku uzbrukuma boksu, taču savainotā roka cīņas otrajā pusē Briedim lika vairāk darboties no aizsardzības Pēc 12. raunda gonga savai uzvarai ticēja abi.

Roka tomēr tika pacelta Usikam – viens tiesnesis deva neizšķirtu rezultātu, divi 115:113 ukraiņa labā. Viņš tovakar bija mazliet, mazliet pārāks un vēl tagad to uzvaru vērtē kā savu smagāko boksera karjerā. Briedis pēc cīņas atzina, ka bijis pārāk mierīgs un cerēja, ka varēs pieprasīt revanšu. Tāda iespēja neradās un tagad droši vien iespējama tikai smagsvaru kategorijā, taču ir maz ticams, ka tādai cīņai iespējams atrast nepieciešamo finansiālo segumu.

Skandāls un atņemts tituls

Nākamā iespēja cīnīties par pasaules čempiona jostu radās 2019. gada jūnijā, kad Supersērijas otrās sezonas pusfinālā Rīgā ar savu WBO čempiona jostu ieradās polis Kšištofs Glovackis. Spēcīgs pretinieks, taču ilgi gaidītā cīņa izvērtās par farsu. Otrajā raundā Glovackis izdarīja sitienu pa pretinieka pakausi, uz ko Briedis tūdaļ atbildēja, sitot ar elkoni pa poļa žokli. Glovackis kā nokauts krita uz ringa dēļiem, tomēr īsto nokautu bija jāpagaida vēl vienu raundu.

Glovackis cīņu turpināja, taču vairs tā arī nespēja savākties. Otrā raunda izskaņā skatītāji bija skaļāki par gongu un jau pēc tā Briedis sarūpēja pretiniekam nokdaunu.  Trešajā raundā Briedis viņu vēlreiz noguldīja uz ringa dēļiem. Šoreiz jau ar boksā atļautu sitienu. Nokaitētajā atmosfērā Glovacka fani arēnu pameta ar izstieptu vidējo pirkstu un lamu vārdu “Kurwa” Brieža virzienā.

Dažādi draudi turpinājās vairākus mēnešus pēc cīņas. Boksa tajā vakarā bija maz, tomēr šķita, ka šāds skandāls ir radījis iespēju sarīkot labi notirgojamu revanša cīņu. Tādu noteica arī WBO organizācija. Briedis bija gatavs šādam pavērsienam pēc Supersērijas fināla. Tas nesakrita ar WBO plāniem, kas cīņu gribēja tūlīt un 2019. gada novembrī Briedim atņēma čempiona jostu. Lēnītēm izplēnēja arī skandāla uzkurtais ugunskurs un tagad to varam atcerēties kā vienu no dīvainākajām cīņām Brieža karjerā. Starp citu, tā joprojām ir pēdējā, ko Mairis uzvarējis ar nokautu.

Uzvara pār Doktoru Nokautu

Supersērijas fināls, kurā līdzās Muhameda Ali trofejai galdā tika likta arī kubietim Junielam Dortikosam piederošā IBF pasaules čempiona josta, bija jāgaida 15 mēnešus. Sākotnēji tas bija paredzēts martā Rīgā, abi bokseri jau bija sagatavojušies cīņai, taču visu apturēja Covid-19 pandēmija.

Grūti pat iedomāties, kādu nervu un lieka darba patēriņu prasīja šis saraustītais laiks un neziņa, kad tad īsti būs jākāpj boksa ringā.  Beigu beigās septembrī tika rasta iespēja cīņu sarīkot īpaši iekārtotā “Plazamedia Broadcasting” televīzijas studijā Minhenē.

Abiem bokseriem tas bija īpašs vakars, cīnoties tukšā telpā, tomēr neierastie apstākļi cīņas gaitu neietekmēja. Briedis visas cīņas garumā bija aktīvāks, biežāk trāpīja sitienus un ne reizi nedeva iespēju “Doktoram Nokautam”, kā tiek dēvēts Dortikoss, iespēju izdarīt to vienu izšķirošo sitienu. Tiesnešu lēmums nebija vienbalsīgs, tomēr latvieša pusē. Izcīnītie tituli Briedi tobrīd un tagad ļauj uzskatīt par krūzeru svara kategorijas pasaules labāko bokseri.

“Latvijā pašlaik nav neviena cita boksera, kas varētu izpildīt kaut ko tādā līmenī. Mums vēl kādu laiku šī ažiotāža turpināsies un tas būs ieguvums visam boksam,” pirms gada sarunā ar Jauns.lv sacīja Brieža bijušais treneris Sandis Kleins.

Šovakar Briedim būs iespēja turpināt šo stāstu, turklāt vēl nekad titula cīņās viņš nav bijis tik pārliecinoša favorīta statusā.