Vai Latvijas futbola izlasei Amsterdamā izdosies izmukt no sitiena pa pašapziņu?

Futbola talantu kalve, totālā fubola pionieri - vairāku paaudžu garumā Nīderlandes izlase ir bijusi viena no modes noteicējām futbola pasaulē un pēc šīs valsts talantīgākajiem spēlētājiem allaž stāvējusi gara rinda. Nesen notikušās paaudžu maiņas laikā Nīderlande nekvalificējās 2016. gada Eiropas čempionātam un divus gadus vēlāk nespēlēja arī Pasaules kausa izcīņā, taču tā joprojām ir elites komanda. Pārlapojot viņu spēlētāju uzvārdus, transfēru vērtības (16 spēlētājiem tā ir virs 20 miljoniem eiro) un pārstāvētos klubus, ir saprotams, kādēļ Latvijas futbola sabiedrībā šī spēle tiek gaidīta ar lielām bažām par iespējamu sagrāvi.

0:6 Amsterdamā jau ir bijis

2014. gada 16. novembrī Latvijas izlase “Amsterdam Arena” piedzīvoja tobrīd lielāko zaudējumu pēc neatkarības atjaunošanas, vairāk nekā 45 tūkstošu oranžās holandiešu līdzjutēju jūras viļņos “noslīkstot” ar 0:6. “Labi nebija. Nezinu, vai bija tik slikti. Man gan kā aizsargam, gan kā kapteinim ir liels sitiens pa pašapziņu, lai gan spēlējām pret vienu no pasaules labākajām komandām,” toreiz turpat laukuma malā sprieda Latvijas izlases kapteinis Kaspars Gorkšs. Tagad, atceroties šo spēli raidījumā “Futbolbumbas”, Gorkšs vien piebilst: “Grūti izstāstīt, cik nepatīkami ir atrasties uz laukuma, kad bumbu redzi tikai bloķējot pretinieku sitienus vai pēc ielaistiem vārtiem.” Toreiz pirmajā puslaikā Nīderlandes izlasei bija 75 procentu bumbas kontrole un pilnīga dominance. Lai gan toreiz Latvijas izlase vēl bija FIFA ranga pirmajā simtā, un tās galvenais treneris Marians Pahars savu komandu bija atvedis spēlēt futbolu, nevis nolikt pie soda laukuma desmit spēlētāju “autobusu”.

Šodien ir daudzas līdzības ar to spēli, kādēļ šis vakars Amsterdamā mūsējiem var beigties ar ļoti nepatīkamu iznākumu. Proti, arī toreiz Nīderlandes izlase bija pēc vairākām neveiksmīgām spēlēm, mata galā karājās galvenā trenera Gūsa Hidinka palikšana amatā un viss niknums tika izgāzts uz latviešiem. Tagad situācija daļēji atkārtojas – Nīderlandes izlase Pasaules kausa kvalifikācijas turnīru šonedēļ sāka ar 2:4 zaudējumu Turcijā un atkal uz kādu būs jāizgāž niknums.

“Paralēles ar to spēli noteikti varam vilkt, Nīderlandes izlase droši vien būs vairāk motivēta kā parasti. Esmu diezgan maz redzējis tieši šo komandu, taču Nīderlande paliek Nīderlande. Ja cita komanda pie 2:0 drīzāk apstātos, tad viņi ar savu uzbrukuma futbolu ies pāri līdz galam. Būs grūti. Diez vai spēsim parādīt nopietnu pretspēli, būs dziļa aizsardzība un cerības uz kādu pretuzbrukumu vai veiksmīgu standartsituāciju,” sarunā ar Jauns.lv uz lieliem brīnumiem necer futbola blogeris Juris Žigajevs, kurš Latvijas izlasē aizvadījis 35 spēles un to 2014. gada sagrāvi noskatījās no rezervistu soliņa. Starp citu, toreiz laukumā spēlēja trīs iespējamie šodienas spēles dalībnieki Kaspars Dubra, Artūrs Zjuzins un Jānis Ikaunieks.

Bažas par fizisko sagatvotību

Latvijas izlase Pasaules kausa kvalifikācijas turnīru sāka ar 1:2 zaudējumu Rīgā pret Melnkalni, aizvadot lielisku spēles pirmo pusstundu un gaužām vāju otro puslaiku. Žigajevs uzskata, ka tieši fiziskā sagatvotība un spēja izturēt visas 90 minūtes būs izšķiroša, lai netiktu piedzīvota sagrāve: “Ja zaudēsim fiziskajā sagatavotībā, tad būs ļoti maz izredzes uz pozitīvu iznākumu. Tieši tas mani biedē, redzot to, kas notika otrajā puslaikā pret Melnkalni. Ja tāpat sabruksim Amsterdamā, tas var novest pie bēdīga rezultāta. To es nenovēlu nevienam. Problēmām ir loģisks izskaidrojums, jo no ārzemniekiem reti kurš spēlē stabilas minūtes savos klubos, Latvijā sezona ir tikai sākusies. Nav iespējams deviņu dienu laikā nospēlēt trīs spēles pret šādiem pretiniekiem ar vienu sastāvu. Ir nepieciešama rotācija, taču mums, salīdzinot ar Nīderlandi un Turciju, tā ir ļoti ierobežota. Visiem apstākļi it kā ir vienādi, tomēr mums šāds trīs spēļu nogrieznis nav izdevīgs. Pietrūkst sastāva dziļums. Tāpēc jo vairāk žēl, ka neizmantojām iespēju aizķert vismaz punktu spēlē pret Melnkalni, kas bija reāli izdarāms. Tagad uz noguruma fona ir grūti cerēt uz pozitīvu iznākumu.”

Lai kā beigsies šodienas spēle, katram spēlētājam individuāli tā būs lielā iespēja sevi parādīt uz lielā futbola skatuves. Žigajevs no savas pieredzes atklāj, ka pirms šādām spēlēm jau iepriekš saproti, ka būs ļoti grūti, taču nekad nav bijušais bailes no pretinieka. “Jāskatās reāli. Ja nospēlēsi cienīgi vai pat atņemsi punktus, pacelsi savas akcijas futbola tirgū. Manupāt, pareiza taktika un vēsa galva ir sinonīmi, tam jāiet kopā ar karstu sirdi. Tas gan nenozīmē, ka pret tādu komandu kā Nīderlande pa galvu, kaklu jāmetas uz priekšu. Skaidrs, ka pretinieks būs pārāks visās līnijās, būs dauz jāskrien pēc bumbas, taču no otras puses, īsti jau nav ko zaudēt. Šobrīd esam tādā situācijā, kad pat viens labs puslaiks un gūti vārti visā futbola sabiedrībā izraisa prieka emocijas. Jā, tā ir izlase un pirmkārt ir vajadzīgs rezultāts un izcīnīti punkti, tomēr šajā situācijā varbūt jāmēģina atrst pozitīvas lietas arī tad, ja zaudēsim.”

Gorkšs gatavs notīrīt bučus Ikauniekam

Gorkšs, kurš kopš bērnības bijis Nīderlandes izlases atbalstītājs, sarunā ar “Futbolbumbām” norādīja, ka oranžo zaudējums Turcijā bija pelnīts. “Visas Nīderlandes futbola sistēma ir balstīta uz 4-3-3 shēmu, tomēr viņi izceļas ar spītību gūt uzvaru tieši ar šāda stila futbolu,” Gorkšs uzkata, ka šī komanda reti iziet ārpus saviem tradicionālajiem rāmjiem. Iespējams, tieši tādēļ oranžajiem pēdējos gados bijušas problēmas apspēlēt augstākā kalibra pretiniekus, taču ar to parasti pietiek zemāka līmeņa komandu pieveikšanai.

Nīderlandes un Latvijas izlašu spēle Johana Kruifa vārdā nosauktajā Amsterdamas arēnā sāksies pulksten 19 pēc Rīgas laika. Bukmeikeri paredz mājinieku uzvaru ar vismaz trīs vārtu starpību, kamēr Latvijas izlase centīsies nesaņemt vēl vienu triecienu pa pašapziņu. Ja Amsterdamā notiks zili brīnumi un mūsējie izcīnīs uzvaru, Latvijas izlases bijušais kapteinis Gorkšs apņēmies publiski notīrīt bučus Jānim Ikauniekam.